Iepriekšējos gados veiktie pētījumi parāda, ka Eiropā aptuveni katra trešā sieviete ir cietusi no fiziskās vai emocionālās vardarbības ģimenē un katra divdesmitā izvarota (saskaņā ar Eiropas Pamattiesību aģentūras datiem, 2014). Tas nozīmē, ka liecinieki vardarbības situācijām un sekām ir bijuši šo sieviešu bērni. To apstiprina UNICEF (Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonds) statistikas dati Eiropā – tūkstošiem bērnu atrodas ģimenēs, kurās notiek vardarbība.
Nereti cilvēki uzskata, ka bērni neredz vardarbību, jo tā notiekot vēlu vakarā, kad viņi guļ, vai tad, kad viņu nav mājās, atrodas skolā vai citā istabā. Citi bērnu vecāki uzskata, ka bērns ir pārāk mazs un neko nesaprot pat, ja redz notiekošo. Piemēram, kāda sieviete stāstīja, ka vīrs vardarbīgi liek nodarboties ar seksu trīs gadus veca bērna priekšā, uzskatot, ka bērns tāpat ir mazs un neko nesaprot. Tomēr tas nav tik vienkārši, jo gan vismazākie bērni, kuri vēl nerunā, un pat dzīvnieki lieliski nolasa emocionālas spriedzes pazīmes mājas atmosfērā.
Bērnu klātbūtne ģimenes vardarbībā un tās novērošana var izpausties dažādos veidos: