“Es nekad, nekad nemiršu!” – tie ir Ingas Laufmanes mūžībā aizgājušās meitas Betijas pēdējie vārdi. Betija slimoja ar osteosarkomu un savu 17. dzimšanas dienu tā arī nesagaidīja. Tagad Inga atbalsta citas ģimenes, kuras audzina neizārstējami slimus bērnus, un piedalās arī psihosociālās rehabilitācijas nometnes "Esi ar mani!" rīkošanā, kas aizvadītajā nedēļas nogalē norisinājās viesnīcā "Baltic Beach Hotel SPA". Nometne paredzēta Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības pārziņā esošajām ģimenēm.
Neatkarīgi no veselības stāvokļa jebkuram bērnam ir vienas un tās pašas vajadzības: augt ģimenē, būt mīlētam, rotaļāties un priecāties par dzīvi. To apliecina 11 gadus vecā nometnes dalībnieka Renāra sacītais. Viņam jāsadzīvo ar onkoloģiskas slimības ārstēšanas radītajām sekām, priekšā stāv kārtējā operācija, taču ikdienā Renārs ir tāds pats bērns, kā citi viņa vienaudži. Viņam ļoti patīk būt kopā ar brāli un māsu, un viņš sapņo par nākotni. “Es gribētu kļūt par zinātnieku – par arheologu, kas meklē un pēta dinozauru kaulus,” saka Renārs.
Patrikam ir 14 gadi, viņš cieš no ģenētiskas slimības sekām un elpo caur traheostomu. “Lai es varētu dzīvot, man līdzi jābūt četriem aparātiem,” skaidro pusaudzis. Nu jau viņš iemācījies sevi aprūpēt pats. Patrika aizraušanās ir multfilmu veidošana. Viņš gaida piedzimstam mazo brālīti un cer, ka tas notiks viņa dzimšanas dienā – 9. maijā, - tā būtu vislabākā dāvana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
