Rituāli vējā – kas tie tādi un kā izpildāmi?

Domāju, man nav tevi jāpārliecina par to, ka vārdam piemīt milzu spēks. Tīri tehniski šo spēku realizēt palīdz Gaisa stihija – skaņa, vibrācija, mūsu elpa galu galā. Tieši caur vārdu Gaisa stihija ir klātesoša visos rituālos, un jo sevišķi – tajos, kuros skan vārds vai dziesma.

Izteiktu vārdu atpakaļ neatsauksi, tāpēc vārdošanu var uzskatīt par visdisciplinējošāko rituāla daļu. Ļoti svarīgi ir precīzi noformulēt savu nolūku, spēt droši un raiti – bez stostīšanās un pārteikšanās – norunāt vārdojumu (nu, vai noskaitīt mantru, vai nodziedāt dainu – lai kāda būtu forma, nosacīti tās visas var saukt par vārdojumiem).

Tiek uzskatīts, ka spēcīgs vējš vai negaiss vārda iedarbību pastiprina, tāpēc dažādos avotos iespējams atrast rituālus ar piebildi "vējā". Jo spēcīgāk izpaužas Gaisa stihija – jo mazāk personīgā spēka tev būs jāiztērē. Vari izmēģināt!

Rīta agrumā izej laukā (labāk, protams, ja laiks ir vējains). Pāris reižu dziļi ieelpo un izelpo, attīrot enerģijas kanālus.

Vērsies pēc palīdzības pie Vēja (Gaisa stihijas): "Gaisa spēki, svētiet, varenie vēji, palīdziet! Lai mani vārdi neizskan tukšumā, lai manis teiktais iet labumā! Lai notiek tā!"

Pēc tam, uz garas, garas ieelpas, saki: "Veselību ieelpoju, ieelpoju, ieelpoju..."

Uz izelpas, kam garumā būtu divkārt jāpārsniedz ieelpa, saki: "Slimības izelpoju, izelpoju, izelpoju..."

Vari nosaukt konkrētu kaiti, no kuras ir nolūks atbrīvoties.

Izpildi vismaz 12 šādas ieelpas un izelpas un dari to vairākas dienas pēc kārtas.

Slimniekam stipri vējainā laikā jāiziet laukā (kaut uz balkona), jānotver sejā vējš un jāizrunā vārdojums:

Sēdies, mana kaite, vējam mugurā, ej prom pa vējam un neatgriezies,
Ej vējam līdzi uz sausiem mežiem, kur zvēri nedzīvo, putni nelido,
Kur nav ļaužu – ne vecu, ne jaunu, ne tuvu ne svešu,
Tur, sausajā mežā, apmeties, no manis [Vārda] atstājies.
Mani vārdi ir stingri un darbi – stipri. Paldies!

Rituāls veicams augošā Mēnesī un dienvidu vējā, kas, kā uzskata, nes bagātību un pārpilnību.

Apstājies ar seju pret dienvidiem un paelpo ar pilnu krūti (citiem vārdiem sakot – radi savā organismā vēju).

Tad dziļi ieelpo, aizturi elpu un padomā par savu vēlēšanos. Tai jābūt iepriekš noformulētai lakoniskā frāzē, kurā ir vien pāris vārdu, – tā, lai šī frāze būtu ietilpīga un nepārprotama. Piepildies ar šo vēlmi un izlepo no visa spēka.

Tad atkal ievelc dziļu elpu un saki: "Vēlēšanos izelpoju, gaidas ieelpoju. Lai gaidīšana ir īsa! Sacīts – darīts!"

Pēc tam paklanies uz dienvidiem un pasaki paldies par palīdzību.

Šo jocīgo rituālu veic augošā Mēnesī uz austrumvēju.

Sarullē divas banknotes un paņem katru savā dūrē. Saliec dūrītes kopā, lai tajās varētu pūst kā Pāna stabulē. Pagriezies ar seju pret austrumiem. Vispirms iepūt (iedūdo) labajā, tad – kreisajā "stabulē". Nekautrējies no skaņas – lai skan, jo skaļāk, jo labāk!

Atkārto to 12 reizes, pie ieelpas neatņemot dūres no mutes.

Nobeigumā paklanies uz Austrumiem un, pačaukstinot banknotes, uzrunā: "Naudu taurēju, naudu čaukstinu. Kā vēji pūš, tā naudu vairo. Esmu bagāta! Paldies!"

Neiztērē šīs banknotes, bet turpmāk nēsā makā kā talismanu.

Starp vēja rituāliem laikam visbiežāk ir sastopami mīlestības piesaukšanas rituāli (šeit vēlreiz jāatgādina, ka pieburšana vai jebkāda cita rīcība, kas manipulē ar otra cilvēka brīvo gribu, ir nopietns pārkāpums, kas nes līdzi nepatīkamas sekas). Tāpēc tavai uzmanībai piedāvājam rituālu, kur netiek piesaukts konkrēts cilvēks.

Sagaidi vējainu laiku un izej atklātā laukā. Paklanies uz visām četrām debespusēm, uz katru veicot četras dziļas ieelpas un izelpas.

Pēc tam vienkārši elpo – ar baudu, pilnu krūti, uzrunājot: "Četri vēji stipri pūš, man sapūš mīlestību – tīru, laimīgu, skaistu. Lai mana elpa un spēcīgie vēji aizlido līdz manam likteņa lemtajam un parāda viņam ceļu pie manis. Lai notiek tā!"

Tad atkal pateicībā paklanies uz visām četrām debespusēm un dodies mājup, ne ar vienu nerunājot un saglabājot sevī mīlestības elpu!