Tik tiešām: cilvēks nav vientuļa sala – ne tikai sociāli psiholoģiskā, bet arī informatīvā un spēka ziņā. Kā koka zarus baro saknes, tā cilvēku dzimtas nākamās paaudzes smeļ spēku senču mantojumā. Šis mantojums ir gan fiziski taustāmā plānā atrodams, gan enerģijas daudzumā, spējās un talantos izpaudies, gan dzīves notikumos savirknējies.
Viss dzīvais, arī cilvēks, ir trīsdaļīgs – kopumu veido fiziskā jeb bioloģiskā, spēka jeb enerģijas, un domu jeb informatīvā daļa. Šāda triāde veido gan atsvišķas būtnes, gan sarežģītas kopienas, piemēram, dzimtu.
Dzimtas fiziskais mantojums mums ir saprotams un pazīstams – mantiskie novēlējumi, ģenētiskās īpatnības un dotumi, iedzimtās slimības un dažādas paaudžu vienošanās. To visu var izmērīt, apskatīt un aprakstīt.