Tikai pirms dažām dienām Latvijas sportisti izcīnīja pirmo medaļu Phjončhanas olimpiskajās spēlēs. Pamanīts tapa ne tikai bobslejistu panākums, bet arī atlētu jaunās starta formas, ko pirms sacensībām ne vien nerādīja, bet pat slēpa no līdzjutējiem un konkurentiem. Lai uzzinātu vairāk par to, kā tapa formas, ko sacensību laikā izcēla sporta komentētāji visā pasaulē, uz sarunu uzaicinājām to radītājus – dizaineru Bruno Birmani un uzņēmuma "Mint Print" pārstāvi Mārtiņu Līsmani.
Kungi stāsta, ka darbs pie formām sākās jau pērnā gada vasarā un tas bijis ļoti intensīvs. Ar paveikto viņi ir apmierināti un pauž pārliecību, ka Latvijā varētu ražot pilnīgi visas mūsu sportistu formas. Tas vairotu gan atbalstu atlētiem, gan patriotismu un ļautu cilvēkiem sajust, ka arī viņi ir kaut nedaudz atbalstījuši sportistus ceļā uz panākumu.
Jāpiebilst, ka Birmanis kopā Miķeli Baštiku ir izstrādājis nacionālās identitātes principus, kas vieno visus olimpiešu tērpus un kas ņemti vērā, šujot parādes tērpus. "Tās visas formas ir taisītas saskaņā ar identitāti," stāsta Birmanis. Viņa veikums redzams arī citu sportistu starta formās, piemēram, kamaniņu braucēju, kalnu slēpotāju, biatlonistu un distanču slēpotāju tērpos. Dažādos tērpos Bruno uzdevumi atšķīrušies – vienus vajadzēja pārveidot, ievērojot identitāti veidojošos elementus, bet citos sporta veidos bija jārada komandas tēls. Jaunu formu šogad neesot bijis skeletonistiem, ātrslidotājiem, šorttrekistiem un daiļslidotājiem. Bruno norāda, ka pie visām pārējām formām viņš ir "pielicis savu roku."
No sarunas pie baznīcas līdz braucienam pretī medaļai
Ekmanim ļoti patikusi ideja par sportistiem kā dzelzs vīriem. Ar Līsmani Birmanis iepazinies vēlāk. Līsmanis jau iepriekš bija strādājis ar bobslejistu formām un zināja, kādām tām ir jābūt no funkcionālā viedokļa. Ikdienā uzņēmums, kurā viņš strādā, nodarbojas ar personalizēta sporta apģērba izgatavošanu.
"Bruno uzstādīja uzdevumu, kādam tam jābūt, un mēs to realizējām," stāsta Līsmanis, "jūs varējāt redzēt televīzijā, ka tas tērps spīdēja un laistījās." Viņš nosmej, ka konkurenti, iespējams, nodomāja, ka Latvijas sportistu tērpos izmantota kāda jauna tehnoloģija, kas palīdz sasniegt labākus rezultātus. "Mēs diezgan ilgu laiku pavadījām, lai tos uztaisītu."
Līsmanis norāda, ka svarīgs ir ne tikai dizains, bet arī funkcionalitāte – tērpam ir jābūt ērtam un praktiskam, jāiztur slodzes. "Es pats kādreiz ļoti aktīvi ar sportu nodarbojos, tāpēc es ļoti iedziļinos tajā visā – kas kuram varētu derēt, pielaikoju pats, izmēģinu," viņš stāsta. Sportisti pirmo reizi tērpus pielaikoja jau septembrī, pēc tam tika veiktas izmaiņas tērpu konstrukcijā.
"Tas vizuālais efekts arī ir komponente, kas psiholoģiski ietekmē arī pārējos. Ne velti šos tērpus neviens nebija redzējis līdz tam brīdim, kad puiši iznāca uz starta pirmajā reizē," teic Birmanis. Viņš stāsta, ka visi, kas tērpus bija redzējuši, bija solījuši nevienam nerādīt attēlus, un pat tika sekots līdzi, lai pielaikošanās tērpi netiktu fotografēti. "Tam bija jābūt vienam no slepenajiem ieročiem, un viņiem tādu slepeno ieroču noteikti ir daudz."
"Tā galvenā esence, ko vajadzētu saprast cilvēkiem, ir, ka mēs šeit varam uztaisīt tās formas," teic Līsmanis, piebilstot, ka iespējams uzšūt starta formas arī citu sporta veidu atlētiem. "Jā, to pilnīgi noteikti var, un to arī vajag darīt," noteic Birmanis. Viņš norāda, ka Latvijā varētu pagatavot arī ļoti sarežģītus tērpus.
Radīt tērpus – būt daļai no pīnes, kas kaldina panākumus
"Ar ko es personīgi ļoti lepojos, ir tas, ka beidzot – nu jau otrās spēles pēc kārtas un tagad arī starta formās – mēs ejam latviešu valodā kā Latvija," stāsta dizainers, "mēs neesam ne angliskais, ne franciskais, ne vēl kāds variants, mēs esam Latvija." Tas gan nav vienīgais vienojošais elements uz dažādu sportistu starta un parādes formām. Uz tām redzamas arī trīs zvaigznes, kā arī pīne, kas redzama uz visām olimpiskās komandas formām. Tāpat ir noteiktas arī krāsas, kas ieteicamas sportistu formām.
Viņš stāsta, ka ar starta formām centies gan celt sportistu pašapziņu, gan radīt efektu apkārtējiem. "Tāpēc man šī dzelzs vīru ideja radās, jo viņi patiešām tādi ir – tāds ir Zintis, tāds ir Sandis (bobsleja komandas treneris Sandis Prūsis), tādi ir visi tie puiši, kas tur strādā, kuri ir redzami, un tie, kuri neredzami," teic Birmanis.
"Vislabākā mēraukla tam tērpam, man kā ražotājam, ja es redzu, ka tas tērps tiek valkāts arī pēc tā galvenā mača," teic Līmanis, "šajā gadījumā varēja ļoti labi redzēt, ka preses konferencē džeki sēdēja tajās formās. Tā parasti nedara." Viņš neslēpj arī pārsteigumu par to, ka ārvalstu medijos parādījās informācija par Latvijas sportistu tērpiem – īsās pārraides laikā sporta komentētāji atrada laiku, lai tos pieminētu un pastāstītu, ka šādus tērpus viņi nav iepriekš redzējuši.
"Tas ir tas bizes pīnes princips," par vienu no Latvijas identitātes simboliem olimpiskajās spēlēs saka Birmanis, "kāpēc tā pīne radās? Tas, ko mēs pateicām: mats ir ļoti tievs, viņš ir trausls, tad, kad no matiem sapin bizi, tas ir spēks. Un mēs esam tie mati, un tā bize ir tur – tā medaļa, sasniegums. Ar to mēs atšķiramies – mēs nenopērkam, mums nav tās iespējas. Mums to talantu ir mazāk, un tehnika arī ir grūtāk sasniedzama. Tas ir entuziasms, un entuziasms ir dievišķā enerģija. Tas ir kaut kas tāds, ar ko daudz ko var dabūt gatavu."
Abi kungi ir pārliecināti, ka Latvijā ir iespējams pašūt visas sportistu formas, palielinot atbalstu atlētiem un vairojot patriotismu. "Viņam būs tā iespēja sašūt un pēc tam teikt saviem bērniem, ka tas ir mans, tas ir tas, ko es daru ikdienā," teic Līsmanis. Birmanis norāda, bobslejistiem ir palīdzējuši neskaitāmi cilvēki – tie, kas darinājuši tērpus, tie, kas uzturējuši Siguldas trasi, lai sportisti var trenēties, un daudzi citi.