Pusbrāļi un pusmāsas: jaunās dzīves noteikumi

Par to portālam "Detimail" stāsta ģimenes psiholoģe Svetlana Sopuna. Viņa norāda, ka bērni no iepriekšējām attiecībām, kļūst par netiešiem pusbrāļiem un pusmāsām (protams, īsti pareizi nav šos bērnus saukt par pusbrāļiem un pusmāsām, bet realitātē tā tas arī visbiežāk notiek). Tāds ģimenes modelis mūsdienās nav retums, bet teju katra šāda ģimene saskaras ar kādām problēmām. Vislielākās grūtības, kas var skart vecākus, ir bērnu adaptācija jaunajos apstākļos. Ir jāapbruņojas ar pacietību, un, visticamāk, būs nepieciešams ne mazums spēka un laika, lai starp šiem pusbrāļiem un pusmāsām izveidotos draudzīgas attiecībās, un viņi spētu dzīvot kopā.

Bērns un pieaugušais pasauli redz pa savam. Pieaugušie bieži var pārspīlēt savas gaidas saistībā ar jaunas un laimīgas ģimenes radīšanu. Bērni, diemžēl, biežāk tomēr pret šādu jaunu savienību izturas skeptiski. Kardinālu apstākļu maiņu pavada spēcīgs stress. Papildus tam, ka bērnam parādās jauns "tētis" vai "mamma", nākas vēl samierināties ar pusbrāļiem un pusmāsām. Bieži vien viņu parādīšanās tiek uztverta naidīgi. Visas šīs pārmaiņas nevar neietekmēt attiecību ar vecākiem raksturu: laiks, "sava" vecāka uzmanību nākas dalīt ar "svešajiem". Izmaiņas ir gan bērna ikdienas pienākumos, gan var mainīties pat aizraušanās.

Pārim svarīgi ir būt vienotai komandai: stipras un veselīgas attiecības sniedz iespēju bērniem sajust stabilitāti, drošību un labsajūtu. Tu vari būt kā piemērs: kad bērni paaugsies, tad sāks veidot savas attiecības, par pamatu ņemot jūsējo attiecību modeli.

Parādi bērniem pozitīvās puses šādai kopīgai dzīvošanai, dažreiz dod viņiem kopīgus uzdevumus, centies ar katru no viņiem pavadīt laiku vienādās proporcijās, ne vienu neapdalot un īpaši neizceļot. Kopīga mājas darbu izpildes vai spēļu laikā bērni ātrāk viens pie otra pieradīs un iemācīsies atrast kopīgu valodu. Viena dzimuma bērniem labāk, lai ir atsevišķs hobijs vai aizraušanās, nekā pusbrālim vai pusmāsai. Tādā veidā izdosies izslēgt savstarpēju sacenšanos šajās attiecībās.

Pacietīgi un silti pieņem sava jaunā partnera bērnu. Tas arī būs signāls tavam bērnam par to, ka ar pusbrāli vai pusmāsu ir iespējams veidot mierpilnas attiecības. Starp citu, dažreiz šāda uzvedība tieši pretēji – var arī izprovocēt greizsirdību un sāncensības garu starp bērniem. Bet tas bieži notiek arī starp īstajiem brāļiem un māsām.

Bērniem obligāti jāpiedalās ikdienas mājas darbu plānošanā un izpildē. Faktiski, divām ģimenēm ar atšķirīgiem ieradumiem un vērtībām jāizlemj, kā dzīvot vienā teritorijā. Lēmumiem jāattiecas uz visu: dienas režīmu, ēšanu, pat atpūtas veidu izvēli.

Ir svarīgi katram bērnam nodrošināt savu personīgo telpu. Tā var būt gan atsevišķa istaba, gan skapis, pat tikai plaukts, atkarībā no apstākļiem. Personīgā vieta savām mantām bērnam ļaus justies kā svarīgam ģimenes loceklim, vienlaikus saglabājot savu individualitāti.

Vairumā gadījumu vecākiem labāk būtu izvairīties no šķīrējtiesneša lomas bērnu nesaskaņu laikā. Bet, ja nu tomēr esi ievilkts strīdā, ļauj katram bērnam iespēju izteikt savas žēlabas vai aizvainojumu, bet pēc tam palūdz vienam no bērnam īsumā pastāstīt savu pretenziju pret otru būtību, lai pārliecinātos, ka viņš visu ir dzirdējis un pareizi uztvēris. Lai bērni kopā izveido sarakstu par iespējamiem ceļiem, kā šo konfliktu atrisināt.

Lai izveidotu stipru un laimīgu ģimeni, pieaugušajiem vajadzēs ne mazums pacietības un dzīves gudrības. Bieži vien pirmie divi gadi paiet stresa un nestabilitātes apstākļos. Tomēr ar laiku attiecības nogludinās, norit visu ģimenes locekļu adaptācija