25. marts – Pavasara Māra. Senču ieražas un ticējumi

Grāmatā apkopoti gan senie gadskārtu godi, gan vēlāk klāt nākušās atzīmējamās dienas. Ņemot vērā, ka šodien ir viena no tādām – Pavasara Māra, piedāvājam fragmentu no grāmatas.

Pavasara Māra

Arī 25. martā ir Māras diena — Kāpostnīca, Pavasara Māra, Kustoņu Māra jeb Atmodas diena.

Māras diena ir atmodas diena, jo no ziemas stinguma mostas dzīvnieki un kukaiņi. Beidzot uzceļas arī pats meža valdnieks lācis. Šajā dienā agri jāceļas, jo tam, kurš gultā paliek pēdējais, lācis mostoties atdod savu miegu. Pirms saules jāmazgājas avotā, lai kļūtu stipri, veseli un seja būtu balta.

Visu nakti negulēju,
Māras rīta gaidīdama,
Lai lācītis celdamies
Savu miegu neatdeva.

Tā ir Kustoņu diena, tādēļ pastāv vairāki aizliegumi, lai pasargātu māju un lopus no dažādiem kukaiņiem. No rīta kūtīs un staļļos jānoslauka griesti un sienas, lai mušas pa vasaru tur nedzīvotu.

Nedrīkst neko no meža vest mājās, lai vasarā tajās nebūtu čūsku.

Pavasara Māra ir viena no tām dienām, kad koki sajūt sāpes, tādēļ tos nedrīkst cirst vai griezt. īpaši svētki šai dienā ir ābelēm — tās tiek apveltītas ar izrakstītām prievītēm, lai āboli labi augtu.

Kāpostnīcā nedrīkst slaucīt istabu. Tas jādara pirms vai pēc saules — citādi vistas kāpostus izkasa. Nedrīkst ne šūt, ne adīt — citādi tārpi kāpostus ēdīs. Jātin dzijas kamolā, lai augtu cietas kāpostgalviņas. Jāēd cūkas galva, lai kāposti padotos.

Māras diena vienlaikus bija Uguns svētki. Uguni it kā palaida atpūtā un vakarā vairs nededza, pirmo reizi pavakariņojot saules gaismā, lai vasarā lauki un pļavas neaizdegtos no karstuma un būtu pasargāti no uguns nelaimēm un pērkona. Uguni nededzina, lai vasarā istabā nebūtu daudz mušu, aitas nelēktu pār sētu un kāpostus varētu mīkstus izvārīt. Uguni nededza līdz Labrenča dienai, jo uzskatīja, ka citādi rudzi pūst.

Galdautu Māras dienas galdam klāj baltu vai melnu, jo tās — raksturīgās Māras krāsas.

Ziediņi

Biezpienu sadrupina un pārlej ar uzvārītu vai nevārītu pienu, klāt ēd medus maizi. Mūsdienās var pārkaisīt ar kanēli.

Kupiņas

Sausu biezpienu sadrupina, sajauc ar skābu krējumu un paniņām vai rūgušpienu. Klāt ēd maizi, medus maizi vai siļķi.

Pigarica

Siltā ūdenī iedrupina nobriedušas rupjas rudzu maizes mīk¬stumu un sīki sagrieztas garoziņas, pieliek medu vai cukuru, patur siltā vietā, lai uzrūgst. Ēd kā saldo ēdienu ar pienu. Var dzert arī kā atspirdzinošu dzērienu.

Spudiņš jeb drebelis

Notīrītu teļa galvu pārcērt uz pusēm, izņem smadzenes, notīrītas kājas sacērt, sānu vai pleca gabalus sadala. Visu nomazgā, liek katlā, pārlej ar aukstu ūdeni, uzvāra, noputo, pieber sāli, garšvielas un vāra uz lēnas uguns. Īsi pirms gatavības pieliek piparus un lauru lapas.

Gatavu gaļu izņem, atdala no kauliem, sagriež sīkos gabaliņos vai samaļ, saliek katlā, pārlej ar izkāsto buljonu, uzvāra un salej traukos, atdzesē. Sarecējušu galertu sagriež šķēlēs un pasniedz ar mārrutkiem vai sinepēm un etiķi.

Māras dienā ēd arī ūdens kliņģerus, dažādus piena ēdienus, piemēram, piena klimpu zupu.

• Ja pēc Māras dienas ir auksts — rudens būs auksts.
• Ja nakts pirms Māras dienas ir auksta — viss pavasaris būs auksts.
• Ja Māras nakti olas čaumala staba galā nepārsalst — būs silts pavasaris.
• Ja Māras naktī salst — togad miežu nebūs.
• Ja Māras naktī zeme sasalst — rudenī agri sasals labība.
• Ja Māras dienas rītā ārā izlikts ķipis pārvelkas ar ledu — rudens būs silts; ja nepārvelkas — rudenī jau pirms Miķeļiem būs auksts.
• Ja Māras dienā tin kamolus — būs labas kāpostu galvas.
• Ja Māras dienas rītā zeme un ūdeņi nav sasaluši — rudenī no salnām cietīs auzas.
• Ja Māras dienā iepūš auksti vēji — tie pūtīs vēl sešas nedēļas.
• Ja slapja Māras diena — būs slapjš jūlijs.
• Nedrīkst noraut nevienu zaru kokam, jo Māras dienā kokiem tek asinis.
• Nedrīkst pat piesist kokiem — citādi tie nokalst.
• Ja Māras naktī salst — sals vēl četrdesmit naktis.
• Ja divas nedēļas pirms Kāpostu Māras neapgāž ragavas — tad brauc ar ragavām vēl divas nedēļas pēc Kāpostu Māras.
• Māras dienā jāizslauka bišu stropi — tad bitēm labi klājas.
• Māras dienā skaidas jānes uz kūtsaugšu — tad vistas daudz olu dēs.
• Māras dienā ar pūpoliem jāper visi ogu krūmi, lai būtu daudz ogu.
• Ja Māras nakts un diena ir skaidra un ja dienā spīd saule — būs auglīgs gads un laba pļauja.
• Māras dienas rītā vajag basām kājām apskriet mājai apkārt un skrienot apēst ābeces lapu — tad var viegli iemācīties.
• Māras dienas rītā meitas zīlē preciniekus ar mēslu čupiņām: ja pieiet gailis — precēs saimnieks; ja žagata — skroderis; ja zvirbulis — kalps; ja krēķis — krodzinieks; ja vista — paliks veca meita.
• Māras vakarā meitām žagaros jāguļ, lai tām vasaru puiši nāktu.