Mūsu Zeme ir nonākusi ekoloģiskas un ekonomiskas katastrofas priekšā: labākajā gadījumā vēl kādus 5–7 gadus mēs varēsim dzīvot patērētaju sabiedrībā. Pēc tam vairs nekāda "paradigmas maiņa" neglābs – iestāsies šīs civilizācijas loģisks noslēgums. Pamēģināsim izsecināt, kā mums tā gadījās?
Ir visai populāras teorijas par vispasaules ebreju, masonu, 300 padomes, Zelta miljarda (vajadzīgo pasvītrot) sazvērestību pret pārējo cilvēci. Neņemos apgalvot ka pilnīgi viss, ko saka sazvērestības teorijas piekritēji, neatbilst patiesībai. Jā, mums ir ekoloģiskās katastrofas priekšvakars, jā, Zemes klimats mākslīgi tiek mainīts par sliktu cilvēces izdzīvošanai un tik krasi, ka pamatoti var izteikt aizdomas par to, ka notiek Zemes teraformēšana, lai to pielāgotu citām, iespējams, ārpuszemes būtņu vajadzībām.
Paskatīsimies uz to no cita skatu leņķa. Budisti māca par sansaras ratu, kurā ietilpst trīs pasaules, starp kurām notiek vairāk vai mazāk brīva dvēseļu cirkulācija. Šīs pasaules ir mūsu Zeme, dievu pasaule un izsalkušo dēmonu pasaule. Budisms ir mācība, kas saka: apturiet sansaras riteni – es gribu izkāpt! Nu, tā, vienkāršojot mazliet.
Kristietības ambīcijas ir mazliet vienkāršākas – pastarajā tiesā Zeme ies bojā, un tāpēc pēc iespējas ātrāk un lielākā skaitā mums jāpārvācas uz Paradīzi. Atkal stipri vienkāršoju, bet galvenā doma tiek saglabāta. Tātad: atnāca Jēzus – pravietis un Pestītājs un parādīja ceļu uz Debesu valstību.
Un tagad uz mirkli pieļausim domu, ka tāds pats pravietis un pestītājs ir parādījies Izsalkušo dēmonu pasaulē un ved vietējos izredzētos pretī Gaišajai nākotnei, kas priekš viņiem, loģiski, ir daudz pieticīgāka – tikai mūsu Zemīte. Šī mūsu bēdu valstība priekš dēmoniem ir kaut kas vairāk par Apsolīto zemi – mūsu Zeme viņiem ir pilnvērtīga Paradīze!
Pamēģināsim noteikt dēmonisko dvēseļu invāzijas laiku ar netiešām metodēm. Tā teikt, ar dedukcijas metodi – cilvēces strauja skaitliska vairošanās sākās pēc rūpnieciskās revolūcijas, kas principiāli izmainīja dzīves ritmu. Tātad – izmainās cilvēku skaits, strauji krītas morālie kritēriji, izmainās dzīves ritms. Pēc visiem parametriem Zeme, šķiet, strauji tiecās no sava vidējā stāvokļa pārbīdīties tuvāk dēmoniskajām pasaulēm.
Ja tā – pamēģināsim uzmodelēt, kāda, pēc mūsu izpratnes, būtu dzīve dievu pasaulēs vai Paradīzē?
Nu, kas kam pirmais nāk prātā: kam Utopija, kam Vudstoka, kam nesteidzīgā un pārtikusī Parīze. Vai kaut kas uz to pusi. Mūsu priekštats par izsalkušo dēmonu pasauli vai elli varētu tikt veidots no Holivudas apokaliptiskajām filmām un no Bībeles. Citiem vārdiem, par rūpniecisko revolūciju, tehnoloģisko attīstības ceļu, diviem pasaules kariem, atombumbu, internetu un ĢMO mēs varam pateikties atnācējiem no elles?
Ja pieļaujam, ka tādi pravieši kā Zaratrusta, Jēzus un Muhameds stāsta patiesību un ka tādi paši pravieši var parādīties arī izsalkušo dēmonu pasaulē, aina nav no patīkamākajām. Lūk, tev arī kvantu pāreja. Zemīte smuki sadalās divās pasaulēs, no kurām viena aiziet dēmonisko ceļu un tā, kas palikusi pāri, pietuvojas dievu pasaulei. Daļas izteikti nevienlīdzīgas.