Patiesība, kā vienmēr, izrādījās daudz citādāka, nekā gaidīju.
Svadhistana – oranža krāsa, atkarībā no griešanās ātruma no izteikti sarkanīgiem līdz pat teju dzelteniem toņiem. Elements – ūdens. Atbilstoši, var izpausties kā garša, kā enerģija, kā nauda, bet galvenais Svadhistanas atslēgas vārds ir bauda! Prasme būt patīkamam un atrast pieeju jebkuram cilvēkam, spēja kontaktēties, spēja skaidri un saprotami izklāstīt informāciju.
Tāpēc šī čakra nesaraujami ir saistīta ar... skolotāja darbu, un tāpēc skolotājiem ir nebeidzamas problēmas ģimenes dzīvē. Ja vīrietim nākas piesargāties, lai viņu kāda neaizvilina, tad sievietei–skolotājai, kā likums, ir problēmas nodibināt ģimeni.
Svadhistana – tās ir emocijas, jebkuras emocijas: mīlestība, bailes, dusmas, naids – tie visi ir veidi, kā var izpausties enerģijas izsviešana no Svadhistanas čakras. Atbilstoši māksla (un īpaši – aktiera māksla) ir Svadhistanas valstība. Māksla pamatā balstās uz to, kā izsaukt cilvēkā emocijas. Sabiedrībā ar augstāku garīgās attīstības līmeni mākslinieks ir apkalpojošais personāls, aktieri un muzikanti tiek nicināti kā kaut kas tāds, par ko pie galda nerunā. Tipiskā Kali jugas sabiedrībā aktierus un muzikantus dievina un pielūdz.
Bet – Svadhistana ir ļoti nepieciešama, lai radītu un iznēsātu bērnus. Vairums dažādu veidu neauglību ir saistītas ar šīs čakras problēmām, ar emocionālo plāksni. Lūk, šeit mākslas baudīšana var nostrādāt kā terapeitisks kurss!
Par izvirtībām vispār ir atsevišķš un skumjš stāsts. Ja cilvēks aktīvi lieto kādu čakru, šīs čakras enerģija tiek izsmelta un ātri krītas uz nākamo, zemāko čakru. Svadhistanas gadījumā – no baudas uz izdzīvošanu. Lūk, kāpēc cilvēki, kuri pārsātinās ar seksu, sāk interesēties par sado-mazo, zoo-, pedo-, nekro-filiju, kāpēc pastāv homoseksuālisms.
Bauda, prieks, iekāre, dusmas – tie ir tikai ceļi, pa kuriem enerģija aizplūst no Svadhistanas, ja cilvēks nespēj atbrīvot kanālu uz augšu. Tātad galvenais uzdevums, ko cilvēkam izvirza Svadhistanas čakra, ir iemācīties šos procesus kontrolēt. Citādi enerģija aizplūdīs ar pirmo garāmejošo emociju. Un labi vēl, ja šī emocija patiešām būs tava!
Kā tā? Vai tad emocijas var iedvest? Var, prasme iedvest un izraisīt emocijas saucas māksla, un par to jau mēs runājām. Divi cilvēki vienlaikus sāk dungot vienu un to pašu dziesmu, turklāt, viens otru nedzirdot. Ir gadījies? Tā ir telepātija emociju līmenī. Sava veida empātija.
Līdz kurai čakrai tikusi tava valsts?
Nākamais nepatīkamais fakts – katras valsts attīstības līmeni var pielīdzināt tai vai citai čakrai. Tas ir atkarīgs no mentalitātes, no sabiedrības. Muladhara – anarhisms, haoss un vardarbība, Svadhistana... būsiet pārsteigti – tā ir demokrātija, jo Svadhistanai, tieši tāpat kā demokrātijai, ir svarīgs pūļa viedoklis. Tas ir lētas mākslas uzplaukuma un pielūgsmes laiks, tās ir kaislības un emocijas kā vistu kūtī, kur knābj sev tuvāko, bet uz tiem, kas zemāk, vienkārši... Ir valstis, kuras tā arī nepacelsies pāri jostasvietai...
Šajā ziņā cilvēkam ir vieglāk: nu, atnāk pie viņa iekāre – viņš apēdīs kūciņu, izdzers pudeli, noskatīsies ziņas / sporta spēli / kārtējo svēto ziepju operu un staigās apmierināts... Ar valstīm ir sarežģītāk, bet par laimi, vismaz pagaidām, vismaz vairumam no mums, valstu likteņi nav jānosaka. Un labi, liela atbildība nes sev līdzi lielus, kā to lai saka... krāsa kā šokolādei, bet smarža – galīgi ne kā šokolādei.
Ko darīt ar iekāri, ja tā mūs apciemo?
Apspiest? Eksistē klosteri, sterila, tīra vide, kurā cilvēki tā arī dara. Taču, izejot no šīs tīrās un pareizās vides, cilvēks kļūst pilnīgi pārņemts ar iekārēm, kuras pirms tam veiksmīgi apspieda. Ja problēmas atliek un nerisina, tas, diemžēl, negarantē, ka tās atrisināsies pašas. Un dvēsele, kas vienā dzīvē dzīvojusi kā mūķene, nākamo dzīvi, visticamāk, pavadīs kā prostitūta. Lūk, tādas šūpoles sanāk.
Tad ko darīt, kad pie tavām durvīm klauvē iekāre? Klauvē – jauki, atvērsim, tikai ne uzreiz, lai tā maita paciešas, pagaida, es pasēdēšu, nodziedāšu kādu mantru, izpildīšu 2–3 asanas. Ko, vēl nav aizvākusies? Nu, tad uz priekšu, pie kūciņas, vai pogājam vaļā bikšu priekšu – kādam nu kurā iekāre atvilkusies. Un jūtam, jā, iekāre ir apmierināma daudz vieglāk un ar daudz mazākām "porcijām" baudvielas.
Iekāre nemainās, bet mainās mūsu atieksme pret to. Šeit galvenais – piefiksēt, kā pēc tās vai citas tev pieņemamās garīgās prakses izmainās tavas domas un attieksme pret to kārdinājumu, kurš gadījies ceļā. Zini, nomierinot prātu, kārdinājums kļūst mazāk pievilcīgs.
Un otra tehnika – jebkuras zemākās čakrās problēmas var atrisināt no augstākas čakras pozīcijas. Kāpēc ir tāds teiciens, ka seksā valda tas, kuram mazāk vajag? Nu ja! Tas partneris, kurš labāk kontrolē savas emocijas, labāk pārvalda situāciju.
Katrai čakrai ir savas problēmas
Svadhistanai tā ir nauda. Tiksi pāri Svadhistanai – tavas problēmas vairs nebūs saistītas ar naudu, bet ar varu. Piemērs: britu impērija, kurā Saule nekad nenoriet, dzīvoja uz Manipuras čakras, bet kolonija, kas no tās atdalījās un kuru mēs tagad pazīstam kā ASV, – uz Svadhistanas. Tas ir neizbēgami – revolūcijas, politiskās jukas, kari, nemieri pazemina valsts frekvenci un kapacitāti, pazemina ne jau uz gadu desmitiem. Tapēc ASV visas problēmas, tai skaitā varas problēmas, cenšas risināt ar naudu, tāpēc amerikāņu humors nereti ir jostasvietas līmenī. Kaut gan tur, protams, ir arī gudri un garīgi attīstīti cilvēki.
Tātad, ja mēs pāriesim uz Manipuras (saules pinuma) čakras līmeni, mums pazudīs bailes, pazudīs materiālā rakstura problēmas, kas pats par sevi jau ir labi. Tas, ka radīsies citas, ar varu saistītas problēmas... nu ko, par visu ir jāmaksā, tā sacīt. Visu veiksmīgo cilvēku stāsti sākās ar to, ka viņi sakārtoja savu dzīvi, savu enerģiju, – tāda nozīmē, ka pārstāja izšķiest savu enerģiju un ieguldīja to konkrētā mērķī.
Par baudu un par bailēm, par dusmām un aizvainojumu mēs maksājam ar savu enerģiju! To enerģiju, kuru mēs varētu izmantot, lai paceltos augstāk un dzīvotu labāk!
Svadhistanai ir svarīgs apkārtējo cilvēku viedoklis!
Citiem vārdiem, cilvēks, kurš dzīvo uz Svadhistanas, ir ar noslieci "mērīties" – man ir lielāka māja, labāks auto, labāka valsts, labāka tauta... Nacionālisms arī balstās uz Svadhistanas čakru. Kļūst interesanti vai baismi, apzinoties ka mūsu civilizācija necik tālu nav tikusi? Vairākuma viedoklis nosaka mūsu valdniekus – demokrātija. Pūļa viedoklis ir svarīgs Svadhistanai. Cilvēks, kurš dzīvo uz Višudhas (kakla) čakras, piemēram, panāks, ka viņu slavē, ja viņam tas būs izdevīgi, vai lamā, ja tas būs vajadzīgs, lai sasniegtu viņa mērķi. Cilvēks, kas dzīvo uz Svadhistanas, pie pirmās kritikas sajutīsies sagrauts, ar dubļiem apmētāts.
Popmūzika ir parādība, kas ļoti labi raksturo Svadhistanu: visiem ir jautri, un māksla nes tikai pozitīvas emocijas, nekāda idejiskā satura.
Svadhistana liek meklēt domubiedrus, tos, kas tevi saprot, tā veidojas dažādas subkultūras – hipiji, panki, goti, emo. Atvainojos, bet vairums sektu arī tiek veidotas pēc šā principa. Līdz jostasvietai.
Ja emociju intensitāte krītas – tu valdi pār enerģijām, ja pieaug – enerģijas valda pār tevi. Gūstot baudu, mēs enerģiju tērējam, gribam sasniegt kaut ko vairāk – nāksies no kaut kā atteikties.
Paliek pāri? Ieguldi kalpošanā
Viss kas notiek ar tevi, kas notiek ap tevi, kas notiek ar tavu enerģiju, ir tikai tava iekšējā stāvokļa atspulgs! Ja mēs dzīvojam šādu dzīvi, tas nozīmē, ka paši esam to izvēlējušies. Ja esam ar savu dzīvi nemierā, tātad esam to nopelnījuši ar savas iepriekšējās dzīves darbu. Ja šajā dzīvē pelni ar to, ka citi tavā vietā strādā, tad vai nu pagājušajā dzīvē tu strādāji kāda cita vietā, vai nākamajās dzīvēs strādāsi.
Daudzi tagad ir neapmierināti ar valdību. Atcerēsimies – karma izpaužas caur to, ka mēs saņemam tieši to, ko esam pelnījuši. Mums ir tāda valdība, kādu esam pelnījuši. Nevis tāda, kādu esam ievēlējuši, bet tieši pelnījuši! Gribi dzīvot labāk, gribi labāku valdību? Uz priekšu! Pilnveido sevi, un pasaule ap tevi kļūs labāka! Taisīsi revolūciju – iebrauksi tādās auzās, ka gadu desmitiem, labākajā gadījumā, strēbsi to, ko pats būsi ievārījis!
Kas ir kalpošana? Lūgšanu skaitīšana un pieres dauzīšana pret zemi? Kaut kādu absurdu rituālu izpilde? Nekā nebija. Izvēlies sev hobiju, kaut ko, ko darot, tu gūsti patiesu prieku. Bet tādu, lai ar šo prieku tu darītu labu arī citiem. Un te nu izrādās, ka "dullās kaķu vecenes" no dažādām dzīvnieku patversmēm dara apkārtējai pasaulei daudz lielāku labumu, nekā visādi menedžeri, kouči un deputāti! Tas ir, tie, kam darīt šo pasauli labāku it kā būtu profesionāls pienākums.
Ar ko ir kaitīga brīvā enerģija?
Es nerunāju par elektrisko, bet par to, kas ir katrā no mums un kuru mēs izmantojam, lai zvilnētu pie televizora, dzertu alu un atraugātos! Šāda brīvā enerģija izdara spiedienu uz tavām čakrām, un šis spiediens vissāpīgāk ķer tieši tavus karmas mezglus.
Citiem vārdiem, ja tu neko nedari, tad šī enerģija piespiedīs tevi sākt kustēties. Ja izvēlēsies darīt pats, labprātīgi, un to, ko vēlies, – rezultāts būs it kā tas pats, tikai pati procesa norise būs daudz patīkamāka. Datorspēles, seriāli, sporta spēles – tipiska Svadhistanas padarīšana. Tie var kļūt par lieliskiem instrumentiem, ja māca uz labu.
Piemēram, datorspēlēs mums ir svarīgi konflikti, "ekšens", vardarbība, svarīgi ir paņemt, paņemt pirmajam! Iztēlojies datorspēli, kura māca atdot, rūpēties par otru. Kā šāda spēle izmainīs pasauli jau pēc dažiem gadiem, ja to šodien spēlēs bērni?
Ja grābsi tikai sev, kanāls sašaurināsies
Depresija liecina par problēmām un enerģijas iztrūkumu Svadhistanā, bet depresija taču ir mūsu sabiedrības slimība... Tātad mūs sagaida kritiens izdzīvošanas valstībā Muladharā – anarhijā un vardarbībā?
Ja tu mācīsi citus, dalīsies ar viņiem informācijā, pie tevis sāks nākt vairāk un kvalitatīvāka informācija. Tas pats ar naudu – dalies ar citiem cilvēkiem, dalies tā, lai nestu viņiem labu, atdodot tu ne tikai atbrīvosi vietu jaunu līdzekļu pieplūdei, bet arī paplašināsi kanālu uz nākamo čakru (šajā gadījumā tā ir Manipura). Darot citiem labu, darot pasauli ap sevi labāku, tu dari labu pirmām kārtām sev! Ja tu grābsi tikai sev, tavs kanāls sašaurināsies un līdzekļu plūsma ar laiku izsīks!
Paņem riekšavu lapu, iemērc tās ūdenī un ļauj ūdenim notecēt no tām! Ūdens aizskalos dubļus, taču pats ūdens uz lapām nepaliks. Vienīgi ar katru reizi, atkārtojot šo darbību vēl un vēlreiz, tavas lapas kļūs tīrākas. Šīs lapas ir tava karma... Ar kādu enerģiju tu darīsi savu darbu, tādu enerģiju cilvēki no tava darba saņems! Mācot tu esi atbildīgs par tiem, ko tu māci un par to, kā viņi pielietos iegūtās zināšanas!
Tāpat ar naudu – vai tu gūsi labumu sev un savai karmai, ja pieņemsi samaksu no negodīga cilvēka?
Piemērs? Kāpēc ārstiem ir problēmas ar alkoholu, īpaši ķirurgiem? Kāpēc ārstiem bērni slimo biežāk nekā citu profesiju pārstāvjiem? Tāpēc, ka, ārstējot citus, viņi neņem vērā karmas likumus un par to saņem "procentus" no savu pacientu karmas. Tā paša iemesla dēļ visaugstākais profesionālais risks ir dziedniekiem. Tas pats Hipokrāts, piemēram, sasniedza tik labus rezultātus savā praksē tāpēc, ka katram cilvēkam piegāja stingri induviduāli, bet sliktus cilvēkus atteicās ārstēt un pieņemt no viņiem samaksu. Līdzīgi rīkojās arī Avicenna.
Lūk tāds negaidīts stāsts iznāca par Svadhistanas čakru...