Piemēram, par Pītera Pena sindromu sāka runāt 1983. gadā, kad kāds amerikāņu psihologs pievērsās tēmai par vīriešiem, kas tā arī nav kļuvuši par pieaugušiem cilvēkiem. Pīters Pens ir Džeimsa Berija pasakas galvenais varonis. Kurš no mums atminas mūžīgo bērnu Pīteru, kura dzīve bija pilna piedzīvojumu un burvestību? Viņa vēlme palikt bezrūpīgajā bērnībā ir cieši saistīta ar daudziem mūsdienu pusaudžiem. Vieni bērni neprot pieaugt, bet citi – to nevēlas.
Un kas ir Lennebergas Emīla diagnoze? Izrādās, tieši tas pats, kas šķietami mistiskie burtu savienojumi UDS un UDHS – hiperaktivitāte un uzmanības deficīta sindroms, par ko pēdējos gados tiek runāts diezgan plaši.
Bet "picas" sindroms? Indigo bērns un pat Karlsona sindroms, narciss… Plašāk par šīm psiholoģiskajām "kaitēm" jeb citādākas uzvedības izpausmēm ar neparastiem nosaukumiem lasi "Cālis" arhīva materiālos.
Pītera Pena sindroms jeb Kāpēc puikas negrib kļūt pieauguši
Tas, ka bērns nevēlas kļūt pieaudzis, psiholoģijā tiek saukts par Pītera Pena sindromu. Pusaudži no visa spēka mēģina turēties pie aizejošās bērnības, cenšoties izvairīties no atbildības. Šāda uzvedība biežāk sastopama tieši zēniem. Plašāk par šī sindroma īpatnībām, vēsta portāls letidor.ru.
Lennebergas Emīla diagnoze jeb kā atpazīt hiperaktivitātes sindromu
Pēdējā laikā arvien biežāk bērniem tiek diagnosticēts UDS un UDHS. Ko tas īsti nozīmē, daudziem vecākiem nemaz nezina. Par "hiperaktīvu" bieži tiek nosaukts jebkurš "neērts", aktīvs bērns. Par hiperaktivitātei LR-1 raidījumā "Ģimenes studija" stāsta bērnu neirologs Valdis Folkmanis, psiholoģe Dace Medne un pirmsskolas izglītības speciāliste Daina Kājiņa.
Kas ir 'pica' sindroms jeb Bērns vēlas nogaršot neēdamas lietas
Ko darīt, ja bērns vēlas nogaršot neēdamas lietas? Bieži vecākiem rodas neizpratne un bažas par to, kādēļ mazais cilvēks grib pagaršot, piemēram, smiltis vai ziepes. Kāpēc tas tā, skaidrojumu sniedz bērnu neiroloģe Arina Bingeliene, norādot, ka tādā veidā mazie iepazīstas ar apkārtējo pasauli.
Iedomu draugi jeb Karlsona sindroms
Pasaulē pazīstamākais iedomu draugs ir Karlsons, kas dzīvoja uz jumta. Mazais Brālītis jutās tik vientuļš savā kuplajā ģimenē un tik ļoti alka pēc sunīša, ka izdomāja sev delverīgu draugu labākajos gados!
Sirsnīgs video: Mazā Indigo pirmais dzīves gads 365 sekundēs
Kāds britu pāris savam dēlēnam Indigo pirmajā dzimšanas dienā sarūpējis sirsnīgu un radošu dāvanu - zēna pirmās 365 dienas fiksētas video kadros, izveidojot hronoloģisku nepilnas septiņas minūtes ilgu hipervideo jeb time-lapse, ļaujot vērot, kā bezpalīdzīgi raudošs jaundzimušais dienu no dienas aug un pārveidojas par omulīgu apaļvaidzi.
Indigo bērnu fenomens
Pastāv uzskats, ka pirmie atsevišķie indigo bērni parādījās 50. gadu beigās planētas izzināšanai, lai, sākot no 70. gadu beigām, tiem varētu sekot lielākas indigo grupas. Pašlaik šādi ir jau gandrīz visi pēc 2000. gada dzimušie bērni. Viņi ir savādāki – izaicinošāki, inteliģentāki, konfrontējošāki, intuitīvāki, jūtīgāki, garīgāki un atsevišķos gadījumos agresīvāki nekā iepriekšējās paaudzēs. To sākuši pamanīt gan vecāki, gan skolotāji, taču neapzinoties, kas aiz tā slēpjas.
Minhauzena sindroms – meli un izdomātas slimības
Minhauzena sindroms. Kā to skaidrot? Īsumā – melis vai arī tāds cilvēks, kurš sev meklē un piedēvē dažādas saslimšanas, kuru nemaz nav. Ja labi padomā, visticamāk, ka daudziem paziņu lokā varētu būt sastopami cilvēki, kuriem raksturīgi ir melot. Ar ko parastie meli atšķiras no tā sauktajiem patoloģiskajiem meliem (varbūt tā ir tikai paaugstināta vēlme fantazēt vai rakstnieka talanta izpausmes?) un citus tēmas aspektus skaidro klīniskā psiholoģe Marija Ābeltiņa.
Kā bērnu nepārvērst narcisā
Psiholoģijā pastāv termins narcisms. Tas attiecināms uz cilvēkiem ar slimīgu pašvērtību - pazeminātu vai paaugstinātu. Patiesībā šādiem cilvēkiem dzīvot nemaz nav tik viegli, jo viņi ir ļoti viegli ievainojami, viņiem visu laiku nākas pierādīt, cik viņi ir "labiņi" - ar šādiem cilvēkiem veidot attiecības ir sarežģīti.
Mūžīgais nemiera gars – hiperaktīvs vai UDHS 'upuris'?
Pēdējos gados arvien biežāk dzirdami tādi izteicieni kā hiperaktīvs bērns, bērns ar uzmanības deficīta sindromu, bērns, kuram ir grūtības mācīties, bērns, kuram ar uzvedību iet "švaki". Un bieži vien pārmetumi tiek vecākiem – sak, izlutinājuši, nepavisam neaudzina savu atvasi. Protams, gadās arī tā, tomēr vairumā šo gadījumu bērns un arī viņa vecāki ne pie kā nav vainojami, jo daba darījusi savu, mazo apveltot ar īpašu aktivitāti.
Tests: Vai tavam bērnam ir 'elektroniskā ekrāna sindroms'?
Cik ilgu laiku bērns drīkst pavadīt pie planšetes, viedtālruņa un televizora? Vēl ilgi pirms atkarības rašanās bērna jutīgā nervu sistēma var tikt pārmērīgi noslogota pat pie mērenas, bet regulāras laika pavadīšanas ekrānierīcēs.
Neaudzināts un izlutināts? Nē, bērns ar nopietnu sindromu - UDS vai UDHS
Mans ir bērns ir superhiperaktīvs, to pēdējos gados nākas secināt arvien vairāk vecākiem. Pārējiem savukārt var šķist, ka bērns ir neaudzināts, izlutināts, kaitinošs. Bieži no šādām ģimenēm draugi un paziņas mēdz pat izvairīties, lai tik nebūtu jāpacieš šis "luteklītis", taču situācija var būt pavisam citāda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
