Jā, klāt atkal 2.februāris, ar uguni saistīto dievību diena, ko pazīst visā Eiropā un Latvijā atzīmē kā Sveču dienu. Vismaz senākos laikos atzīmēja. Mums tā ir arī viena no četrām Māras dienām gadā, un par tās simbolu kļuvusi svece. Zinātāji apgalvo – šajā dienā padodoties vismaģiskākās, visjaudīgākās sveces un arī ugunsrituāli.
Dažādos avotos Sveču diena dēvēta arī par Vēja dienu, Govju dienu un Svecaini, citviet – par Grabenīcu, Groninicu, Gradnīcu vai Gromnīcu, kur nosaukumā jau manāma saistība ar pērkonu. Mūsu brāļi lietuvieši to tā arī dēvē – par Pērkona dienu, savukārt poļi – par Gromņicu. Kādā sakarā te pērkons? Vienīgais, kas noz vecu ļaužu teiktā pierakstīts un tādējādi līdz mums atnācis, – Sveču dienā svētītas sveces sargājot māju, tajā skaitā no zibens spēriena. Latgalē šajā dienā svētītas sveces liktas arī aizgājējam rokās, lai gaišāks ceļš uz Viņsauli.
Uguns stihija (un svece kā tās pārstāve) iemieso vīrīšķo sākotni, bet degšanai vajadzīgs arī materiāls, tāpēc procesā piedalās arī Zemes stihija (un, protams, Gaiss). Pērkons Zemei sūta auglīgu lietu, un tā top ražena – lūk, arī saitīte, kas sasien kopā visu minēto!
Ticējumi rāda, ka šī diena svinama uz pilnu klapi – jādodas viesos, jādzied un jādanco – jo līksmāk, jo labāk, tādējādi ieliekot pamatus nākamā gada ražai. Ar naudu šajā dienā nedrīkst skopoties. Mielastā pirmo vijoli spēlē miežu putra (te atradīsi receptes un padomus, kā vārāma miežu putra), bet vakara programmā – protams, sveču liešana. Šajā dienā lietās sveces dedzina pirtīžās, tās sargā no slimībām, vētras, krusas, zibens un pērkona. Savulaik šajā dienā tikušas svētītas vasarā salasītās zāles – gadījumam, ja saceļas īpaši draudīgs pērkons vai vētra, svētītās zāles varētu iemest ugunī un laiku aprāmot.
Saglabājusies kurmju apkarošanas recepte, kas īstenojama akurāt Svecainē: šajā dienā no mežā pār plecu jāatnes pīlādža runga (tā, lai resnais gals uz priekšu) un jāaizsprauž aiz griestiem. Pavasari ar to jāsabaksta kurmju rakumi, lai tie vairs neceltu zemes.
Lūk, vēl daži Sveču dienas ticējumi un tradīcijas.
Ja Sveču dienā brauc mežā – čūskas iet mājās.
- Nedrīkst adīt – citādi lopi krūmos izdur sev acis.
- Sveču dienā nevar govis dzirdīt – tad tās vasaru bizo.
- Sveču dienā nedrīkst matus sukāt – tad tie būs sveķaini.
- Sveču dienā tecina cūkas taukus, ar ko pavasarī apsmērē lemešus, lai kurmji neraktu un zirgus nekostu dunduri.
- Ja Sveču dienā snieg vai putina – gaidāma silta un lietaina vasara; ja skaidrs laiks – sausa.
- Ja Sveču dienā uznāk tik daudz sniega, ka melnam vērsim paliek no sniega raiba mugura, – būs labs gads.
- Ja Sveču dienā ir piesarmojuši koki – to gadu būs bagāta vasara.
- Ja Sveču dienā aizputināti ceļi – pavasarī būs lieli plūdi.
Visu sveču liešanai nepieciešamo šodien ikviens var iegādāties gan veikalos, gan internetā, un sveču gatavošana ir lielisks iemesls draugu sapulcināšanai, tāpēc – līksmosim paši un ielīksmosim Uguns dievības! Varam šajā dienā izmantot arī vaska zīlēšanu – keromantiju sava veselības stāvokļa diagnosticēšanai.
Iedvesmai vari izmantot arī šos materiālus par sveču gatavošanu un pielietojumu:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
