<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@carlis"> Callistus Ndemo </a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>

14. aprīlī skarbā planēta Saturns kļuva stacionāra un 18. aprīlī pagriežas retrogrādā kustībā, kur atradīsies līdz pat šā gada 6. septembrim. Tas ir pietiekami zīmīgs fakts, kas ietekmēs notikumus lielo struktūru līmenī, tāpēc pievērsīsimies tam sīkāk.

Īsumā – Saturns ir planēta, kura šobrīd atrodas savās mājās, Mežāža zīmē. Retrogrādā kustība liek pārskatīt visus sabiedriskos procesus, lielos lēmumus un līgumus, kas "dzimuši", sākot ar šā gada sākumu. Jaunu uzrāvienu un pieredzi mēs varēsim gūt tikai pašā gada nogalē, kad Saturns būs pilnībā atgriezies punktā, kurā tas sāka savu "atpakaļgaitu".

Neliela atkāpe par terminoloģiju. Savā ikdienišķajā gaitā (kad planētas kustība no Zemes progresē pa zodiaka apli) planēta tiek saukta par direktu. Šajā laikā visas planētas tēmas risinās dabiski un bez aizķeršanās. Kad Zeme savā rotācijā ap Sauli "panāk" kādu planētu, konkrētās planētas kustība, no zemes raugoties, uz brīdi kļūst stacionāra un, Zemei turpinot savu kustību, – atpakaļejoša jeb retrogrāda. Pastāv viedoklis, kas stacionārā periodā planēta ir visjaudīgākā, jo (nedaudz no fizikas – lai labo fiziķi, ja kļūdos) planētai, kurai ir minimāla kinētiskā jeb kustības enerģija, piemīt maksimāla potenciālā enerģija. Savukārt retrogrādums ir kā retrospektīva konkrētās planētas izpausmēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!