sieviete mežs riņķis brīvība
Jautājums par grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas paredzētu aizliegt nedzemdējušām sievietēm kļūt par olšūnu donorēm, laiku pa laikam kļūst par politiķu un sabiedrības diskusiju objektu. Tiesībsarga pozīcija joprojām ir nemainīga – šādi ierobežojumu ir pretrunā ar Satversmi, un ir arī sievietes, kas nebaidītos par savām tiesībām cīnīties tiesas zālē.

Likumprojekts tika pieņemts pirmajā un otrajā lasījumā, bet galējais Saeimas lēmums vēl nav pieņemts. Kādu laiku grozījumu izskatīšana netika virzīta, bet 28. februārī Saeimas Sociālo lietu komisija nolēma to nodot izskatīšanai galīgajā lasījumā, bet nedēļu vēlāk vienojās jautājuma izskatīšanu atkal atlikt.

Savā viedoklī par aizliegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas piekrita dalīties Alīna, kas norāda – ja aizliegumu apstiprinās, viņa vērsīsies Satversmes tiesā. Lai arī viņa pati nākotnē plāno bērnus, Alīnu ļoti sadusmojuši politiķes Aijas Barčas (ZZS) izteikumi par to, ka sievietei ir pienākums dzemdēt. Alīna saziņā ar tiesībsargu noskaidrojusi, ka plānotie grozījumi ir pretrunā ar Satversmi. Arī "Viņa" tiesībsarga biroja pārstāvji norādīja – ja likumdevējs pieturēsies pie sava viedokļa, liedzot nedzemdējušām sievietēm ziedot savas olšūnas, likumu būs iespējams apstrīdēt Satversmes tiesā.

Grozījumi apšauba nedzemdējušas sievietes rīcībspēju


Foto: Shutterstock
Alīnas darbs ir saistīts ar cilvēku apmācībām. Viņa apmāca cilvēkus no dažādām valstīm strādāt ar medicīnas iekārtām. Alīna ir 31 veca, viņa ir precējusies, bērnu viņai pašlaik nav, bet nākotnē tos plāno. Ieceri aizliegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas viņa uztver kā savas rīcībspējas ierobežošanu. Vai viņa patiešām nespēj pieņemt nozīmīgus lēmumus par savu ķermeni, jo vēl nav laidusi pasaulē bērnu, neizpratnē ir Alīna.

Viņa ir pārliecināta, ka ierosinājumam nav nekāda pamatojuma un argumentācijas. Tas, ka sieviete nav dzemdējusi, nenozīmē, ka viņa ir rīcībnespējīga. Alīna teic, ka pašlaik neplāno ziedot olšūnas, bet nesaprot, kāpēc lai pašas bērnu neesamība liegtu viņai iespēju palīdzēt kādai citai sievietei piepildīt sapni par mazuli. Tā varētu būt māsa, māsīca. Tāpat viņa norāda, ka sievietēm, kas ziedo olšūnas, tiek veiktas tieši tās pašas manipulācijas kā sievietēm, kas vēlas iesaldēt savu olšūnu, lai par māti kļūtu vēlāk.

Alīna norāda, ka nesaprot, kāpēc šādi ierobežojumi vispār tiek apspriesti un kāds ir patiesais grozījumu mērķis. Vai tā ir iespēja olšūnas vairāk importēt, viņa neizpratnē vaicā. Nekādu pamatojumu šai iecerei viņa neredz, turklāt Alīna ir sazinājusies ar tiesībsargu, kas norādīja – viņa nostāja šai jautājumā pēdējo gadu laikā nav mainījusies un aizliegums nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas ierobežo viņu iespēju lemt par savu ķermeni un ir pretrunā ar Satversmi.

Arī nedzemdējušām sievietēm ir tiesības ziedot savas olšūnas, apzinoties riskus veselībai un auglībai. Mediķiem vajadzētu skaidrot sievietei riskus, ja viņa pieņēmusi lēmumu nodot savas olšūnas. Taču galīgo lēmumu šajā jautājumā būtu jāpieņem pašai sievietei.
Tiesībsarga birojs
Lai aizstāvētu sieviešu tiesības lemt par savu ķermeni, Alīna būtu gatava vērsties Satversmes tiesā. Jautāta, vai viņa regulāri iestājas par sieviešu tiesībām, Alīna atbild: "Ikdienā esmu cilvēks parastais." Viņa norāda, ka iestājas par lietām, kas viņai šķiet svarīgas, un šī tāda ir, jo grozījumu priekšlikumā tiek apšaubīta arī viņas rīcībspēja. Alīna norāda, ka viņa ir cilvēks, kas rīkojas, nevis gaida, kad kāds cits to darīs viņas vietā. Alīnu nebiedē ne laika, ne enerģijas, ne iespējamais līdzekļu patēriņš, kas varētu rasties, mēģinot pierādīt savu taisnību tiesā. Viņa ir pārliecināta, ka nav vienīgā, kuru satrauc iespējamība, ka grozījumus pieņems galīgajā lasījumā.

"Viņa" saziņā ar Tiesībsarga biroju saņēma apstiprinājumu Alīnas sacītajam. "Tiesībsargs 2016. gadā sniedza savu viedokli Saeimai, kurā norādīja, ka Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma anotācijā nav rodams pamatojums atšķirīgai attieksmei, nosakot ierobežojumu ziedot savas olšūnas tieši nedzemdējušām sievietēm. Tiesībsargs uzsvēra, ka veselības riski var attiekties gan uz dzemdējušām, gan uz nedzemdējušām sievietēm. Tāpat Satversmes 96. panta aspektā jāņem vērā sievietes tiesības uz autonomiju, kas ietver tiesības pieņemt lēmumu par savu ķermeni. Sieviete var pieņemt lēmumu vispār nevēlēties kļūt par māti, bet viņa var vēlēties ziedot savas olšūnas citu sieviešu vajadzībām," sacīts biroja atbildē.

Šī pozīcija kopš 2016. gada nav mainījusies. Tiesībsargs uzskata, ka ikvienai sievietei ir tiesības lemt pār savu ķermeni. "Arī nedzemdējušām sievietēm ir tiesības ziedot savas olšūnas, apzinoties riskus veselībai un auglībai. Mediķiem vajadzētu skaidrot sievietei riskus, ja viņa pieņēmusi lēmumu nodot savas olšūnas. Taču galīgo lēmumu šajā jautājumā būtu jāpieņem pašai sievietei."

Tāpat skaidrojuma beigās norādīts, ka gadījumā, ja likumdevējs pieturēsies pie sava viedokļa, liedzot nedzemdējušām sievietēm ziedot savas olšūnas, likumu būs iespējams apstrīdēt Satversmes tiesā.

Viedokļi pret un par: vēlme palīdzēt, tiesības lemt un viegla peļņa


Foto: Shutterstock
Sabiedrības viedoklis šajā jautājumā dalās. Lai noskaidrotu lasītāju viedokli, "Viņa" bija izveidojusi aptauju par šo jautājumu. Apkopojot balsojuma rezultātus (balsot bija iespējams vairākkārt), redzams, ka apmēram 70 procenti no 470 balsīm, kas apkopotas otrdienas, 13. marta pēcpusdienā, ir pret grozījumu stāšanos spēkā, nedaudz vairāk par 20 procentiem grozījumus atbalsta, bet apmēram četriem procentiem nobalsojušo šis jautājums ir vienaldzīgs.

Kāda no balsotājām raksta: "Sievietei ir tiesības pašai izlemt – ziedot vai neziedot savas olšūnas, neatkarīgi no tā, ir vai nav viņa dzemdējusi. Bet ir svarīgi, ka sievietei pirms lēmuma pieņemšanas tiek sniegta kvalitatīva un visaptveroša informācija par iespējamajiem šīs procedūras riskiem un ietekmi uz reproduktīvo sistēmu un veselību kopumā nākotnē. Šī informācija kvalitatīvā formātā (nevis ķeksīša pēc) ir jāsniedz ārstam, un tai ir jābūt pieejamai arī rakstiski, piemēram, tīmekļa vietnē, ko uztur kāda no veselības nozares valsts pārvaldes iestādēm, piemēram, Nacionālais veselības dienests."

Vairākas aptaujas dalībnieces uzsver, ka sievietei ir tiesības pašai lemt par savu ķermeni un tam, vai sieviete ir dzemdējusi, nevajadzētu ietekmēt viņas iespējas palīdzēt citām sievietēm laist pasaulē bērnus. "Kaut vai es pati! Slimības dēļ iznēsāt bērniņu nevaru, bet ziedot citai – varu. Šāda lēmuma gadījumā nedrīkstētu! Stulbi!" raksta kāda aptaujas dalībniece.

Ir arī pretēji viedokļi. Ir cilvēki, kas ir pārliecināti – olšūnu ziedošana sabojā veselību un sievietes pēc tam būšot jāārstē par valsts līdzekļiem. Tāpat arī ir cilvēki, kas uzskata – sievietes olšūnas ziedo naudas dēļ un jaunām sievietēm būtu jāpelna citādāk.

Tiesa, ne katra sieviete, kas atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem, var būt olšūnu donore. Jau rakstījām, ka, lai ziedotu olšūnas, tiek rūpīgi pārbaudīta sievietes veselība, ģimenes slimību vēsture, kā arī garīgā veselība. Tāpat bieži tiek pārspīlēta olšūnu ziedošanas negatīvā ietekme uz veselību – risks pastāv, bet olšūnu ziedošana nedraud ar to, ka pašai šo šūnu nepietiks vai palielināsies onkoloģisku slimību risks. Vairāk par to lasi šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!