Flauta, kas skan tavā sirdī: mazāk zināmais par Anahata čakru

Virs Anahatas atrodas dievišķās čakras, zem – dzīvnieciskās. Zem trim dzīvnieciskajām čakrām ir vēl septiņas dēmoniskās. Pati zemākā čakra, septītā dēmoniskā pasaule mūsos, ir Patala čakra. Un kādreiz parunāsim arī par to. Kad dūša papēžos – mēs, mūsu punkts "Es esmu", mūsu enerģija fokusējas Patalas čakrā. Kurā čakrā pasaulē fokusējas enerģija nāves brīdī, tādā Pasaulē mēs pavadām laiku līdz jaunai piedzimšanai. Dēmoniskās pasaules sūc enerģiju no mums, bet "bagātie radinieki" no dievišķajām pasaulēm var pa laikam atsūtīt "paciņu no Amerikas". Tāpēc mums tīri materiālā ziņā ir izdevīgi, lai mūsu senči un citi radinieki nonāk debesīs. Varbūt arī par to kādreiz ir vērts parunāt sīkāk...

Turpināsim par Anahatu čakru. Viena no tipiskajām Anahatas izpausmēm ir platoniskā mīlestība, kad cilvēks mīl bez īpašnieciskām tieksmēm. Beznosacījuma mīlestība. Šādu mīlestību var uzskatīt par kalpošanas paveidu. Acerēsimies Upanišādas: "Ne sievas dēļ man dārga sieva, bet dēļ Dieva, kas caur viņu izpaužas, ne mantas dēļ man dārga šī manta, bet dēļ Dieva, kas caur to izpaužas, ne Pasaules dēļ man dārga šī Pasaule, bet dēļ Dieva, kas caur to izpaužas." (Es mazliet saīsināju un vienkāršoju citātu, lai mūsdienu cilvēkam būtu vienkāršāk saprast, orģinālā Upanišādās lieto terminu "Atmans", ar kuru apzīmē Pasaules dvēseli, kas ir viens no Dieva aspektiem eiropieša izpratnē).

Augstāk attīstītām kultūrām tas viss ir iedalīts daudz sīkāk. Mūsu psihologi izšķir apziņu un zemapziņu. Atsevišķi mistiķi runā par virsapziņu, bet to ka pastāv tāda "bezapziņa", šķiet, ir savos darbos minējis tikai Karloss Kastaņeda un Jeļena Blavatska grāmatā "Klusuma balss". Tad, lūk, šaij bezapziņai ir veseli trīs slāņi. Otrajā bezapziņas slānī mīt mūsu sirdsbalss – mūsu intuīcija un tā mūsu dvēseles daļiņa, kuru mēs aiz tumsonības uzskatām par augstāku spēku – sargeņģeli – tā ir mūsu sirdsapziņa. "Dharma" – tā to dēvē Indijā, bet mūsu senči teica "Laimas likums".

Kas ir Dharma? Tā ir patiesā būtība. Uzskatāms piemērs – cukura dharma ir būt saldam, tieši priekš tā cilvēki gatavo cukuru. Ja cukurs nav salds, tas nepilda savu dharmu. Tā pat ar cilvēku. Ja cilvēks iet pret savu dharmu, pret Laimas likumu, viņa sirds kļūst smaga un viņam vajadzīgs draugs, ar kuru parunāt (mūsu sabiedrībā tagad lieto terminu "grēksūdze"), vajadzīga askēze, lai no sirds noņemtu smagumu.

Askēze ir apzināta izeja no komforta zonnas, lai atbrīvotu enerģiju konkrēta mērķa sasniegšanai. Mūsdienās runā par "gavēni" pēc būtības (šie jēdzieni nedaudz atšķirās, bet vispārējos vilcienos var uzskatīt, ka tas ir viens un tas pats). Jo sarežģītāka ir askēze, jo to grūtāk izpildīt, jo vairāk enerģijas atbrīvojās. Mans Skolotājs, piemēram, mācīja izmantot šo paņēmienu gluži elementāru vēlmju īstenošanai.

Atgriežamies pie Anahatas čakras. Šī ir čakra, caur kuru sāk darboties lejupejošā vai dievišķā enerģija. Vispār jau dievišķā enerģija iet cauri Patalai un vēl tālāk uz leju, bet no Anahatas, to var sākt sajust un pielietot. Anahata tulkojumā ir Neuzvarētā. "Komplekts" ir šāds:

Kam atveras Anahata, tas sāk saprast citu cilvēku sāpes, citu cilvēku viedokli un spēj to pieņemt. Mūsu sabiedrībai saprotamā veidā Anahatas čakras darbību var labi ilustrēt ar mātes Terēzes piemēru. Vienkārši paskaties "jūtjūbā" kādu rullīti par viņu, un tu jau inducēsi sevī kādu daļiņu viņas Anahatas enerģijas. Tā tas darbojas.

Anahata atbild par lēmuma pieņemšanu, par kustības uzsāksanu.

Kā piedzimst kustība? Kustībai ir trīs neredzamās fāzes:

Šāds cilvēks ir ar visu apmierināts un parasti priecīgs, viņa mājā ir ļoti maz lietu un tās visbiežāk nav ne jaunas, ne prestižas "manipuristu" izpratnē. Trūcīgi ģērbies, viņš spēj izskatīties pievilcīgs. Viņš izstaros ap sevi tādu mīlestību, ka viņu nav iespējams nemīlēt. Anahatas negatīvais aspekts ir bezdarbība – cilvēkam tāpat ir labi un viņam nekā nevajag. Viņš vienkārši dzīvo, apbrīnodams pasauli, kas ir viņam apkārt. Līdz vienā brīdī viņam apnīk, un viņš sāk darboties – tas jau ir ceļš uz Višudhas čakras atvēršanu, tāpēc par to mazliet vēlāk.

Aplūkosim piemēru – mātes un bērna attiecības. Ko vēlas māte, kas mīl bērnu no Manipuras čakras? Manam bērnam būs vislabākie ratiņi, labākās mantiņas, labākie skolotāji un viņš kļūs par... Ies tādā un tādā skolā, darīs to un to... Kāps pa tādas un tādas karjeras kāpnēm... Kad bērns pieaug, māte viņu neatlaiž un turpina jaukties viņa dzīvē. Tādas mātes devīze ir – tas ir mans bērns, un es nodzīvošu viņa dzīvi viņa vietā! Paskatāmies apkārt – cik tādas mātes mēs redzam?

Manipuras meklējumi pēc garīguma beidzas ar "tādos kursos biju, tādas lekcijas noklausījios, tādu iesvētību saņēmu, tik un tik naudas iztērēju, kur taustāms rezultāts? Tie visi ir šarlatāni, jāmeklē īstais Skolotājs!" Šādu parādību sauc par "garīgo tūrismu" – apgrābstīt pēc iespējas vairāk un sevī neko neielaist. Atveroties Anahatai, garīgajam tūrismam pienāk gals. Varbūt tāpēc, ka cilvēkā atmostās dievišķais altruisms – radīt un nepaturēt. Cilvēks saprot, ka Skolotājs neizdarīs viņa vietā. Skolotājs ir tikai ceļa rādītājs – stabiņš tavā ceļa, bet ceļš jāiet tev pašam! Vai izpētīsi, kas rakstīts uz ceļa staba, vai kā suns pie tā iezīmēsi teritoriju – tā jau ir katra paša daļa un garīgais nopelns. Ar sevi jāsāk strādāt pašam, pie kam ne caur prātu, bet caur izpratni!

"Manipurists" dod citiem ar domu "es atdodu, lai man nāktu atpakaļ". Pēc karmas likuma – jā, arī viņš saņems sava labā darba augļus, viņš ir atdevis, tas nekas, ka atdevis savtīgos nolūkos, – karma atgriezīsies un viņš arī saņems, bet neviens nevar garantēt ka tas notiks jau šajā dzīvē. Arī karmai ir humora izjūta.

– Dievs, kas tev ir mūžība?
– Viens acumirklis!
– Kas tev ir visas pasaules bagātības?
– Viena monēta.
– Tad dod man šo monētu!
– Labi, pagaidi mirklīti!

Anahatas cilvēks atdot nesavtīgi, spontāni, un cilvēki viņam atbild ar to pašu. Mēs dzīvojam tādā pasaulē, kādas čakras enerģiju ap sevi izstarojam. Anahatas atvēršanās pazīmes: negribas ēst, negribas gulēt, tā vietā gribas sapņot! Bet sapņošana ir plāna sastādīšana, otrā darbības fāze. Ja tavā Anahatā pietiek enerģijas, lai noformulētu nolūku, – sapnis var īstenoties!

Palūkojies sev apkārt, palūkojies uz sev tuviem cilvēkiem! Cilvēks visbiežāk nenāk pasaulē viens, dvēseles pārdzimst savā kompānijā. Tā veidojas tautas, reliģijas, subkultūras. No otras puses – Anahata var kļūt par kanālu, caur kuru ar tevi runās Augstākie spēki, caur kuru Augstākie spēki uzrunās citus.

Anahatas čakru zīmē ar 12 ziedlapiņām – jo tai raksturīgas ir 12 emocijas. Sajūta "sirds sažņaudzas" neattiecas uz fizisko sirdi – tad tādai sajūtai ir cits, konkrēts nosaukums – "infarkts". Sajūta "sirds sažņaudzas" atiecas uz Anahatas ziedlapiņu kustību.

Kādas tās ir? Kam interesēs nopietni, atradīs pats. Tieši tāpēc, ka Anahatai jāizpaužas caur darbību, es nesakārtošu tās pa punktiem un nesanumurēšu, vienkārši pastāstīšu tā – garāmejot.

Cilvēks, kas pilda savus solījumus, ir cilvēks ar attīstītu Anahātu. Sirdsapziņa – spēja izšķirt pareizs/nepareizs. Tā mīt otrajā bezapziņas slānī, tur kur ir Sirdsgudrība un kur dzimst Nolūks.

Nu, piemēram, ienāk tev prātā doma. Saprāts saka – tā nemēdz būt! Nedari tā, ja tu tā darīsi, būs tādas un vēl tādas sekas. Paiet laiks, un mēs redzam, ka šī rīcība bija pati pareizākā no visām iespējamajām. Klausies radio "Tavas Sirdsbalss", tikai šeit tu saņemsi pašus labākos padomus! Galvenais, lai tu neieklausītos balsī, kuru tev dod no... Bet balss, kas atrodas pāris čakru zemāk, šai gadījumā – Manipuras loģika "klau, vecīt, tam būs sliktas sekas" var tevi pat ļoti pasargāt!

Šo balsi var sadzirdēt arī meditācijā.

Jo biežāk cilvēks pārkāpj Visuma likumus, jo biežak viņš iet pret savu dharmu, jo klusāka kļūst viņa sirdsblass, un viņš zaudē veiksmi. Ja cilvēks iet pret savu dharmu, viņa sirds kļūst smaga. Attcerēsimies, kā Ozīriss ēģiptiešu aizkapa valstībā sver mirušā sirdi un tikai tad, ja sirds ir vieglāka par spalvu, mirušo ielaiž ēģiptiešu paradīzes ekvivalentā, citādi – krokodilam rīklē un uz pārstrādi – jaunu piedzimšanu!

Smagas sirds – vainas apziņa, sajūta ka spārni ir apgriezti. Kas palīdz no tā atbrīvoties? Standarta komplekts – saruna ar draugu – grēksūdze, askēze, meditācija. Kāpēc nevar meditēt uzreiz, jo meditācija ir pats efektīvākais līdzeklis? Cilvēks ar netīru sirdsapziņu nevar meditēt – tīri tehniski. Sirdsabziņa ir kā kāmītis – vai nu guļ vai grauž. Kad tu meditē – viņa grauzīs, kāmēr neattīrīsies! Askēze, apzināta izeja no komforta zonas šajā gadījumā nav sods, bet zāles, kas palīdz atjaunot iekšējo līdzsvaru.

Savulaik kristīgā baznīca izgudroja labu metodiku – sadalīt grēkus vienādās daļās uz galviņām. Tas ļauj tiem, kas pie varas, nesodīti grēkot ilgu laiku. Tagad šis laiks ir pagājis. Sākusies pandorija – vēzis, AIDS un citas slimības mūsu gadsimtā nav nejaušas, tām vienkārši ir pienācis laiks. Paši saucām, nav ko brīnīties, ka dzirdam atbalsi!

Cerība – vēl viena Anahatas izpausme, viena no 12 emocijām. No vienas puses – cerība vājam cilvēkam dod stimulu dzīvot: zūd cerība – zūd dzīvība. Tāpēc, piemēram, nonākot ekstremālās situācijās, cilvēkam, kas ir mēreni reliģiozs, ir lielākas izredzes izdzīvot, nekā pilnīgam ateistam vai... fanātiķim. Kās vainas fanātiķim? Nu, iztēlojies garīgo attīstību kā kāpnes – normāls cilvēks kāpj uz augšu, ir arī daži, kas iet uz leju, bet fanātiķis stāv uz vietas un kaifo, visu laiku mīdot vienu un to pašu pakāpienu.

Cilvēks, kas atbrīvojas no cerību važām, pārstāj dzīvot pagātnē un nākotnē. Viņš dzīvo te un tagad, bez cerības, toties pēc sirdsapziņas! Citiem vārdiem, viņš ir ņēmis savu likteni savās rokās un tagad ir pats sev saimnieks. Viņa cerība ir pārdzimusi par Ticību.

Godkāre arī mitinās Anahatā. Tā ir egocentrisma paveids. Godkāre noved pie iedomības, pie uzpūsta ego, to var pielīdzināt alkoholismam. Ar šo egocentrisma formu vislielākās izredzes saslimt ir māksliniekiem un citām personām ar aktīvu publisko dzīvi.

Varaskāre – mans Skolotājs (cik noprotu, citējot senākus avotus) salīdzināja varaskāri ar... cūku mēsliem. Domāju, ka es viņam piekritīšu – līdzība ir vairāk nekā jūtama! "Šīs pasaules vareno draudzība ir tikpat bīstama kā viņu dusmas!" – teica Laodzi. Cilvēks nevar bez slavināšanas, un, ja viņš neslavina Dievu – tātad slavina sevi! Slavinot Dievu, tu pamazām pats sāc līdzināties viņam. Tā teikt, kompānijas ietekme... Slikta kompānija tevi ietekmēs slikti, laba – labi, bet kompānīja ar Dievu... Zini, patiesi, ir vērts vismaz pamēģināt.

Liekulība vai divkosība arī mitinās Anahatā. Divkosības cēlonis ir mīlestības deficīts. Cilvēks liekuļo, lai citu acīs izskatītos labāks, lai piespiestu citus sevi mīlēt! Personība ir maska, kuru mums uzliek sabiedrība. Divkosim ir divas sejas: viena sabiedrībai, otra – paša, iekšējai, lietošanai. Divkosība var kļūt par cēloni daudzām... psihiskām saslimšanām. No otras puses – daudzas psihiskās saslimšanas ir punkta "Es esmu" nestandarta pozīcijas. (Enerģija fokusējas nestandarta pozīcijās – tas vispār arī attiecas uz tēmu par čakrām, bet ne tieši uz Anahatu.)

Garīgais mugurkauls. Fizisko mugurkaulu var salīdzināt ar telefona centrāli, no kuras atiet vadiņi–nervi, un katra deformācija taisnā mugurkaula stāvoklī var novest pie kļūdainiem signāliem organismā, kas kā atbalss var izraisīt to vai citu slimību. (Šajā vietā būtu labi pievienot aprakstu, par ko katrs mugurkaula skriemelis atbild, bet tā ir atsevišķa tēma.) Tagad mēs runājam par divkosību. Divkosim dvēsele–prāts–ķermenis neatrodas uz vienas līnijas Šo asi dvēsele–prāts–ķermenis nosacīti var dēvēt par garīgo mugurkaulu. Un izliekumi tajā nav mazāk kaitīgi veselībai! Ja garīgo mugurkaulu iztaisno, cilvēks izstaro spēku un harizmu. Divkosim, lai atgūtu veselību, ieteicams, no vienas puses, – samazināt pašslavināšanu, bet, no otras, – ja reiz pateici, ka esi tik "kruts", mēģini tāds arī kļūt. Zinu, pats esmu gājis tam cauri! Domā, ka no labas dzīves es tik gudrs? Man vēl daudz ar sevi jāstrādā, bet nepriecājies, tev arī, tev arī!

Atcerēsimies, ka "manipuristi" visu cenšas vākt pie sevis. Anahatas čakrā arī ir tāds atavisms no Manipuras – šopoholisms. Ja "manipurists" stresu noēd, tad Anahatas cilvēks problēmas ar čakru risina, pērkot nevajadzīgas lietas.

Pļāpība, jā, pļāpība – it kā tai vajadzētu atiekties uz Višudhu (kakla čakru), bet iedīgļi parādās jau Anahatā.

Anahatas cilvēkam ir svarīgi parunāt ar cilvēku, kurš viņu saprot, šāda parunāšana uzlabo fiziskās sirds veselību un veido nolūku, kas ļauj cilvēkam dzīvot ilgāk. Bariņā parunājot, iegūst stimulu dzīvot un darboties. Dažādas domubiedru grupas sociālajos tīklos vai reālajā dzīvē – jogas nodarbības, cīņas mākslas, makšķerēšana pie pudeles, pirtiņa... ja tas dod tev stimulu dzīvot – tas ir pozitīvi! Taču pļāpība, pats zini, mēdz pāraugt par lielību. Vēlmi būt svarīgam, t.i., pazeminātu pašvērtību, nodod vārdu salikums "jā, bet" – iesaku laikus izravēt to no savas leksikas, kopā ar domāšanu, kas šo vārdu salikumu rada. No pieredzes zinu – ir vērts! Vispār darbs ar sevi pašu vienmēr atmaksāsies... pēc padarītā.

Nākošā pļāpības negatīvā forma ir vēlme kritizēt un aprunāt citus. Nekomentēšu. Tas nekas labs nav un smagākos gadījumos var cilvēku vispār novest līdz vampīrismam. Atkal atsevišķa tēma, tāpēc labāk i nesākt. Depresija – iemesls var būt bailes, enerģijas trūkums Anahatā vai cerības trūkums. Noskaidro iemeslu, sastādi plānu, kā rīkoties, un uz priekšu. Tiesa, šeit labāk, ka plānu sastāda cilvēks, kas atrodas blakus. Ar depresiju nav viegli strādāt pašam, pat ļoti vēlama ir palīdzība no malas.

Te mēs nonākam pie vientulības. Vientuļiem cilvēkiem ir daudz vājāka imunitāte, kā rezultātā viņi slimo desmitreiz biežāk par citiem. Vientuļš cilvēks ir nesaprasts cilvēks. Aiziešana pensijā, pārcelšanās uz "nabagmāju" vai, kā tagad saka, "pansionātu" ir līdzvērtīga ēdamkarotei indes! Cilvēks sajūtas lieks un vientuļš. Viņam zūd cerība, zūd stimuls dzīvot. Toties, ja viņš tādu atrod... Oj, tad viņš vēl ilgi ...tev uz nerviem kritīs!

Ja cilvēks dzīvo tikai uz apakšējām čakrām, viņa mūžš ir īss. Cikls piedzimt–vairoties–izaudzēt bērnus/mazbērnus un ātrāk, ātrāk kapā! Broilera efekts. Bet, ja cilvēks uzdrošinas palaist to zīli, kas jau rokā, dēļ kāda lielāka putna, kurš vēl kokā... Dzīvot dēļ citiem, dzīvot pēc sirdsapziņas, dzīvot pareizā kompānijā, ne tikai sapņot, bet vēl praktizēt. Glābt visu pasauli, konkrēti sākot no savas sētas, no savas durvju priekšas... Tāds cilvēks dzīvos ilgu mūžu!

Ļoti vēlama ir regulāra kolektīvā meditācija domubiedru grupā. Kolektīvā meditācija arī ir sava veida saruna – saruna starp līdzīgi domājošo dvēselēm.

Vispār kompānijas mēdz būt iekšējās un ārējās. Arējā kompānija – tas ir visiem saprotami, sanāk kopā draugi, pasēž pie tējas kafijas vai... Parunā, paklausās mūziku, nu nav principiāli, ko dara, – galvenais, lai visi šajā kompānijā justos labi. Iekšējā kompānija – tas jau ir garīgās attīstības ceļš, jo tāda kompānija ir tu un Dievs. Rezultā, kā mēdz teikt, kādā kompānijā apgrozies – tādas blusas arī salasi.

Sirds augstumā pieliec abas rokas, savilktas dūrēs, pie krūtīm. (Es varu nepiebilst ka pie savām, nevis kāda cita?) Starp dūrēm jābūt apmēram vienas dūres atstarpei.

Ievelkot gaisu, krūšu kurvis izplešas, dūres attālinās viena no otras. Šai brīdī iztēlojies mīlestību vai zaļas enerģijas staru, kas ienāk tavā sirds čakrā, bet izelpojot dūres tuvinās, līdz saskaras, un tu iztēlojies, ka no sirds čakras izstaro mīlestību, kas izšķīst kopējā mīlestības okeānā. Tā tu ne tikai uzpildi savu sirds čakru, bet arī padari labāku pasauli sev apkārt.

Vingrinājumu atkārto septiņas reizes. Ja vēlies, vari izpildīt vairākus piegājienus.