<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@greystorm"> Ian Espinosa </a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Ar ko sākt meditāciju? Standarta atbilde būs: ieņem pareizu, ērtu pozu, piemēram, lotosa pozu. Mugura taisna, mēle pie aukslējām tajā vietā, kur jūtama tāda kā "elektriskās baterijas" sajūta. Ja nepildi kaut kādus īpašus elpošanas vingrinājumus, tad elpo mierīgi, dabiski – caur degunu. Koncentrējies uz meditācijas priekšmetu – mantru, lūgšanu, svētajiem rakstiem, degungalu, mēles galu, uz elpošanas sajūtu, uz to, kā cilājas tavas krūtis, vai uz to, ka ieelpo aukstāku gaisu, bet izelpo siltāku. Tas viss ir pareizi, bet ko izlaiž visi šie padomu devēji?

Pirms meditācijas... jānomazgājas. Jāuzvelk tīras drābes.

Nu ja, lai cik tas dīvaini skanētu mūsu "izglītotajā laikmetā", cilvēku higiēna atrodas katastrofāli zemā līmenī. Piemēram, tumšajos padomju laikos mācīja, ka rokas pirms ēšanas jāmazgā, ka pēc tualetes apmeklējuma rokas jāmazgā, ka veikalā pirktie augļi jāmazgā ar ziepēm un suku remdenā ūdenī. Nu, daļa no tiem, kas dzīvoja padomju laikā, vēl seko šiem priekšrakstiem; jaunatne pret personīgo higiēnu izturas daudz paviršāk. Veikalā pirktu apelsīnu turpat, izejot laukā, apēd, turklāt mizo bieži ar zobiem, nemazgātu...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!