Māte, dēls, puika, zēns
Foto: Shutterstock
Dažreiz mēdz gadīties, ka būšana vecāku lomā izraisa atkarību. Kamēr bērns ir pavisam maziņš, viņš prasa visu mammas uzmanību, bet, kad pieaug, mammām nākas arvien vairāk un vairāk bērnu palaist patstāvīgā peldējumā. Tas dažādu iemeslu dēļ mātei var izraisīt grūtības, piemēram, ja pati bērnībā nav jutusies pietiekami mīlēta, viņa cenšas bērnam sniegt visu to labāko, neprot un nevēlēlas būt par kaut ko citu, izņemot mammu.

Un šādā gadījumā bērnam mātes mīlestība, visticamāk, kļūst par cietumu, nevis dāvanu, neļaujot pilnvērtīgi attīstīties un izzināt pasauli. Kā pārvarēt šādu emocionālo atkarību, savā blogā "Irinamlodik" stāsta psiholoģe Irina Mlodika, minot četrus profilaktiskus veidus, kā to paveikt.

Vecākiem pašiem ir jāpārstrādā bērnībā iegūtās neirozes par kaut kā trūkumu, lai šī neirožu enerģija netraucētu viņiem savā atvasē redzēt bērnu, nevis sevi kā cietēju (kā mēdz teikt, "ja tev bērnībā nebija velosipēda, bet tagad ir "Bentley", tad velosipēds vienalga nav bijis". Proti, pazaudēto neatgriezīsi un nerealizēsi caur saviem bērniem, bet neapzināti to vienalga gribas darīt).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!