Izveido pusaudžu resursu centru dažādu atkarību mazināšanai

Labklājības ministrija ir piešķīrusi finansējumu 118 012 eiro apmērā pilotprojekta īstenošanai Rīgā ar mērķi samazināt psihoaktīvo vielu kaitējoši pārmērīgu lietošanu un procesu atkarību pusaudžu populācijā. Programmas pilotprojekts ir nozīmīgs solis sociālās rehabilitācijas pakalpojuma satura maiņai, lai tas kļūtu efektīvāks un pieejamāks gan pusaudžiem, gan viņu vecākiem, uzsver Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Programmas īstenošanas laikā 12-18 gadus veciem pusaudžiem tiks sniegta mūsdienīga, ārvalstu pieredzē un uz pierādījumiem balstīta palīdzība, ko īstenos starpdisciplināra speciālistu komanda – mentors, sociālais darbinieks, bērnu psihiatrs, bērnu narkologs, psihologs, psihoterapeits, sporta pedagogs un citi speciālisti, kuri tiks piesaistīti, vērtējot katra pusaudža individuālo situāciju. Atbalsts iekļauj aktīvu pusaudža iesaisti skolas, ģimenes un brīvā laika aktivitātēs, kā arī speciālistu konsultācijas pēc katram klientam individuāli izveidota plāna.

"Šis ir vēl viens solis, lai pusaudži un viņu vecāki saņemtu profesionālu atbalstu. Esmu pārliecināts, ka jaunais sociālās rehabilitācijas pakalpojums būs efektīvs, jo balstās speciālistu pieredzē un mūsdienīgā pieejā. Pusaudžu atkarību problēmas pieaug, tāpēc bija svarīgi nodrošināt atbalstu jau tagad un pilnībā mainīt rehabilitācijas metodes. Esmu gandarīts, ka tas ir izdevies un tuvākajā laikā bērni un jaunieši varēs saņemt palīdzību. Šī programma ir virzība uz to, ka nākotnē nebūs jācīnās ar negatīvām sekām, kuras izraisa cilvēku atkarības," atbalstu sadarbībai pauda labklājības ministrs Jānis Reirs.

"Kad pirms aptuveni diviem gadiem sākām domāt par jaunas programmas izveidi, tas zināmā mērā bija emocionāls lēmums, jo ļoti gribējās palīdzēt mūsu pusaudžiem, kuriem tobrīd un joprojām iespējas saņemt atbalstu ir ļoti ierobežotas. Šajā vecuma posmā ir viegli kļūdīties, jo jauniešiem piemīt vēlme riskēt, tai skaitā eksperimentēt ar dažādām vielām, tāpēc svarīgi, lai blakus būtu kāds, kurš pamana, ja veidojas problēmas, un var palīdzēt. Programmas ietvaros vēlamies arī mainīt priekšstatus par pusaudžiem, informēt un izglītot sabiedrību par šī vecuma posma specifiku un aicināt nebūt nosodošiem, bet atbalstīt jauniešus.

Man ir liels prieks, ka esam tik tālu tikuši un ka mums ir iespēja realizēt pilotprojektu kopā ar Labklājības ministriju. Es ceru, ka šī sadarbība iezīmē arī jaunu virzienu, jo bieži vien veselības un sociālā joma ir ļoti cieši saistītas, un labu rezultātu var panākt tikai gadījumā, ja izdodas resursus apvienot!" gandarījumu par sadarbību pauda Dambiņa.

"Daudz vieglāk ir novērst problēmu, nekā strādāt ar sekām, līdz ar to visā pasaulē runā par agrīno intervenci, kas tiek sniegta ambulatori. Visi, kas ir strādājuši stacionāra rehabilitācijā, zin, ka mēs varam izņemt pusaudzi, kuram ir vielu lietošanas problēmas, no vides un ievietot apstākļos, kuros vielas nav pieejamas, bet, ja viņš atgriežas tajā pašā vidē, arī problēmas bieži vien atgriežas. Tāpēc Bērnu slimnīcas fonda iniciatīva un uzdrošināšanās domāt un organizēt pavisam jaunu veidu, kā palīdzēt šādās situācijās, ir ļoti vērtīga, jo beidzot šajā programmā pusaudžu vajadzības tiek vērtētas kompleksi (gan no sociālās puses, gan medicīniskās) un sniegta multiprofesionālā palīdzība," programmu komentēja dr. Ņikita Bezborodovs, bērnu psihiatrs, Bērnu slimnīcas Psihiatrijas klīnikas vadītājs.

Programma no maija vidus būs pieejama bez maksas Rīgā dzīvojošiem pusaudžiem, un ieteikt pusaudzi programmai var ikviens pieaugušais (vecāki, skolotāji, aizbildņi, psihologi u.c.), kam radušās bažas par pusaudža uzvedību vai atkarības risku. To var izdarīt, zvanot uz programmas tālruni: +372 29164747. Konsultēties, zvanot pa iepriekšminēto tālruni, var jau sākot no 12. aprīļa. Programma ir brīvprātīga un ilgst no trīs līdz sešiem mēnešiem. Pilotrojektā plānots palīdzēt vismaz 40 pusaudžiem. Pilotprojekts tiks īstenots līdz 2018. gada 31. decembrim programmai pielāgotā telpā Vecāku mājā, Vienības gatvē 45

Atkarību izraisošo vielu lietošana un atkarība ir viens no lielākajiem veselības riskiem pusaudžu populācijā. Mūsdienās tam pievienojas arī atkarība no informācijas tehnoloģijām (internets, mobilie telefoni) un procesiem (azartspēles, ēšana u.c.). Pētījumi apliecina, ka atkarīga uzvedība pusaudža vecumā ievērojami palielina dažādu slimību, garīgo traucējumu, traumatisma, pat nāves riskus, bet ilgtermiņā rada būtisku papildus slogu veselības, labklājības un tieslietu sistēmām. Vienlaikus šai populācijai piemērotas intervences ir efektīvākās klīnisko rezultātu un ekonomiskā izdevīguma ziņā.