Runājot par vardarbību, ļoti daudzi cilvēki teic, ka viņi nekad neļautu pret sevi pacelt roku. Realitāte nereti izrādās krasi atšķirīga, un pat šķietami visstiprākie cilvēki ļaujas varmākas uzbrukumiem atkal un atkal, liekot vaicāt, kāpēc tas tā notiek. Izrādās, ka tā nav ne patika, ne vājums, bet daudziem pilnīgi neaptverama situācija – dažādi faktori liek cilvēkam justies, nevarīgam un bezspēcīgām, turklāt vardarbības riskam ir pakļauts ikviens.

Par to, kādi iemesli neļauj aiziet no vardarbīgām attiecībām, rubrikā ""Viņa" skaidro" runājām ar krīžu centra "Skalbes" klīnisko psiholoģi Santu Ozoliņu. Iepriekš ar Santas kolēģi Mariju Ābeltiņu meklējām atbildi uz jautājumu, kas vispār ir vardarbība, bet vēlāk pievērsīsimies arī jautājumiem par to, kā atpazīt vardarbību un kā palīdzēt cietušajiem. Apskatīsim arī jautājumu par vardarbību pret sievieti un vardarbību pret vīrieti un iedziļināsimies tajā, kā vardarbība ģimenē ietekmē bērnu.

"Cilvēki nosoda tos, kuri ļauj pret sevi izturēties slikti, vai uzskata, ka viņi ir stulbi vai vāji," iesāk Ozoliņa. Viņa norāda, ka iemesli, kāpēc šādas situācijas netiek pārtrauktas, ir citi – tas nav vājums vai dumjība. Nereti vardarbība tiek piekopta ļoti ilgi, tas var ilgt gadiem. "Patiesie iemesli ir tādi, ka cilvēka pašvērtējums ir ļoti sagrauts vardarbīgajās attiecībās, viņš var justies ļoti bezspēcīgs, viņam var būt kauns." Cilvēks ir zaudējis pašcieņu un nevienam nestāsta, kas ar viņu notiek.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!