<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@chuttersnap"> chuttersnap </a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Atcerēsimies, deviņdesmitajos gados bija populāri daudz spriedelēt par elektroniskiem psihes ietekmes līdzekļiem? Tautā šādus līdzekļus dēvēja par "psihotronajiem ģeneratoriem". Kas pamazām ieņem to vietu šodien?

Mūsdienās pēc tā, kā mūsu smadzenes spēj ietekmēt internets, masu saziņas līdzekļi, sociālie tīkli un mobilais internets, šķiet, vajadzības pēc psihotronajiem ģeneratoriem vairs nav. Paskaidrošu ar piemēru: kad spāņi no Jaunās pasaules uz Eiropu atveda tabaku, vai tas samazināja šeit patērētā alkohola daudzumu? Protams, ka nē, drīzāk otrādi!

Pēc uzbūves viens no vienkāršākajiem psihotronajiem ģeneratoriem ir pavisam maziņš – nu, varbūt nedaudz lielāks par cigarešu paciņu. Tā galvenā detaļa ir stikla cilindrs (parasti ne vairāk nekā 120 mm diametrā), kurā atrodas pjezokvarca plāksnīte, kurai abās pusēs pievienotas pusvadītāja plāksnītes, piemēram, no silīcija vai germānija monokristāla. Stikla caurule apkārt piepildīta ar glicerīnu vai vaļu taukiem. Uz izvadiem, kas pieslēgti šim stikla cilindram, pieslēgts parasts zemfrekvences ģenerators. Un tas arī viss!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit