Foto: Shutterstock
Neizgulējušies, miegaini un apsārtušām acīm – lūk, šādi pēc neierobežoti garām telefona ekrānā pavadītām stundām ik rītu skolas solā sēžas liela daļa skolēnu, ikdienā novērojusi Jelgavas Valsts ģimnāzijas sociālā pedagoģe Santa Ločmele. Bērniem un arī pieaugušajiem, esot pie ekrāniem, laiks nemanot "pazūd", tādēļ "Amigo" iniciatīvas laimīgām ģimenēm trīs vēstneses dalās pieredzē par kopā ar skolēniem veiktu eksperimentu, kas mudinājis bērnus pašus brīvprātīgi izvērtēt savus paradumus un ekrānam veltīto laiku.

Kā secinājusi Santa Ločmele, bērns ar telefonu rokās ir mūsdienu realitāte – 21. gadsimta bērniem telefons ir viena no visvērtīgākajām lietām. Tā ir nozīmīga bērnu dzīves sastāvdaļa, kontakti, informācija un draudzība, kas pats par sevi ir saprotami, taču problēmas rodas brīdī, kad ekrānā pavadītajam laikam nav nekādu ierobežojumu.

"Skolā skolēni gandrīz katru starpbrīdi pavada viedierīcēs. Sākumskolas klasēs tas ir mazāk izteikts, bet lielākoties tādēļ, ka vairākās klasēs pēc audzinātājas un vecāku vienošanās skolēniem noteikts, ka telefons atrodas īpaši izveidotā kastītē un to var izmantot tikai pēc tam, kad beigušās stundas. Savukārt 6. klasēs, kurā veicām eksperimentu, ir vienošanās starp skolotāju, vecākiem un bērniem, ka pamīšus viena nedēļa tiek pavadīta bez telefoniem – tas nozīmē, ka skolēni skolā telefonus neizmanto arī starpbrīžos," stāsta Friča Brīvzemnieka pamatskolas sociālā pedagoģe Dace Šetlere.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!