"Kad mēs šķīrāmies, biju trešajā grūtniecības mēnesī, piedāvāju (vārdiski) piedalīties bērna audzināšanā, bet vīrietis mani un mazo pilnībā izdzēsa no savas dzīves. Neilgi pirms dzemdībām vēlreiz piedāvāju piedalīties bērna audzināšanā, pretī saņēmu klusumu. Rezultātā bērna dzimšanas apliecībā tēva vietā ir ievilkta strīpiņa, bērna "radītājs" par mazo neinteresējas jau septiņus gadus. Nepiedalās ne ar savu laiku, ne naudu.
Materiāli mums tas nav nepieciešams un arī emocionāli mazajai tiek veltīts daudz laika no manas ģimenes. Mazo palīdz audzināt mani vecāki, dzīvojam visi kopā.
Bet mani vienmēr ir mocījuši trīs jautājumi:
1. Vai šis vīrietis, kad mazā izaugs, var pēkšņi uzrasties un paziņot, ka ir tēvs, pieprasot sevi uzturēt? Esmu dzirdējusi, ka par vecākiem no likuma viedokļa ir jārūpējas bērniem, ja paši vecāki to nevar izdarīt. Vai viņu vispār var uzskatīt par vecāku un kādas ir šī vīrieša tiesības, ja viņš pēkšņi tomēr nolems uzrasties bērna dzīvē? Negribētos bērnam pieaugušā dzīvē radīt problēmas ar nepazīstama vīrieša uzturēšanu.
2. Ja ar mani, nedod Dievs, kaut kas notiktu, vai no likuma viedokļa tiktu meklēts "tēvs", lai mazo atdotu svešam cilvēkam? Vai tomēr mazo turpinātu audzināt mani vecāki, ar kuriem viņa komunicē ikdienā un uzskata par tuvākajiem cilvēkiem, ja neskaita mammu.
3. Ja mazā sāks izrādīt interesi par bioloģisko tēvu, kādas ir viņas tiesības un iespējas, ja man nav pieejami nekādi kontakti, kā viņu atrast? Tikai vārds uzvārds."
Atbild juriste Ieva Dinsberga:
1. Tik ilgi, cik dzimšanas apliecības ierakstā par tēvu būs svītriņa, tik ilgi arī nekādus prasījumus viņš nevar izvirzīt. Šim vīrietim uz šo brīdi ir tikai un vienīgi tiesības vērsties tiesā ar prasību par paternitātes noteikšanu. (Civilprocesa likuma 248. pants un Civillikums 158. pants ). Juridiski par vecāku viņu var uzskatīt tikai pēc ieraksta par tēvu izdarīšanas meitas dzimšanas apliecībā.
2. Tēvu bāriņtiesa var "meklēt", ja bērna dzimšanas apliecībā ir ieraksts par tēvu. Bāriņtiesai būs jāieceļ bērna aizbildnis un bāriņtiesa izvērtēs, kurš no radiniekiem būs visatbilstošākais aizbildņa pienākumu veikšanai.
3. Bērnam ir tiesības celt prasību par paternitātes noteikšanu pēc pilngadības sasniegšanas (Civilprocesa likuma 248. pants).
Jautājumus juristei vari uzdot arī tu, šeit, "Cālis" forumā, vai epastā calis@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
