Uzplaukuma trenere Inese Prisjolkova par to, kā iemīlēt sevi 100 dienās

"Jaunā grāmata ir veltīta mums, sievietēm. Jo tieši mums ir ārkārtīgi liels vilinājums un daudz iespēju pazaudēties," turpina Inese. "Mēs dzīvojam turbo režīmā, līdz kādā brīdī notiek kas tāds, ko neparedzējām. Un tad ir skumji. Tad ir bēdīgi. Varbūt viss rūk un brūk. Un nesaprotam – kāpēc? Bet varbūt nekas nesabrūk, tikai, gadiem ejot, jūti, ka esi patērējusi tik daudz, ka nezini, kā tagad atjaunoties. Tādēļ šo grāmatu es veltīšu visām tām sievietēm, kas skaidri apzinās – es negribu vairs pa vecam. Es gribu – laimīgi. Es gribu mīlestības piepildītu dzīvi.

Tai brīdī, kad to saprotam, visticamāk, caur galvu izskrien visas tik ļoti zināmās frāzes "jāsāk ar sevi", "līdzīgs pievelk līdzīgu", "ārējā pasaule atspoguļo iekšējo pasauli". Zinu arī to, cik ļoti kaitinošas šīs domas ir tad, kad nav spēka, kad apstākļi šķiet stiprāki par pašu. Tieši tādēļ es piedāvāju tev ar bezgalīgu cieņu un pietāti atgriezties atpakaļ pie sevis un iemīlēt sevi. Kā to izdarīt, ja nav laika. Kā to izdarīt, ja ir aizmirsies domāt par sevi. Kā to izdarīt, ja esmu piekususi. Pats galvenais – kā to izdarīt dabiski, viegli un ar prieku."

Piedāvājam tavai uzmanībai fragmentu no jaunās grāmatas – pirmās piecas no 100 pārmaiņu dienām.

Mana mīļā lasītāja! Šodien gribu Tevi aicināt interesantā 100 dienu ceļojumā pašai pie sevis. Mēs izveidosim paradumu, kas sākotnēji izklausās drusku jocīgs, bet ar laiku Tu novērtēsi, cik fantastiskus rezultātus tas sniedz.

Vai atceries mums visiem tik zināmās filmas "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" epizodi, kur izvēršas strīds starp Uģi un Mirtas tanti par istabas ierīkošanu klētī? Puisis met ārā mantas, pienāk vecā kundze un prasa: "Kas te notiek?" Pēc tam seko vārdu pārmaiņa, iesaistās Uģa mamma Dagnija. Epizode beidzas ar vārdiem: "Es jau neko. Tik aprunāties vajadzēja."

Ļoti bieži attiecībās rodas domstarpības, ja iepriekš neizrunājam, kā būtu labāk. Gadās, ka viens otru nesaprotam, jo vienkārši neparunājamies.

Attiecībās ar sevi bieži vien ir tieši tāpat. Mēs skrienam, pildām nez kādus uzdevumus un pienākumus, bet esam aizmirsušas pajautāt sev:

Ja mūsu ķermenis, apziņa un zemapziņa prastu runāt, pirmais, ko mēs dzirdētu, būtu šis "aprunāties vajadzēja". Elementāru uzmanību vajadzēja izrādīt. Pašai sev pajautāt un saklausīt atbildes. Ja mēs sev dāvātu tikpat daudz uzmanības, cik tam, kas ir ārpus mums, tici man, mēs būtu pavisam laimīgas.

Tieši tādēļ šodien sāksim un visu simts dienu garumā turpināsim uzdot sev jautājumus un pagaidīsim, līdz saņemam atbildes. Citiem vārdiem – izveidosim kontaktu ar sevi.

Tas var būt mirklis pie rīta kafijas. Tas var būt brīdis, kad dodies savās dienas gaitās un esi, piemēram, transportā. Tas var būt laiks, kad kādu gaidi vai Tev neplānoti ir patrāpījies brīvs brītiņš. Galu galā – tas var būt pilnīgi apzināti izvēlēts laiks, ko velti sarunām pati ar sevi.

Jautājumi var būt visdažādākie, piemēram:

Atceries, mums priekšā ir 100 dienas. Šī ir tikai pirmā. Mums nav jāsakārto visa dzīve šodien. Šodien pats svarīgākais uzdevums ir laiku pa laikam pievērst sev uzmanību un pajautāt: "Kā es jūtos, vai man ir labi?"

Pat ja atbilde būs dusmīgs nē, tā tomēr ir atbilde. Tas ir pirmais mēģinājums sev tuvināties.

Varbūt atbildes vietā būs kamols kaklā un asaras acīs. Tā var būt, jo īpaši tad, ja pārāk ilgi sev neesi pievērsusi nekādu uzmanību / vērību. Atļauj sev justies dabiski, pat ja šī reakcija Tev pašai liekas mulsinoša.

Bet varbūt Tu jau sen uzdod sev šādus jautājumus, un vienīgā atbilde ir absolūts siltums, mīļums un tuvība pašai ar sevi. Lieliski!

Viss, kas notiks sarunās pašai ar sevi, ir tiešām brīnišķīgi. Jo šādi mēs veidojam un nostiprinām attiecības pašas ar sevi.

Atceries – domas vada enerģiju. Par ko visbiežāk domāsi, to audzēsi. Ar šiem dažiem jautājumiem mēs pievēršamies sev un tā audzējam savu spēku un enerģiju.

Un vēl no šodienas gribu ieviest īpašu tradīciju – dienas afirmācijas skaitīšanu.

Daudz reižu atkārtojot pie sevis "Es esmu sev ļoti īpaša", Tavā zemapziņā nostiprināsies šī pārliecība, un būs daudz vieglāk veltīt sev laiku, novērtēt sevi, audzēt pašapziņu un pildīties ar mīlestību.

Afirmāciju metode ir lielisks palīglīdzeklis mūsu ceļā uz mīlestības piepildītu un laimīgu dzīvi.

Dienas afirmācija: Es esmu sev ļoti īpaša.

Kā Tu jūties? Kā Tev vakar gāja ar jautājumiem? Vai izdevās tos sev uzdot vairākkārt? Šo paradumu būtu labi kādu laiku uzturēt.

Vai atcerējies skaitīt afirmāciju? Vakardienas afirmācija ir pamatu pamats, lai sevi pamanītu, uzrunātu un padarītu par ļoti svarīgu gan šajās 100 dienās, gan pēc tam visa mūža garumā.

Šodien gribu vest Tevi tālāk. Tāpēc aicinu padomāt, cik bieži diena paiet, bet Tev nav bijis laika piedomāt, aptvert, saprast un sajust, kas notiek un kādēļ notiek.

Kādēļ velku šo tērpu? Vai tādēļ, ka neburzās, praktisks, pa rokai, vai tādēļ, ka ieklausos sevī un šodien tā jūtos.

Kādēļ ēdu šo ēdienu? Vai tādēļ, ka tieši to gribas, vai arī tādēļ, ka cita nekā nav, tas bija jāapēd, vai kas patrāpījās, tas labi.

Kādēļ runāju vai nerunāju ar tiem vai citiem cilvēkiem. Piezvanīja, satiku vai varbūt piedomāju, ka ļoti gribu viņus satikt un pati uzaicināju uz sarunu.

Mēs tik daudz lietu darām automātiski, tāpēc šodien aicinu Tevi stiprināt attiecības pašai ar sevi. Lai Tu ne tikai sev jautā, bet tiešām apzinies savas izvēles. Ticu, ka Tev būs pārsteigumu pilna diena.

Vari turpināt jautājumu un atbilžu spēli un laiku pa laikam painteresēties:

Es domāju, ka biežākās atbildes, ko saņemsi, būs apmēram šādas: "Bet es taču nevaru to nedarīt!", "Esmu apsolījusi.", "Cilvēkam taču ir pienākumi!", "Man nav izvēles.", "Kurš tad darīs, ja es nedarīšu?".

Ja Tavas atbildes galvenokārt norāda uz citu cilvēku vai apstākļu spēku Tavā dzīvē, vienkārši konstatē to. Šodien mums ir iepazīšanās diena, kad apzināmies, KĀ dzīvojam.

Atklājumi var būt visdažādākie.

Mūsu šodienas uzdevums būtu pavērot, cik stipri mūsu dzīvē ir ārējie apstākļi un cik – mūsu pašu apzināta izvēle. Var gadīties, ka apzinātības nav gandrīz nemaz. Uzreiz gribu Tevi nomierināt, ka tas nekas. Tieši tādēļ jau mēs to vērojam, lai to mainītu. Es domāju, ka līdz kādiem 35 gadiem mans dabiskais stāvoklis bija dzīvot bez jebkādas apzināšanās. Un pēc tam arī tas nebūt nemainījās vienā dienā. Tikai tagad es pārsvarā visu laiku izvēlos. Es vienkārši to reiz iemācījos.

To atklāju tieši tā, kā iesaku Tev. Vienu dienu es apzināti sekoju līdzi tam, kā paiet mana diena. Aina bija neapskaužama, jo izrādījās, ka visas dienas garumā nav pilnīgi neviena notikuma, ko gribētu es pati! Tas bija pirms 15 gadiem, bet pagāja vēl vairāki gadi, līdz es iemācījos ko mainīt, līdz sāku savu laimes terapiju.

Viss sākas no apzināšanās.

Tev vienkārši domās ir jānofotografē sava dzīve un jāpaskatās, cik daudz tajā ir Tevis pašas izdarītu izvēļu. Ar laiku Tu iemācīsies uzņemties atbildību par sevi, bet pagaidām apskaties, kā ir. Dari to ar mīļumu. Mīļām, sirsnīgām acīm pavēro pati sevi un savu dzīvi.

Dienas afirmācija: Es fiksēju un apzinos katru mirkli, ko dzīvoju.

Šodien es gribu ar Tevi parunāt par atbildību. Tu jau jūti, cik maigi un mierīgi mēs tuvināmies tam, lai kaut ko savā dzīvē darītu citādi.

Pagaidām mēs tikai vērojam un jautājam. Šis ir brīnišķīgs paņēmiens, kā izveidot jebkuras attiecības, tas Tev var noderēt arī citās jomās.

Jo saudzīgāk kādam tuvojamies, jo mazāka iespējamība gūt traumu. Tieši tāpat ir tagad. Lai cik tuvas esam pašas ar sevi, tik un tā kaut ko mainīt nav nemaz tik vienkārši. Tajā skaitā sākt sevi mīlēt un būt absolūtā harmonijā ar sevi. Jā, tas nav tik vienkārši. Mums līdz tam ir jānonāk dabiski vai, citiem vārdiem sakot, jāizaug.

Kad es pirmoreiz dzirdēju, ka cilvēks pilnīgi visu savu realitāti – tātad visu, kas viņa dzīvē notiek, – rada pats, biju šokā. Nekas glaimojošs tas nebija. Es nebūt negribēju tādu dzīvi, kādu toreiz dzīvoju. Turklāt mani pilnīgi paralizēja tas, ka es nesapratu, no kura gala lai to radīšanu sāku. Kā gan es varu uzņemties atbildību par katru soli un katru situāciju, kas manā dzīvē notiek?

Man vajadzēja laiku, lai tikai pierastu pie šīs domas.

Ja arī Tu nesaproti, kādā veidā kaut ko ietekmē savā dzīvē un kā radi visus savas dzīves notikumus, atgriezies pie vērošanas. Paskaties,

Pavēro un paspēlējies ar situācijām.

Piemēram, izaicini sevi kādā nepatīkamā situācijā to mainīt uz labu. Paskaties, kā mainās cilvēku attieksme, ja Tu jūties ļoti labi un pret citiem izturies ar mīļumu.

Kad kādu laiku esi sekojusi līdzi sava garastāvokļa un ikdienas notikumu sakarībām, tad saproti –

Izprotot, ka viss patiešām IR atkarīgs no Tevis – kā Tu jūties, kā veidojas notikumi, kā citi cilvēki izturas – nonāksi līdz ļoti, ļoti svarīgai atziņai – turpmāk Tev vienmēr ir jāuzņemas atbildība par to, kas Tavā dzīvē notiek.

Es gribu teikt, ka šis ir visatbildīgākais pagrieziens mūsu dzīvē. Šo varētu saukt par garīgo piedzimšanu vai personības piedzimšanu – sauc, kā gribi. Bet tikai no šī brīža ir iespējams paredzēt izmaiņas un radīt tādu dzīvi, kādu vēlies.

Man ir bijuši vairāki šādi apgaismības brīži. Viens no tiem, kad pārkāpu savas Jūrmalas mājiņas slieksni un sev pateicu, ka no šā brīža es vienmēr būšu laimīga. Es uzņēmos atbildību un katru dienu sekoju līdzi, lai sevi nenodotu.

Vai cits brīdis – sēdēju savas mājiņas priekšā un skatījos Debesīs. Dzīvoju viena, bija beigušās sēras par iepriekšējo vīru, un es ļoti, ļoti gribēju ģimeni. Toreiz skaļā balsī izteicu nodomu, ko Debesis sadzirdēja. Es teicu: "Dievs, es ļoti gribu īstu sievietes laimi – vīru, bērnus, suni, kaķi, džipu, māju un, pats galvenais, – mīlestību!"

Mani nemulsināja tas, ka materiālās vēlmes sajauktas kopā ar jūtām, attiecībām un cilvēkiem. Es to redzēju kā vienotu bildi un skaidri zināju, ka to visu gribu piedzīvot. No tā brīža es uzņēmos atbildību, lai radītu šādu dzīvi. Tagad tā ir.

Ar ko sākt? Kā uzņemties atbildību? Par to runāsim turpmākās dienas un mācīsimies, kā to izdarīt.

Dienas afirmācija: Es radu savu dzīvi.

Kā Tu jūties? Vai pamazām aprodi ar domu, ka esi savas dzīves noteicēja un radītāja? Tagad šo domu sazemēsim, izdarot kaut ko praktisku. Ir vienalga, vai sakopsi māju, nomazgāsi traukus vai izberzīsi kādu netīru grāpi vai podu. Svarīgi, lai būtu jāpiepūlas fiziski un lai Tu varētu pāriet no sapņošanas un vērošanas uz reālu darbību.

Ļoti bieži mēs nejūtamies laimīgas un apmierinātas tieši tāpēc, ka pazaudējam saikni ar zemi jeb sazemējumu. Praktiski darbi un fiziska piepūle mūs pie tā atgriež. Caur sazemēšanos mūsu enerģija ieiet zemē, citiem vārdiem, šādi mēs radām (ļaujam piedzimt jeb materializēties) to, ko vēlamies piedzīvot.

Kad esi izdomājusi kādu jaunu projektu, kādu ideju vai mērķi, rodas jautājums: "Ko darīt tālāk?" Visbiežāk mēs apjūkam un nesaprotam, no kura gala ķerties visam klāt. Tas ir tāpēc, ka sapņošanas un domāšanas laikā mums ir pārtrūkusi saikne ar zemi. Tādēļ es, kad kaut ko izdomāju, vienmēr ķeros pie praktiskiem darbiem un šo domu sazemēju. Un arī Tev piekodinu: kad esi kaut ko izdomājusi, izlaid šo informāciju cauri visam ķermenim un to sazemē.

Turklāt sazemējumam tematiski var nebūt nekāda sakara ar Tavu jauno ideju. Tev nav jāsāk realizēt konkrētais projekts. Tev vienkārši ir jāsāk darīt kaut ko praktisku, lai enerģija plūst pa pilnu apli – no galvas cauri visām čakrām uz leju zemē un atkal no galvas uz leju zemē utt. Šis pilnais enerģijas aplis nodrošinās domas materializēšanos.

Kamēr darbojies, tikmēr vari domāt par visu, ko iepriekš runājām. Laiku pa laikam pajautā sev, kā jūties. Padomā arī par to, kā visu pagriezt sev vēlamā virzienā.

Tieši praktiskus darbus veicot, man nāk prātā vislabākās idejas un atziņas. Es visas savas grāmatas esmu radījusi, praktiski darbojoties, un tikai pēc tam piesēdusies pie datora tās pierakstīt.

Ja Tev ir līdzīgi, tad darbojies un piedomā, ko Tu šajās 100 dienās apņemsies mainīt. Kāda būs Tava jaunā apņemšanās? Nesteidzini sevi. Mierīgi turpini darboties un pārdomā savu dzīvi, lai rīt vari pieņemt lēmumu.

Mana apņemšanās šoreiz būs saistīta ar ķermeņa mīļošanu un kopšanu. Tā kā es savu 100 dienu ceļu iešu trešo reizi, tad nu jau esmu sevi iepazinusi un zinu, ka mentālas lietas man padodas ļoti viegli. Pat veidot maigāku raksturu vai audzēt mīlestību dusmu vietā – tas viss man izdodas. Bet, tā kā man ir vāja enerģija pirmajās trīs čakrās, tad daudz vairāk ir jādomā par praktiskām lietām. Tā var būt vingrošana, ūdens dzeršana, rīvēšanās, eļļošanās, skrubēšanās utt. Jebkas, kas saistīts ar fizisku piepūli, praktisku darbošanos ap ķermeni un konkrētu laiku, ko atvēlu sev. Vēl arvien tas man nesokas tik labi, kā gribētos. Un tieši tādēļ es atkal ķeršos klāt šai jomai. Rīt to formulēšu precīzāk.

Kas ir Tavs klupšanas akmens? Kas Tev ir grūtākais attieksmē pret sevi?

Kādai no mums tas būs saistīts ar veselīgu ēšanu. Kādai – ar mīļu attieksmi un sievišķīgu izturēšanos. Kādai – ar attiecībām. Kādai – ar naudas pelnīšanu.

Kā ir Tev? Tev nav jāskatās apkārt. Tev ir jāpajautā sev.

Dienas afirmācija: Esmu droša un pārliecināta, man viss padodas.

Šodien mums katrai ir jāizdomā, ko tieši šajās 100 dienās darīsim. Tu teiksi, ka nu jau vairs tikai 95 dienas palikušas. Jā, tā ir. Bet atceries, ka šīs 100 dienas ir tikai kā ieskrējiens labākai dzīvei. Pēc simts dienu kopā būšanas jau nekas nebeigsies. Mēs turpināsim katra savu apņemšanos, tikai nu jau patstāvīgi.

Vai Tu paspēji apdomāt, kas Tev attieksmē pret sevi visvairāk traucē?

Padomāsim kopīgi jomu pa jomai.

Cik Tu esi apmierināta ar savu veselību? Vai Tev fiziskās pašsajūtas ziņā viss ir kārtībā? Ja nav, tad šī ir joma nr.1. Tad ar šo ir jāsāk. Ir teiciens – "ja būs veselība, pārējo nopirksim". No vienas puses – joks, no otras – tieši tā arī ir. Laba veselība nozīmē labu enerģētiku un daudz enerģijas. Tiklīdz cilvēkam ir laba enerģija, tā viņš var sasniegt ļoti daudz. Faktiski visu, ko grib. Tādēļ veselība ir pirmā tēma, par kuru domāt un ar kuru saistīt savu apņemšanos.

Man pašai šis jautājums arī ir aktuāls. Es pārāk ilgi esmu izmantojusi savas iekšējās rezerves un šķērdējusi savus labos uzkrājumus. Man ir dots fiziski atlētisks ķermenis un jauneklīgs augums. Taču laiks iet, nupat jūtu, ka ir jāsāk uzturēt to, kas pirms 20 vai 30 gadiem bija pašsaprotami. Laba āda, lokanība, vingrums, spēks – viss bija nepiedomājot. Tagad ir laiks piedomāt. Un, lai arī es ļoti labi sadzīvoju ar saviem gadiem, man ir jāsāk domāt par sevi vairāk.

Mana apņemšanās noteikti būs saistīta ar veselību, bet tā skars arī citas jomas. Piemēram, skaistumu. Sievietēm skaistums ir tikpat svarīgs kā veselība. Faktiski šie abi iet roku rokā.

Ja esam veselas un jūtamies labi, tad esam skaistas.

Kad jūtamies skaistas, arī veselība uzlabojas.

Cita joma, kas mums, sievietēm, ir ļoti, ļoti, ļoti aktuāla, ir attiecības. Un kaut arī šīs 100 dienas ir veltītas tam, lai iemīlētu sevi, Tu taču piekrīti, ka attiecības mums ir būtisks temats.

Es varu katru dienu slavēt Dievu par savām attiecībām ar vīru, ar bērnu, ar visiem saviem mīļajiem – lielo ģimeni, radiem, kolēģiem un studijas pasākumu dalībniekiem. Man tiešām šis ir ļoti, ļoti laimīgs laiks, kad varu baudīt attiecību burvību un sajusties harmoniski un mierīgi, mijiedarbojoties ar cilvēkiem. Esmu laimīga.

Vai tā ir bijis vienmēr? Nebūt ne. Pirms gadiem 15 es būtu teikusi pilnīgi otrādi un šādā 100 dienu projektā būtu izvēlējusies glābt savas partnerattiecības. Pirms 10 gadiem – lai satiktu savu īsto cilvēku un izveidotu ģimeni. Citos dzīves periodos man aktuālas bijušas attiecības ar kolēģiem vai draugiem. Vārdu sakot, ja Tevi arī grauž kaut kas attiecību tēmā, ņem un šajās simts dienās to sakārto. Un neuztraucies, ka virstēma ir par mīlestību uz sevi. Tas viss iet rokrokā.

Varbūt Tev aktuāla joma ir nodarbošanās. Varbūt neesi atradusi savu īsto sfēru. Varbūt īsto darbavietu. Varbūt nevari saņemties izveidot savu biznesu. Varbūt nevari uzsākt savu karjeru. Ja tas ir aktuāli – droši izvēlies šo.

Un pavisam noteikti izvēlies sakārtot savu attieksmi pret naudu un materiālajām vērtībām, ja gadījumā Tev nav drošības šajā jomā. Tā ir ļoti svarīga tēma, bez kā ikdiena nav iedomājama. Materiālā pasaule ne ar ko nav mazsvarīgāka vai nevērtīgāka par garīgo pasauli. Es pat teiktu, ka tās ir ļoti cieši saistītas, jo

Vārdu sakot, izskati savu dzīvi jomu pa jomai, izvēlies un noformulē savu apņemšanos.

Mana apņemšanās – pusstundu dienā veltīt savam ķermenim. Lai arī tas izklausās maz, labāk sākšu ar mazumiņu, nekā neizpildīšu lielumiņu.

Dienas afirmācija: Ar katru mirkli es savu dzīvi daru labāku.