<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@cristian_newman"> Cristian Newman </a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Marts ir zīmīgs ar vēstures aktualizēšanos – šodien ir 16. marts, Leģionāru piemiņas diena, pēc tam – 25. marts, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Tā ir jūtīga tēma, tomēr pacentīšos atbildēt uz lasītājas vēstuli.

Lūk, pieminētais fragments no lasītājas vēstules:

[..] Ģimenes viesības, sākušās ar klasisko "daudz baltu dieniņu" vai citu atbilstošu priecīgu noti, ātri vien izvēršas par pagātnes atmiņu pārcilāšanu – cik briesmīgs bijis izvešanu laiks, kā bērniem likts atpazīt nošautos mežabrāļus, kā par savu dzīvību nācies cīnīties Sibīrijā, kā tur mocījušies, cietuši, slimojuši un nomiruši tuvinieki un pazīstamie. Dažkārt tā izvēršas pat par savdabīgu sacensību – kuram gājis trakāk, kura stāsts ir baisāks. Tie stāsti tiešām ir šaušalīgi!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!