<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@sra_fotografia"> Sebastian Abbruzzese </a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Klāt kārtējā lielā laika rata pietura – Ūsiņa diena! Ūsiņš – Saules vedējs, gaismas un Saules dievība – mūsu senčiem bijis ļoti nozīmīgs. Senbaltu mitoloģijā šajā dienā Ūsiņš kā Dieva izpausme brīžiem tiek godāts un stādīts līdzvērtīgi un dažuviet pat augstāk par Dievu. Šāds pagodinājums Saules gadskārtu ritumā un daļēja sistēmas maiņa, kaut tikai uz šo svētku brīdi, ir sastopams vienīgi Ūsiņos.

Citiem vārdiem varētu teikt, ka Ūsiņš tur Sauli un Saules enerģētiku. Šie ir Saules augšupejas galvenie svētki un Ūsiņa laiks arīdzan ir saimnieciskā gada sākums.

Ūsiņos ir brīdis, kad laika lūkas ir atvērtas un viedās sievas un viedie vīri vieglāk var pieslēgties informatīvajam laukam, pareģot laika apstākļus, noredzēt, kāda būs raža, ar kādām grūtībām, iespējams, būs jāsaskaras nule aizsāktajā saimnieciskajā gadā. Tiesa, Jurģa (sv. Jura) dienas laika vērojumi īstajai Ūsiņa dienai var neatbilst, jo starp šiem datumiem ir vairāk nekā 10 dienas.

TradīcijasGadskārtas

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit