Knosīšanās
Knosīšanās, dīdīšanās, nervozēšana. Kuram gan, skatoties kā otrs nespēj nomierināties un nemierīgi dīdās, tas agrāk vai vēlāk nesāk spēlēt pa nervu stīgām?
Ja esi pazīstama ar šo ieradumu un tas raksturo arī tevi, noteikti jāapdomā, kā pavisam veikli no tā tikt vaļā, skaidro "Business Insider" eksperti. Tas rada par sevi nepārliecināta cilvēka tēlu un skaidri un gaiši atklāj, ka neesi mierīga. Kā teikusi ķermeņa valodas eksperte un grāmatas "The Power of Body Language" autore Tanja Reimena, par šo nelāgo ķermeņa valodas ieradumu divu domu nav – tas ļauj tevi nolasīt kā atvērtu grāmatu, parādot, ka esi uztraukusies un nepārliecināta par sevi.
Vai tiešām, piemēram, darba intervijā vai kādā citā dzīves situācijā vēlies radīt šādu tēlu? Piedomā pie tā!
Matu virpināšana
Lielisks veids, kā no šī ieraduma mēģināt atradināties, ir savu emociju novirzīšana. Piemēram, tā vietā, lai spēlētos ar matiem, talkā ņem stresa bumbiņu vai kādu citu lietu, kas varētu likt taviem pirkstiem darboties citā veidā.
Neveiksmīga aizsardzības pozas ieņemšana
Sakrustotas rokas, kā skaidro eksperti, nozīmē to, ka cilvēks ieņēmis aizsardzības pozu, jūtas neērti vai viņam ir grūti uzticēties. Grāmatas "SNAP: Making the Most of First Impressions Body Language and Charisma" autore un ķermeņa valodas pazinēja Patija Vuda skaidro, ka tad, kad ar kādu sarunājies, vislabāk rokas novietot tā, lai otrs tās var labi redzēt. Tas nozīmējot to, ka cilvēks ir atklāts. Ja rokas tiek paslēptas, sarunu biedram ir pamats uzskatīt, ka tu slēp kaut ko vairāk nekā tikai savas rokas.
Neizprotama žestikulācija
Žestu neizmantošana nereti var radīt nedabīgi mazkustīga cilvēka tēlu, kas var pat šķist dīvains, turpretī pārāk liels to izmantojums rada iespaidu, ka cilvēks ir haotisks. Noteikti jāizvairās no pārmērīgas žestikulācijas, kas radīs iespaidu, ka diriģē orķestri vai esi iestudējusi kādu horeogrāfisku priekšnesumu, kā arī vajadzētu piedomāt pie tā, lai uzbrūkoši uz sarunu biedriem nenorādītu ar rādītājpirkstu.
Protams, vislabākais variants ir atrast zelta vidusceļu, jo, kā skaidro lietpratēji, tieši samērīga žestu izmantošana bagātina stāstījumu un notur klausītāju uzmanību. Un, kas svarīgi – būtiski, lai verbālā un neverbālā komunikācija stāsta vienu un to pašu stāstu.
Nesmaidīšana
Smaids vismaz ārēji liecina par dzīvesprieku, enerģiju, siltumu un noteikti rada iespaidu, ka ar cilvēku ir patīkami sarunāties. Ja tev svešiniekam uz ielas būtu jāpavaicā norādes, kurp tālāk doties, tu taču arī dotos pie tā cilvēka, kurš smaida, nevis ir sabozies un dusmās saraucis pieri, pareizi?
Turklāt, kas interesanti – šādās situācijās nereti saskatāms spoguļa efekts, proti, ja cilvēks smaida, otrs "nokopē" viņa emocijas un arī to sāk darīt.
Izklaidība un neieklausīšanās
Tiesa, varbūt šis cilvēks ir tiešām aizņemts, uztraukts un pārņemts ar savām lietām, tomēr ir jāizvērtē, kurās situācijās vajadzētu savus izklaidīgās klausīšanās ieradumus apslāpēt un kaut nedaudz ieklausīties. Pastāv arī iespēja, ka nekas no iepriekšminētā nenodarbina šī cilvēka prātu, bet tā ir vien klaja bezrūpība pret stāstītāju. Šāds cilvēks šķitīs rupjš. Ja saskati sevi šajā situācijā, padomā, cik ļoti patiesībā tas var aizskart sarunu biedru un nenākt tev par labu tālākā sadarbībā.
Neeksistējošs vai agresīvs acu kontakts
Ja cilvēks pārāk agresīvi lūkojas uz savu sarunu biedru, nenolaižot skatienu, otram var palikt neērti, jo nepārtraukts acu skatiens neapšaubāmi var šķist uzbrūkošs un radīt neveiklu atmosfēru telpā.
Jau iepriekš atklājām lielisku tehniku, kas var palīdzēt, ja šī situācija tev sagādā grūtības.
Ja acu kontakta noturēšana tev sagādā problēmas, izmanto sekojošo taktiku: divas sekundes palūkojies sarunu biedram acīs, divas – uz degunu, vēl divas sekundes pavadi, skatoties uz muti, un noslēdzošās divas sekundes skaties uz visu seju. Pēc tam šo apli atkārto.