Dažādos vecāku forumos ik pa laikam var atrast mammu izteiktās bažas par sava bērna attīstību, proti, vai viss rit tā, kā tam vajadzētu. Nereti vecākiem nākas pieņemt faktu, ka viņu bērniņš ir un būs citādāks, nekā citi viņa vienaudži. Par autiskā spektra traucējumiem (AST) pēdējā laikā tiek runāts plašāk, pērn atklāts arī Latvijā pirmais Autisma kabinets bērniem.
Šoreiz aplūkosim nevis diagnozi un tās izpausmes, bet gan vecāku sajūtas, uzzinot, ka bērnam ir AST. Kā iet tālāk, kā samierināties un rast mieru, par to stāsta speciālisti no "Autismsberniem". Diskusijās par šo tematu vari iesaistīties arī "Cālis" forumā – šeit un šeit.
Divas svarīgas lietas, par kurām jāatceras:
1. Tā nav tava vaina
Tam, ka tavam bērnam ir AST, nav nekāda sakara ar to, kā tu par viņu rūpējies. Autisma cēloņi vēl nav zināmi, bet ir skaidri zināms, ka autismu neizraisa audzināšana. Mazu bērnu ar AST vecāki ir tādi paši kā visi pārējie. Autisms skar bērnus no dažādām ģimenēm, visās valstīs un kultūrās.
2. Tu neesi viens
Nav pareizas vai nepareizas reakcijas uz tava bērna diagnozi. Vecāki izjūt dažādas emocijas, un tās bieži var mainīties no dienas uz dienu. Ir pilnīgi normāli pieredzēt tādas jūtas kā:
- skumjas;
- dusmas;
- atvieglojums;
- noliegšana;
- vainas apziņa;
- vilšanās;
- bailes;
- sēras.
Dažas ģimenes iziet cauri procesam, kas sākas ar šoku un nespēju neko darīt, un pēc tam cauri dusmām sasniedz sava veida pieņemšanu. Dažādiem ģimenes locekļiem šis process, visticamāk, aizņems atšķirīgu laiku. Bet autisku bērnu vecāki uzsver, ka tas patiešām palīdz sasniegt punktu, kurā tu vari sākt pieņemt esošo situāciju.
Ģimenes lokā citiem cilvēkiem arī būs jāsamierinās ar diagnozi, un tas var aizņemt zināmu laiku, vieniem ilgāk nekā citiem. Grūtības var rasties tad, kad cilvēki neizjūt tās pašas sajūtas vai arī neizjūt tās vienā un tajā pašā laikā. Ir svarīgi saprast, ka cilvēki nejutīsies vienādi un būt saprotošiem attiecībā uz to. Saruna par problēmām bieži var palīdzēt ģimenei saprasties, bet parasti tā ir lietderīga tad, kad visi iesaistītie jūtas tai gatavi.
Ģimenē, kurā ir bērns ar AST, bērna vajadzības un uzvedība var radīt lielu stresu. Tas tā būs bijis, visticamāk, jau ilgu laiku pirms diagnozes uzstādīšanas. Tas var radīt spriedzi atsevišķiem cilvēkiem un arī spriedzi attiecībās ģimenē. Var rasties domstarpības par veidu, kā tikt galā ar bērna uzvedību, vai to, ko iesākt tālāk.
Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka tavs bērns joprojām ir tas pats bērns, kāds viņš bija pirms diagnozes, viņš nav mainījies. Vienīgās izmaiņas ir tādas, ka tagad, kad viņam ir diagnoze, tu vari labāk izprast savu bērnu un viņa vajadzības.
Daži galvenie padomi pēc diagnozes:
- Kad jūties gatavs/-a, apsver iespēju sazināties un pievienoties kādai atbalsta grupai;
- Runā ar kādu, kam tu uzticies un ar ko jūties droši, par savām jūtām;
- Neaizmirsti, ka arī attālākai ģimenei var būt nepieciešama palīdzība/atbalsts;
- Atceries, ka esi ļoti svarīgs cilvēks tava bērna dzīvē, un arī tev ir vajadzības;
- Pieraksti visus jautājumus, kuri tev rodas, lai tos uzdot nākamajās tikšanās reizēs pie ārsta vai cita speciālista;
- Uzzini par autismu. Informāciju vari atrast gan atbalsta grupās, gan, piemēram, vēršoties Autisma kabinetā;
- Vienkārši atceries, ka neesi viens/-a.
Autisma kabinets ir atvērta tipa kabinets, kurā vecāki vai aprūpētāji, kuri audzina bērnu ar autiskā AST, var saņemt bezmaksas psiholoģisko palīdzību un konsultāciju:
- Ja tavam bērnam nesen tika uzstādīta AST diagnoze un tu nezini, ko darīt tālāk;
- Tev ir aizdomas, ka tavam bērnam varētu būt AST;
- Ja tavam bērnam ir AST un tu nespēj saprast tā rīcības motīvus un atrast pieeju savam bērnam;
- Ja tev ir citi jautājumi vai ir sajūta, ka netiec galā ar grūtībām saistībā ar tava bērna AST, droši piesakies konsultācijai!
Konsultācijas ilgums parasti ir 45-60 minūtes. Autisma kabinets ir droša vide arī tavam bērnam, tāpēc tev nav jāuztraucas par bērna pieskatīšanas iespējām, kad tu izmantosi šo pakalpojumu.