Garīgums: luksuss vai ikdienas nepieciešamība?  (2)

Ļoti bieži garīgums tiek jaukts ar reliģiozitāti, taču patiesībā cilvēks var būt reliģiozs, bet pavisam tālu no garīguma. Garīgums nav noteiktas reliģijas vai ticības praktizēšana, bet drīzāk cilvēka izvēlēts ceļš sava patiesā "Es" meklēšanā. Līdz ar to garīguma esence ir savas apziņas atklāšana, par ko filozofijā jau kopš sen seniem laikiem tiek runāts, ka tas "Es", ko cilvēks apzinās, ir ārkārtīgi ierobežots un ļoti attālināts no viņa patiesā, reālā "Es".

Te ir jāapzinās, ka cilvēka augstākais "Es" ir nemainīgs. Mūsu pieredze, emocijas, sajūtas, vēlmes un vajadzības var mainīties, bet šis augstākais "Es" vienmēr un visos laikos ir tieši tas pats.

Pirms cilvēks nokļūst punktā, kad viņš apzinās savu augstāko "Es" un spēj ikdienā dzīvot ar to, katram ir savs ceļš ejams. Sava augstākā "Es" apzināšanās ir kā dārza iekopšana – tas prasa uzmanību, darbu, ravēšanu un laistīšanu, lai ziedi tajā ziedētu patiesi skaisti. Identiski ir arī ar garīguma praktizēšanu ikdienā.

Līdz virsotnes sasniegšanai un sava augstākā "Es" apzināšanai cilvēkam ar sevi ir daudz jāstrādā. Tas ir process, kura laikā cilvēks no sava ikdienas "Es" un ļoti bieži arī no Ego personības, revidējot savas atmiņas, pieredzes, emocijas un uzskatus, sāk virzīties uz savu augstāko būtību.

Ja līdz tam cilvēks sevi asociēja ar to, kas viņam pieder, ko viņš dara, kāds ir viņa stāvoklis sabiedrībā, tad virzībā uz augstāko "Es" cilvēks uz šīm lietām sāk skatīties daudz savādāk. Tas augstākais "Es" ir cilvēka apziņas stāvoklis, kurā viņš sevi redz, jūt un apzinās kā pilnību un ir spējīgs dzīvot harmonijā ar visu apkārt esošo, bet nav piesaistīts materiālām lietām. Tas ir stāvoklis, kurā cilvēks skaidri apzinās, ka viņš ir daudz vairāk nekā lietas, kas viņam pieder, nekā tas, ko par viņu domā apkārtējie.

Nekādā gadījumā.

Mani skolotāji, Bībele, garīgā literatūra, kuru esmu lasījis, nekādā veidā nenosoda šādu cilvēku vēlmi. Gan Bībelē, gan literatūrā ir teikts, ka mēs esam radīti tam, lai dzīvotu bagātu un pārtikušu dzīvi.

Garīgumā cilvēks var vēlēties visu, kas viņam ir nepieciešams labai dzīvei un ir harmonijā ar viņa ausgtākā "Es" vēlmēm, bet nevajag sevi asociēt ar to, kas tev pieder, cik daudz naudas tev ir kontā. Garīgumā ir svarīgi apzināties to, ka ja arī visu materiālo lietu tev nebūtu, tu esi pilnība, perfekts un harmonisks cilvēks.

Augstākais "Es" ļoti bieži tiek dēvēts arī par augstāko inteliģenci. Tas ir stāvoklis, kad cilvēka intuīcija ir augsti attīstīta un viņš atrodas tādā kā "es zinu" stāvoklī. Alberts Einšteins ir teicis, ka Visuma likumu jeb dabas likumu harmonija cilvēkiem atklāj augstāko inteliģences līmeni, un tā ir pārāka par visu cilvēku sistemātisko domāšanu un rīcību. Augstākā inteliģence ir spēja būt pilnīgā harmonijā ar Visuma likumiem un būt piepildītam ar augstākām zināšanām, nekā cilvēkam spēj dot ikdienas izglītības sitēma.

Atrodoties šajā harmonijā ar Visuma likumiem, rīkojoties pēc to principiem, tu vari savā dzīvē iegūt jebko, ko vēlies. Tici tam vai nē, tas, ka Visuma likumi ir nepārtrauktā darbībā, ietekmē tavu dzīvi.

Tikai katrs pats individuāli var noteikt, vai garīgums viņa dzīvē ir luksuss vai ikdienas sastāvdaļa. Gadu tūkstošiem ir pierādījies, ka cilvēki, kas iet garīgās attīstības ceļu jeb meklē savu augstāko "Es", ir bijuši veiksmīgi savā jomā un šodien tiek minēti kā piemēri daudzās dzīves situācijās.