soli pa solim, karjera, psihoterapija, psiholoģija
Foto: Shutterstock
"Es pirmo reizi biju uz psihoterapijas seansu kopā ar zīdainīti. Tā mums Latvijā ir diezgan jauna prakse. Tā kā psihoterapija ir mana profesija (topošā), mācos to piekto un pēdējo gadu, biju patīkami pārsteigta par šāda veida terapijas priekšrocībām. Sākumā nedaudz paskaidrošu, kas vispār ir terapija manā skatījumā, jo saprotu, ka ir cilvēki, kuri par šo zina ļoti maz. Lai būtu vieglāk uztvert, pastāstīšu no klienta skata punkta," tā savā blogā "Womanlywise" pieredzes stāstu sāk Līva Spurava, kura ar prieku dalās savos pārdzīvojumos arī ar "Cālis" lasītājiem.

"Tas ir darbs ar sevi, savām problēmām apzinātām un neapzinātām, lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti. Cilvēks parasti vēršas pēc palīdzības, ja rodas kāds jautājums, kuru nespēj atrisināt pats. Bet vēršas nevis pēc gatava padoma, bet, lai kopā ar terapeitu, izrunājot problēmsituāciju, paskatoties uz to no malas, rastu atbildi. Šis meklēšanas, sevis apzināšanās periods prasa ilgu laiku, pat gadus (protams, atkarībā no situācijas un cilvēka paša).

Psihoterapeits piedāvā dažādus eksperimentus ar zīmēšanu un ķermeni, lomu izspēles, dialogu un attiecības ar sevi pašu, lai veicinātu klientu rast atbildes pašam. Vide ir simtprocentīgi konfidenciāla. Kā arī darba stils un tehnikas ir atkarīgas no terapeita individualitātes un terapijas virziena, kuru pārstāv. Tāpēc atrast "savējo" cilvēku ir tik svarīgi, lai jūsu starpā veidotos uzticēšanās.

Psiholoģija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit