Foto: Privātā arhīva foto
Bērns, kam ir tieši tādi paši niķi un stiķi kā ikvienam citam ķiparam. Bērns, kas ir pelnījis tādu pašu mīlestību kā jebkurš cits mazulis uz šīs pasaules. Bērns, kas smaida, raud, pārdzīvo un mīl gluži tāpat kā ikviens cilvēks uz zemeslodes. Tāds ir bērns ar Dauna sindromu, liecina dažādie vecāku stāsti par šiem bērniem.

Lai arī audzināt bērnu ar Dauna sindromu var būt sarežģītāk nekā bērniņu, kas piedzimis pilnīgi vesels, "Cālis" krājumā esošie stāsti parāda, ka gan bērni, gan vecāki var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un būt laimīgi.

Mazās Luīzes mamma Līva, Dauna sindroma biedrības dibinātāja, pirms vairākiem gadiem piedalījās izstādes "Man ir Dauna sindroms. Nu un?" atklāšanā, nedaudz pastāstot gan par savu meitiņu, gan sabiedrības attieksmi pret bērniem ar Dauna sindromu. Viņa norāda, ka nereti sievietes, kas nolemj saglabāt bērniņu ar šādu diagnozi, tiek uzskatītas par bezatbildīgām. "Ja priekšlaicīgi dzimušu bērnu 22.-23. nedēļā mēģinātu reanimēt, tad šos bērnus aicina abortēt," viņa noteic. Vēlāk Līva sniedza plašāku ieskatu bērna ar Dauna sindromu dzīvē un aicināja citus vecākus nekautrēties par savu bērnu, jo, ja viņu nepieņem paša vecāki, tad nevar gaidīt, ka to darīs citi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!