Vai su–džok patiešām ārstē? Eksperiments gripas laikā

Piektajā slimošanas dienā, vadoties no atziņas, ka "slimība vienmēr atnāk kā skolotājs: kad mācība apgūta, skolotājs var doties prom", vērsos pie savas zemapziņas ar lūgumu: "Pasaki man priekšā, ko man šobrīd vajag uzzināt / apgūt / paveikt, lai atgūtu labu veselību?"

"Atrodi informāciju par su-džok," bija īsa un lakoniska atbilde.

Lai lasītājs mani nepārprastu, piebildīšu, ka Austrumu medicīnas tradīcijās balstītās ārstēšanas metodes su-džok (tulkojumā no korejiešu valodas "plauksta–pēda") nosaukums un tās pamatprincipi man bija zināmi arī agrāk. Taču praksē es šo metodi pati nebiju izmantojusi tādā mērā, lai būtu pārliecināta par tās iedarbīgumu.

Savu eksperimentu sāku ar to, ka iegāju youtube.com un ievadīju metodes nosaukumu. Meklētājs izdeva garum garu rindu ar video, kuru garums bija no 40 sekunžu reklāmām līdz stundu un vairāk ilguma mācību semināriem profesionāļiem. Mana izvēle bija 5,5 minūšu garais video "Su-džok pirmā palīdzība pie paaugstinātas temperatūras, angīnas un kakla sāpēm". Uzticību radīja tas, ka video izskatījās filmēts ārsta kabinetā.

No video minētajiem simptomiem mani tā īsti nomāca tieši ieilgusī paaugstinātā temperatūra, tāpēc no visām piedāvātajām rekomendācijām nolēmu izmēģināt tieši ieteikumu temperatūras pazemināšanai, kurš gan izklausās mazliet smieklīgs... taču noteikti varētu ļoti patikt maziem bērniem: katra pirksta pirmā falanga ir galvas projekcija, tāpēc, lai mazinātu drudzi un sevišķi ar to saistītās galvassāpes, katram pirkstam ar flomāsteru zīmējam melnas krāsas cepurīti, ko atstāj uz 3–5 stundām.

Cepurītes uzzīmēju apmēram tādas, kā redzams video. Temperatūru nemērīju ne pirms, ne pēc, turklāt lietoju arī zāles. Mans kopējais stāvoklis uzlabojās, taču precīzi pateikt, vai šī metode man palīdzēja, nevaru. Viens novērojums gan ļauj domāt par to, ka organisms signālu uztvēra – kad pēc aptuveni stundas pusotras gribēju "cepurītes" noberzt nost, man tas nepadevās ne ar kādiem līdzekļiem, savukārt pēc sešām stundām pamanīju, ka melnais pigments no pirkstiem gluži nemanot bija nozudis jau pats no sevis.

Tā kā nav īstas skaidrības par to, cik nekaitīgas mūsu organismam ir vielas, kas ir kancelejas flomāsteru un marķieru sastāvā, piedāvāju šim nolūkam izmantot līdzekļus no dekoratīvās kosmētikas arsenāla (piemēram, uzacu zīmuli) vai arī maziem bērniem paredzētos zīmuļus un flomāsterus, kuru sastāvs atbilst augstākām nekaitīguma prasībām.

Par sava deguna dobumiem regulāri rūpējos, skalojot tos ar sālsūdeni, bet pēdējā laikā ar aptiekā nopērkamo jūras ūdens aerosolu. Tāpēc iesnas un aizlikts deguns man ir ārkārtīgi reti, un uztveru tos kā svarīgu zīmi par alerģiskas vielas klātbūtni vai infekciju. Šajā reizē, sākot ar trešo dienu, mans deguns tecēja tikpat raženi kā bērzu sulas pavasarī, turklāt divas naktis varēju elpot tikai ar atvērtu muti, kas pamatīgi sagandēja miegu.

Noskatoties šo video, uzzināju, ka, pēc su-džok, visu pirkstu augšējās falangas atbilst mūsu galvai, bet pirkstu spilventiņi – sejai. Savukārt, deguna projekcija atrodas tur, kur spilventiņa līnijas veido cilpu.

No vairākiem ieteikumiem es izmēģināju šo: lai izārstētu iesnas, ņem ābola sēkliņu, piespiež to attiecīgajā zonā un nofiksē ar plāksteri. Pēc tam, saspiežot ar otru pirkstu, masē. Iedarbībai atstāj uz nakti. Ābolu mājās šoreiz nebija, tāpēc ņēmu melnā pipara graudus, jo redzēju, ka iepriekš tos izmantoja angīnas simptomu atvieglošanai. Divas stundas pirms gulētiešanas uzlīmēju pa vienam pipara graudam uz abiem rādītājpirkstiem.

Apmēram pēc 10 minūtēm sāku just, ka deguns sāk "nākt vaļā", tīrīties. Kas vēl interesantāk - degunā sajutu vieglu piparu ēteriskās eļļas smaržu, it kā tā būtu kaut kur aromalampā. Tā vien prasījās piparu graudiņu uz pirksta pamasēt – tā bija vienlaikus patīkama un viegli sāpīga sajūta. Gulēt ejot, jau pamanīju, ka varu gandrīz netraucēti elpot caur degunu. Pirmo nakti nekādu problēmu ar elpošanu man nebija! Varēju pilnvērtīgi izgulēties, kas nebija iespējams jau četras dienas.

No rīta pamodos ar vieglas sūrstēšanas sajūtu aplīmētajos pirkstu galos. Piparu vietās uz spilventiņiem bija sarkani jutīgi punkti, kas izzuda apmēram 40 min laikā.

Iesnu gandrīz nav – ņemot vērā, ka iepriekšējo 24 stundu laikā izlietoju gandrīz veselu kasti ar kabatlakatiem, rezultāts ir ļoti iespaidīgs.

Paraugoties spogulī, pamanīju, ka pazudusi arī tūska zem acīm, kas raksturīga laikam, kad nevaru pilnvērtīgi elpot caur degunu.

Pirmo rezultātu iedvesmota, turpinu stimulēt savu degunu, taču, lai nenodarītu pāri ādai, pārlīmēju pipargraudus jau uz vidējo pirkstu spilventiņiem. Tagad piedevām jūtu patīkamu siltumu deguna dobumos, izbaudu to, ka varu viegli ievilkt dziļu elpu bez jebkāda diskomforta. Joprojām periodiski sajūtu, it kā būtu ieelpojusi piparu ēterisko eļļu.

Ja izmantosi šo metodi pirmo reizi (un it sevišķi uz nakti), piesardzības dēļ labāk izmanto nevis melno piparu sēklas, bet kaut ko neitrālāku – ābolu sēkliņu, griķu graudu vai tamlīdzīgi. Sevišķi tad, ja neesi pieradis pie asām garšvielām, ja tev ir alerģijas vai ja gribi piedāvāt šo metodi savam bērnam.

Šī metode ir ļoti droša un nekaitīga, taču kaut mazāko šaubu gadījumā par tās lietošanu konsultējies ar savu ģimenes ārstu, vai tā ir piemērota tev un tavam bērnam.

Atceries punktus periodiski pamasēt, dari to, gan, uzspiežot–atlaižot, gan, apļojot abos virzienos, īpaši pakavējoties visjutīgākajās vietās.

Ja sēklas atrašanās vieta sāk kņudēt, sūrstēt, dedzināt u.tml., uzreiz ņem nost plāksteri – stimulētajam punktam ir vajadzīga atpūta. Taču, ja gribi turpināt, vari likt graudu jau uz cita pirksta.

Atceries, ka mūsu ķermenis ir simetrisks, tāpēc, liekot graudus uz abu roku vienādajiem pirkstiem, tu nodrošināsi vienmērīgu iedarbību uz abām ķermeņa pusēm.

Ja nolem izmēģināt šo metodi iesnu ārstēšanai, uzraksti komentāros, vai tā palīdzēja arī tev!