<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@igorcancarevic">Igor Cancarevic</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>

Šķiet, tikko svinējām ziemas saulstāvjus, bet re – jau klāt baltu laika rata pietura ar savādo nosaukumi Meteņi. Šogad tie iekrīt 6. un 7. februārī. Meteņos mēs iegriežam ziemas saulstāvjos ieliktos plānus, ieceres, programmas topošā gada kaldināšanai un pieliekam klāt, ja ir radušies papildinājumi, idejas, lai negadās tā, kā plānošana ievelkas garumā. Meteņos ir plānu kalšanas noslēgums, un tiek sākta praktiska darbība to realizācijai fiziskajā plānā.

Kas Meteņiem raksturīgi?

Lielīšanās, uzsvars uz lielumu. Tā ir savdabīga labumu piesaukšana, programmēšana uz izdošanos. Aktīva darbība, sevis un procesu iekustināšana. To var dēvēt arī par enerģijas iegriešanu.

Iešana tieši tālos ciemos. Arī tas ir simboliski, jo Metenis met metus "ilgtermiņa projektiem", nevis kaut kam tādam, kas ir "tepat ap stūri".

Ja Vastalāvī sniegs uz jumta, tad tas būs arī Lieldienā.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

Sacenšanās ragavu braukšanā no kalna – jo tālāk, jo labāk. Turklāt veselīga smieklu deva garantēta.

Augstākā un tālākā mīziena sacensības. Šī tradīcija, saukta arī par Meteņa mīzienu, pēc būtības ir dzimumorgānu aktivizācija drīzajam sējas laikam – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Meteņa dienā vajaga gulēt šķērsām zem balkas, tad mugura nesāp.
/M. Biša, Vijciems./

Kurmju dzīšana. Tai izmanto pīlādžu rīksti, uz kuras ir cepta gaļa, un notiek tas, minot svaigos kurmju rakumus un rīksti spraužot tieši tajos. Šādai darbībai ir vairākas nozīmes: minot kurmju rakumus, notiek sazemēšanās process, savukārt ar rīksti, kura bijusi ugunī, noris zemes sakralizācija, gadskārtas spēka iedošana zemei un auglības aktivizēšana. Kurmju kļūst mazāk, jo ir palaista programma, ka viņiem jādodas prom.

Liels uzsvars uz bērniem. Izplatīti tieši Meteņos savulaik bija pārdzimšanas rituāli bērniem. Tas notika tā: bērnu lika maisā un meta pāri sētai kupenā vai uznesa bēniņos un aplēja ar aukstu ūdeni. Vispār ūdens klātesamība šajās izdarībās ir ļoti izteikta.

Meteņa dienā bērnus bāzuši maisā un svieduši pār sētām, domādami, ka tad tie neaizgulēšoties.
/Mājas Viesis, 1885, 25./

Jaunrade – vecā noārdīšana, jaunā veidošanās – maskās. Šīs darbības aktivizē augšupejošo enerģiju. Ar Meteņiem tad arī budēļos un ķekatās iešana beidzas. Kā noprotams no nosaukuma, budēļi – tā ir uzbudināšana, auglības enerģija vīriem un ietver seksuāla rakstura darbības masku grupā. Savukārt ķekatas ir sieviešu darīšana. Budēļu masku grupas un ķekatu masku grupas katra gāja savu ceļu un "kārtoja savus jautājumus", tās nesatikās.

Rituālā Meteņu pirts

Viens no Meteņu "dienaskārtības" elementiem ir rituālā pirts.

Šoreiz pirtī ir raksturīga koncentrēšanās darbam tieši ar sevi, ar savu iekšējo pasauli. Tās mērķis ir atbrīvoties no liekā, no uzkrātās negatīvās enerģijas, no dusmām un bailēm, no pagātnes sajūtām un aizvainojumiem. Pieņemt sevi tādu, kāds esi. Sajust sevī pašpietiekamību.

Jāpatur prātā, ka Meteņi vēl ir nosacīti atelpas laiks, bet tuvojas pavasara darbi, un tik daudz brīvo brīžu darbam ar sevi nebūs – būs vairāk jāpievēršas plānu un darbu realizācijai fiziskajā pasaulē. Tāpēc šis brīdis jāizmanto lietderīgi.

Pirtī attīrīšanās procesā vēl var paspēt izmantot ūdeni visos četros tā agregātstāvokļos. Ūdens darbojas kā attīrītājs un auglības nesējs, un Meteņu pirtī attīrīšanās procesā palīgā tiek ņemts arī kadiķis.

Meteņu rituālais ugunskurs

Meteņi ir arī gada pirmā Ugunsrituāla laiks, un tas tradicionāli tiek veikts īpaši ierīkotā, enerģētiski spēcīgā vietā. Īpašu spēcīgu šo vietu padara uguns āderes un uguns āderu apļu starojums. Ja mēs veiktu pētījumu, tad secinātu, ka enerģētiski jaudīgākās rituāla vietas ir izvietotas uz uguns āderu krustpunkta, kuru vēl papildus aptver uguns āderu aplis.

Meteņa dienā vajag aiznest maizi un gaļu zem kāda liela ozola un gaidīt, kad kāds putns nāk ēst. Ja putns pirmo ēd gaļu, tad gaļa būs lētāka; ja maizi, tad maize.
/V. Loze, Drusti./

Lai vēl pastiprinātu rituāla vietas enerģētiku, uz uguns āderu apļiem senlaikos stādīja kokus. Latvijā daudzviet ir sastopami aplī sastādīti koki, un tā ir viena no pazīmēm, kas liecina – tur reiz ir bijusi svētvieta, kur tikuši svinēti svētki un kurti rituālie ugunskuri.

Kāda loma šajā visā ir kokiem? Klajā laukā noturēt enerģiju ir grūtāk, tāpēc kā robeža der akmeņu krāvums un / vai koki.

Vatslāvju vakarā meitām jājāj ar cepļa slotu līdz cūku kūts durvīm, tad trīs reizes jāpiesit
un jāteic: "Labvakar, čūčiņ, vecmemmiņ!" Ja cūka atrukst pretī, tad dabūs to gadu precēties.
/B. Blumbachs, Lībagi./

Atgriežoties pie Meteņu Ugunsrituāla – tajā mēs pateicamies par to, kas mums ir, un skaidri formulējam, ko gribam savā dzīvēšajā gadā. Kā jau tas rituālā piedien, enerģijas apmaiņai Ugunij tiek nests arī ziedojums.

Meteņu mielasts ir bagātīgs

Pēc Meteņiem uzturā tika lietots mazāk gaļas produktu – tas, protams, ir izskaidrojams ar to, ka gaļas krājumi iet uz beigām.

Portālā "Tasty.lv" atradīsi 14 receptes Meteņu mielastam.

Meteņos Saule ir veļu pusē, tāpēc arī neaizmirst pabarot veļus. Veļu mielastu tradicionāli gatavo sievas, bet baro šos viesus mājas saimnieks.

Vatslāvjos jādod bērniem cūkas šņukuru ēst, tad labi mācēs rakstīt.
/L. Grīberga, Mazsalaca./

Ņem vērā: veļus nebaro telpās, kur dzīvo cilvēki! Šim mielastam piemērotāk ir izvēlēties riju vai pirti. Veļu mielasta būtība ir palūgt palīdzību plānu realizācijai, labvēlīgākiem laika apstākļiem un apjomīgākai ražai.

Un vēl piebilde par Meteņu paražām – šajā dienā mājās neko nedrīkst ienest, tikai iznest un izmest!

Lūk, ko par Meteņu zīmes konceptu savā grāmatā "Latvju raksts un zīmes" raksta Valdis Celms: "Tas ir februāra mēnesis. Dabā valda sniegs un pelēkie toņi. Ir Pelnu diena. Ziema vēl ir pilnīga noteicēja, tomēr zem stiprās ledus kārtas jau pulsē dzīvība. Iestājas tāds kā līdzsvars starp esošās ziemas un gaidāmā pavasara tiesībām. Kompozīcijas centrā divas mēness zīmes ar "kājām", kas kopā veido Meteņa zīmi. Jaunais un vecais Mēness cīnās, kurš kuru pārspiedīs. Meteņos gaismas jau vairāk. Ir pēdējo karnevālu dienas. Pasaule (daba) sāk kārtoties jaunam attīstības ciklam. Horizontālos zīmes ritums šķērso pirmie vertikālie, pelēcību pārvarošie, krāsainie, augšuptieces ritmi. Tie savieno debesis ar zemi."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!