Virs Anahatas atrodas dievišķās čakras, zem – dzīvnieciskās. Zem trim dzīvnieciskajām čakrām ir vēl septiņas dēmoniskās. Pati zemākā čakra, septītā dēmoniskā pasaule mūsos, ir Patala čakra. Un kādreiz parunāsim arī par to. Kad dūša papēžos – mēs, mūsu punkts "Es esmu", mūsu enerģija fokusējas Patalas čakrā. Kurā čakrā pasaulē fokusējas enerģija nāves brīdī, tādā Pasaulē mēs pavadām laiku līdz jaunai piedzimšanai. Dēmoniskās pasaules sūc enerģiju no mums, bet "bagātie radinieki" no dievišķajām pasaulēm var pa laikam atsūtīt "paciņu no Amerikas". Tāpēc mums tīri materiālā ziņā ir izdevīgi, lai mūsu senči un citi radinieki nonāk debesīs. Varbūt arī par to kādreiz ir vērts parunāt sīkāk...
Turpināsim par Anahatu čakru. Viena no tipiskajām Anahatas izpausmēm ir platoniskā mīlestība, kad cilvēks mīl bez īpašnieciskām tieksmēm. Beznosacījuma mīlestība. Šādu mīlestību var uzskatīt par kalpošanas paveidu. Acerēsimies Upanišādas: "Ne sievas dēļ man dārga sieva, bet dēļ Dieva, kas caur viņu izpaužas, ne mantas dēļ man dārga šī manta, bet dēļ Dieva, kas caur to izpaužas, ne Pasaules dēļ man dārga šī Pasaule, bet dēļ Dieva, kas caur to izpaužas." (Es mazliet saīsināju un vienkāršoju citātu, lai mūsdienu cilvēkam būtu vienkāršāk saprast, orģinālā Upanišādās lieto terminu "Atmans", ar kuru apzīmē Pasaules dvēseli, kas ir viens no Dieva aspektiem eiropieša izpratnē).