Mūsdienās pēc tā, kā mūsu smadzenes spēj ietekmēt internets, masu saziņas līdzekļi, sociālie tīkli un mobilais internets, šķiet, vajadzības pēc psihotronajiem ģeneratoriem vairs nav. Paskaidrošu ar piemēru: kad spāņi no Jaunās pasaules uz Eiropu atveda tabaku, vai tas samazināja šeit patērētā alkohola daudzumu? Protams, ka nē, drīzāk otrādi!
Pēc uzbūves viens no vienkāršākajiem psihotronajiem ģeneratoriem ir pavisam maziņš – nu, varbūt nedaudz lielāks par cigarešu paciņu. Tā galvenā detaļa ir stikla cilindrs (parasti ne vairāk nekā 120 mm diametrā), kurā atrodas pjezokvarca plāksnīte, kurai abās pusēs pievienotas pusvadītāja plāksnītes, piemēram, no silīcija vai germānija monokristāla. Stikla caurule apkārt piepildīta ar glicerīnu vai vaļu taukiem. Uz izvadiem, kas pieslēgti šim stikla cilindram, pieslēgts parasts zemfrekvences ģenerators. Un tas arī viss!
Pēc izglītības esmu radiotehniķis, zinu, ko dara pusvadītāji, un zinu, ko dara pjezokvarca kristāls. Ja uz šādu kristālu tiek dots elektrosignāls, tas rada skaņu, ja uz kristālu iedarbojas ar skaņu – tas izdod elektrisko impulsu. Kas notiek, ja uz pjezokristālu iedarbojas caur tam piestiprinātu pusvadītāja kristālu – godīgi sakot, nezinu, kur ir atšķirība. Bet daudzi savstarpēji nesaistīti avoti norāda uz šādu vai ļoti līdzīgu konstrukciju.
Pēc apraksta šāda iekārta veido šūnveida ēterisko režģi, kurš ļauj cilvēkam ar minimālām ekstrasensorām iemaņām izstarot savu gribu uz visai lielu laukumu. Teorētiski šādu aparatūru var ērti uzstādīt uz jebkuras augsceltnes jumta vai, piemēram, mobilo sakaru ierīču torņos.
Bet tā ir teorija, un jebkuru teoriju var apstrīdēt.
Ja tehnoloģija spertu vēl vienu soli tālāk, šādu ģeneratoru varētu uzstādīt jebkurā no tām vietām, kurās pusvadītāja kristāls var atrasties jau pēc attiecīgā priekšmeta būtības, – piemēram, uz datora mātesplates vai mobilajā tālrunī. Cik cilvēku mūsdienās būtu gatavi atteikties no šīm ierīcēm?...
Taču šajā gadījumā mani vairāk ieinteresēja psihotronā ģeneratora blakusefekti.
Mums apgalvo, ka lielveikalu produkti ir pilni ar konservantiem un citām neveselīgām E vielām. Nu, vispār jau taisnība. Un lielveikalā nopērkamo pārtikas produktu enerģētiskā vērtība ir visai zema. Turklāt tas nav saistīts tikai ar ilgu uzglabāšanu, nejēdzīgām audzēšanas un apstrādes tehnoloģijām.
Šajos apgalvojumos ir pietiekama daļa taisnības, tāpat kā apgalvojumā, ka, ja es gribētu nopelnīt, es jums piedāvātu pirkt no manis pareizi strukturētu ūdeni vai mandalu, kas strukturē ūdeni un darbojas, piemēram, trīs mēnešus. Jā, tai skaitā arī es varu tādu uzzīmēt, bet neesi slinks – uzzīmē pats! Ja atrastos pietiekams daudzums gribētāju, es pat publicētu to mandalu, kuru pats uzskatu par efektīvāko šim nolūkam.
Ne par to ir runa, vismaz ne šoreiz. Savulaik Hilda Klarka sarakstīja ļoti interesantu grāmatu "Neizārstējamu slimību nav", kurā dalījās ar saviem lasītājiem viņas atklātajā tehnoloģijā. Izrādās – dažādu frekvenču radiostarojums spēj veicināt vai kavēt to vai citu sēnīšu, mikrobu un vīrusu dzīvības procesus. T. i., apstarojot sevi ar šādu starojumu, var dziedināt dažādas slimības.
Piemēram, ja mobilajā tālrunī uzstāda līdzīgu ģeneratoru ar atbilstošu pielikumu, mobilais aparāts mūs spēs izārstēt. Ir Tibetas recepte ar ķiplokiem un spirtu, ir mušmiru uzlējums un darvas pilieni, kuri atjaunojot cilvēku par 10–15 gadiem. Reāli visi trīs šie brīnumlīdzekļi dara vienu – izdzen no mūsu organisma parazītus! To pašu var izdarīt arī psihotronais ģenerators.
Bet katras zāles var kļūt par indi – tāpat, kā katra inde var tikt izmantota kā zāles.
Ja psihotronais ģenerators ļauj iznīdēt nelabvēlīgās baktērijas, tad var iedarboties arī uz labvēlīgajām. Loģiski? Starp mūsdienu cilvēka izplatītākajām kaitēm tūlīt pēc stresa ir nepareiza zarnu mikroflora. Tajā, ka mikroflora kļūst nepareiza, var (un pamatoti) vainot nekvalitatīvu pārtiku, antibiotikas, bet var vainot arī to, ka mūsu dzīves telpa ir piesātināta ar elektromagnētisko starojumu!
Labi, nav jau tam obligāti jābūt psihotronajam ģeneratoram – mobilie tālruņi, visādi "vaifaji" un "blūtūži" arī rada starojumu, kas spēj aktīvi iespaidot mūsu dzīves kvalitāti!
Un galīgi nav nepieciešams ļaundaris, ka sēdētu mobilo sakaru torņa galā un iedvestu tev: "Tev ir vēdera vīruss, skriešus – uz tualeti!" Mēs paši nēsājam līdzi savus slepkavas, turklāt brīvprātīgi. Tāda nu reiz ir cilvēka daba...
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
