<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@christiansterk"> Christian Sterk </a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Cik daudz šādu vai līdzīgu frāžu esam dzirdējuši savās mājās bērnībā... Un pa brīdim grūti izprast – kur paliek smiekli? Kapēc citi smejas un prieku izjūt viegli, bet kādam kamols kaklā? Un kapēc tik ļoti iekšēji kaitina nopietnās sejas?

Tāpēc, ka viss reiz dzirdētais ir glīti iekapsulējies mūsu zemapziņas atmiņās. Mēs taču klausām pieaugušajos, kas visu zina. Un iemācāmies baidīties vecāku bailes.

Der piedomāt, kādas emocijas bērnībā mājās tika aizliegtas. Piemēram, skumjas – "nerādi skābu seju!". Lai gan skumjas ir normāla (kā visas citas emocijas), izdzīvojama un atzīstama emocija. Un, tikai izdzīvota, tā izgaist.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!