Foto: Shutterstock
Latvijas simts gadi, ko atzīmējam šogad, protams, ir tikai maza daļiņa no laika rituma, ko mūsu senči pavadījuši šajā zemē. Pirms tam – daudzus gadu simteņus iepriekš – ir tas laikmets, kuram gribas nokļūt tuvāk, ar ko savīt saknes. Viens no veidiem, kā to paveikt, ir sava tautastērpa darināšana, kas gūst aizvien plašāku skanējumu. Bet sākas viss ar kreklu. Par to, kāda nozīme tam bijusi sendienās un kā pie tāda tikt 21. gadsimta cilvēkam, saruna ar balti rituālu un dainu meditāciju vadītāju, kreklu darbnīcu organizētāju Māru Branti.

– Māra, kā tev šķiet, kāpēc tik ļoti augusi augumā interese par senču dzīvesziņu?

Mēs dzīvojam ļoti interesantā laikā. Pašlaik notiek laikmetu maiņa. Notiek pāreja no tumsas laikmeta uz Zelta laikmetu (runa ir par cilvēku apziņu). Mēs tuvojamies tam, lai pasaule kļūtu tāda, kādu mēs to jūtam un vēlamies dziļi, dziļi savās sirdīs. Šis apzināšanās ceļš daudzus no mums ved caur savu sakņu iepazīšanu. Cits pēta savu dzimtu, cits iet dziļāk savas tautas sakņu apzināšanā. Arvien vairāk latviešu cenšas iepazīt mūsu tautas vēstures laiku pirms kristietības. Dziļi mūsos mājo pārliecība, ka mūsu senči ir bijuši daudz viedāki, tikumīgāki, morāli tīrāki, gaišāki, ar augstu pašapziņu, pašpietiekami.

KreklsKatram savu tautastērpu

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit