Pienene burciņās: šis ir visīstākais brīdis!

Ak, šis skaisti koši saulaini dzeltenais, dārznieku nīstais, bet tomēr dabas spēka apveltītais zieds! Pienene!

Man vienmēr ir prieka sajūta, iestājoties pavasarim, kad viss ir ziedošs un plaukstošs un kad augu un ziedu smaržas burvība reibina galvu. Tas ir laiks, kad atslēdzos no realitātes un iegrimstu pļavā. Šodien saņēmu vairākus telefona zvanus ar jautājumu, lai pastāstu, ko es darīšot ar skaisto, bet dārznieku nīsto pieneni, un tad nolēmu padalīties ar visiem.

Tas derēs raupjas un saplaisājušas ādas sadziedēšanai, apdeguma ārstēšanai un pūtīšu mazināšanai. Krēmu gatavošu, pievienojot kokosriekstu eļļu, kas ir piemērota visiem ādas tipiem un jebkuram vecumam.

Kas tam nepieciešams? Aiziet uz pļavu un salasīt pienenītes! Jāsalasa vismaz viena krūze vai puslitra burciņa ar pieneņu ziediem.

Noliekam to saulītē, lai visi kukaiņi pamet pieneņu ziedus. Atstāt var līdz pat kādām trim stundām, tad ziedus būs pametuši kukainīši, un tie būs nedaudz apklaltuši.

Tad nepieciešams ūdens peldē izkausēt kokosriekstu eļļu. Kad eļļa izkususi, pievieno visu glāzi pieneņziedu un maisa vismaz kādas 20 minūtes, vārot uz lēnas uguns. Tad uguni nogriežam, bet katliņu ūdens peldē atstājam uz vēl vismaz 10–15 minūtēm.

Caur sietiņu nokāšam, lai paliek tikai šķidrums, piepilinām vismaz 8 pilienus lavandas eļļas, pārmaisām un liekam atdzesēties!

Kad kokosriekstu eļļa ir atguvusi savu konstistenci un ieguvusi pieneņu dzelteno nokrāsu, ar rokas blenderi blendē, kamēr eļļa iegūst tekstūru, kas līdzinās glazūrai vai sakultam sviestam.

Un tad pieneņu sviestiņš ir gatavs doties mazās burciņās. Ja mājās ir pārāk silts, tad ieteicams to turēt ledusskapī. Ziežot uz ādas, tas ātri kusīs.

Šo krēmu var izmantot uz lūpām, sejas ādai, kaklam, sausajai roku, kāju un elkoņu ādai, lai mitrinātu kāju pēdas, kā arī tas ieteicams sportistiem, lai mazinātu muskuļu savilkumus un sāpes. Un – lai novērstu pavasara saulītes radītos apsārtumus.

Kas tam nepieciešams? Ūūū, tam ir nepieciešams ļoti daudz pieneņu ziediņu, nu, ja ļoti gribas skaitīt, tad vismaz ne mazāk par 100!

Lūk, salasām, tad dodamies mājās, ieliekam katliņā pieneņu ziediņus, uzvāram verdošu karstu ūdeni un pārlejam pāri, lai nosedzas visas pienenītes, drusku pieberam citronskābi (nelielu šķipsniņu, grūti man uzrakstīt dozējumu, jo, kā tautā saka, – daru visu uz aci).

Tad atstāj pienenes uz 24 stundām, nākamājā dienā nokāš un aptuveni tik daudz, cik ir šķidruma, pievieno cukuru. Vāra, kamēr iegūst svaiga medus konsistenci un smaržu. Pilda burciņā un bauda!

Ir otrs variants, ko izmantoju kā dabas zāles aknai un žultij.

Salasa litra burciņā pieneņu ziediņus, pārber tos ar cukuru un noliek uz 20 dienām, lai sacukurojas, burciņu var turēt siltā vietā, bet ne saules staros. Tad ieliek burciņu tumsā, pēc 20 dienām nokāš pieneņu šķidrumu un ieliek ledusskapī. Lieto pa tēkjkarotei no rīta pirms brokastīm!

Kaltētus pieneņu ziedus izmantoju tējā. Vienmēr esmu ieteikusi pavasarī svaigos ziediņus apēst, pa vienam ziedam no rīta tukšā dūša, līdz Līgo svētkiem. Pēc saulstāvjiem viss spēks aiziet pieneņu saknē, un tā kļūst ellīgi rūgta.

Pieneņu lapas var izmantot salātos, kas ļoti labi palīdz pret avitaminozēm un mazasinību, taču pirms pievienošanas salātiem lapiņas vismaz 30 minūtes jāmērcē sālsūdenī, lai nebūtu pārāk rūgtas.

Par sakni izstāstīšu vasaras otrajā pusē, kad rakšu ārā, tad uzrakstīšu gan par pieneņu saknes uzlējumu, gan pulvera veidošanu,

Ceru, ka kādam šis noderēs! Lai visiem veicas gatavošanā!