Pedagogi: skolēni pēc ekrānos pavadītas nakts skolā ierodas neizgulējušies un apsārtušām acīm

Kā secinājusi Santa Ločmele, bērns ar telefonu rokās ir mūsdienu realitāte – 21. gadsimta bērniem telefons ir viena no visvērtīgākajām lietām. Tā ir nozīmīga bērnu dzīves sastāvdaļa, kontakti, informācija un draudzība, kas pats par sevi ir saprotami, taču problēmas rodas brīdī, kad ekrānā pavadītajam laikam nav nekādu ierobežojumu.

"Skolā skolēni gandrīz katru starpbrīdi pavada viedierīcēs. Sākumskolas klasēs tas ir mazāk izteikts, bet lielākoties tādēļ, ka vairākās klasēs pēc audzinātājas un vecāku vienošanās skolēniem noteikts, ka telefons atrodas īpaši izveidotā kastītē un to var izmantot tikai pēc tam, kad beigušās stundas. Savukārt 6. klasēs, kurā veicām eksperimentu, ir vienošanās starp skolotāju, vecākiem un bērniem, ka pamīšus viena nedēļa tiek pavadīta bez telefoniem – tas nozīmē, ka skolēni skolā telefonus neizmanto arī starpbrīžos," stāsta Friča Brīvzemnieka pamatskolas sociālā pedagoģe Dace Šetlere.

Ekrāna laiks un tā neierobežota un bieži vien nelietderīga izmantošana būtiski pieaug vecāko klašu grupās. Kā sarunās ar 9. klases jauniešiem noskaidrojusi Santa, kontroles vai noteikumu par bērnu viedierīču lietošanu praktiski nav. Vecākiem ir grūti nospraust un konsekventi ievērot robežas. Tāpat nereti bērni atzīst, ka arī vecākiem ārpus darba viedierīces atņem daudz laika, ko ģimene varētu pavadīt kopā.

Lai bērnus rosinātu izvērtēt savus paradumus, "Amigo" iniciatīvas laimīgām ģimenēm vēstneses kopīgi ar skolēniem veikušas eksperimentu, kurā ar ekrāna laika mērīšanas lietotnēm nedēļas garumā mērījušas ekrānā pavadīto laiku. Lai gan bērni godīgi atzīst, ka nereti ar draugiem sarakstās un spēlē spēles līdz pat pusnaktij un ilgāk, par mērījuma rezultātiem paši ir pārsteigti. "Aplikācija uzskatāmi parādīja, cik nemanāmi tiek savāktas minūtes un stundas, kaut arī nešķiet, ka tik daudz laika telefonā tiek pavadīts," norāda Dace.

"Meitenēm ekrānlaiks darba dienā ir vidēji trīs līdz piecas stundas, arī zēniem līdzīgi. Atšķirība ir brīvdienās, kad ekrānam veltītais laiks pieaug līdz pat astoņām stundām. Zēni vaļsirdīgi atzinās, ka spēlē spēles un atsevišķos gadījumos pat līdz rīta gaismai," stāsta Santa. Pēc eksperimenta atsevišķi skolēni ekrāna laika mērījumus ieviesuši arī mājās, ģimenes lokā izvēršot sacensību par īsāko ekrānā pavadīto laiku. "Jauniešiem būt grupā, aktīvi darboties sociālajos tīklos, sekot līdzi, ko dara viņu klases biedri vai elki, piemēram, jūtūberi, ir svarīgi. Piederības sajūta, kas veidojas, piemēram, esot kādā "Watsapp" grupā, bērnam ir ļoti nozīmīga un sniedz apliecinājumu par piederību un iekļaušanos," uzsver Dace.

Viņa mudina vecākus un citus pedagogus ar pozitīvu piemēru veidot izpratni par lietderīgu laika izmantošanu, kā arī virtuālās un reālās dzīves līdzsvaru. Arī Auces vidusskolas psiholoģe Eva Tabore vairākās klasēs kopā ar skolēniem veikusi ekrāna laika mērījumus un šobrīd par jēgpilnu laika pavadīšanu viedierīcēs stāsta gan vecāku sapulcēs, gan sarunās ar skolēniem, uzsverot, ka, veidojot viedierīču lietošanas noteikumus gan mājās, gan skolā, svarīgi atrast kompromisu un ievērot mērenību.

Pirmais solis uz jauniem ieradumiem ir esošo ieradumu izvērtēšana, tāpēc vēstneses izaicina ģimenes sākt jau šodien, izvēloties kādu no lietotnēm ekrāna laika mērīšanai, piemēram, "Moment" vai "App Usage – Manage/Track Usage", un vismaz vienu nedēļu mērīt savu un bērnu ekrānā pavadīto laiku. Tas ļaus novērtēt gan to, kāds ir vidējais laika patēriņš darba dienās un brīvdienās, kuras lietotnes tiek patērētas visvairāk un cik daudz no šī laika ir pavadīts lietderīgi.

Tāpat vecāki aicināti izmantot virtuālo palīgu jeb vienkāršu un efektīvu lietotni "Palīgs vecākiem". Tas ļauj izvērtēt bērna ekrānā pavadīto laiku, ieviest ikdienas lietošanas noteikumus un pasargā no nevēlama satura internetā. Lietotne pieejama visu operatoru klientiem ar "Android" operētājsistēmu.