Foto: Shutterstock
Pirtīžas, saru dzīšana, pirmā mazuļa īpašā vannošana ir zināmi termini tradicionālās pirts procesos. Pirtīžas ir ļoti emocionāli piepildīts un skaists rituāls, kura laikā bērniņš tiek pieņemts dzimtā, peldināts īpašā zāļu vanniņā, masējot ar māmiņas pienu, „izdzīti sariņi”, ietērpts īpaši šim notikumam šūdinātā krekliņā ar deviņām vīlītēm, caur šūpuļdziesmām ieaijāts lielajai dzīvei. Man kā pirtniecei šajā skaistajā stāstā kaut kā pietrūka, jo ir arī sieviete, kas deviņus mēnešus iznēsājusi un laidusi pasaulē šo mazo cilvēku!

Pašsaprotami, ka jaunā māmiņa ar visu savu sievišķo spēku metas rūpēs par mazuli un sevi it kā atbīda otrā plānā. Tas bieži rada pēcdzemdību depresiju, nespēku, neizprotamas skumjas, asaras un pārdzīvojumus. Latviešiem dažās tautasdziesmās un pierakstos ir nojaušami rituāli, kas veicami sievietei pēc radībām, lai pieņemot jaunu lomu, bet – diezgan nepilnīgi. Nepameta sajūta, ka jābūt kaut kādām darbībām, kas dabīgā ceļā ļauj atjaunoties sievietes spēkam un ķermenim.

Tā devos meklēt atbildes uz saviem jautājumiem. Un liktenis mani iepazīstināja ar Jūliju Šeļepinu jeb, kā viņu dēvē savējie, babu Juļu – Krievijā pazīstamu etnogrāfi, seno dzemdību tradīciju atjaunotāju, vecmāti un dūlu. Viņa Jaroslavļā vada centru "Delfīns", kur sievietēm palīdz sagatavoties dabīgām dzemdībām un atjaunoties pēcdzemdību periodā, kā arī ir dibinājusi starptautisku asociāciju, kas apvieno šā amata meistarus un popularizē senās tradīcijas mūsdienās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!