No dusmīgiem skatieniem līdz zilumiem. Kā pamanīt vardarbību sev līdzās  (8)

Par to, kā pamanīt vardarbību sev līdzās, rubrikā ""Viņa" skaidro" runājām ar krīžu centra "Skalbes" klīnisko psiholoģi Santu Ozoliņu. Iepriekš ar Santu runājām par to, kāpēc cilvēki neatstāj vardarbīgas attiecības, bet viņas kolēģe Marija Ābeltiņa paskaidroja, kas tad īsti ir vardarbība.

Par to, ka cilvēks cieš no vardarbības, var liecināt dažādi signāli. Tikai neliela daļa no tiem ir viegli saskatāmi, stāsta Santa Ozoliņa. Ja cilvēkam bieži parādās zilumi un brūces, kaut kas ir sastiepts vai salauzts, ir vērts cilvēkam pajautāt, kas ar viņu notiek. Tas, ka cilvēks aizbildinās ar paklupšanu uz kāpnēm, var šķist ticami, ja tas notiek vienu reizi, nevis regulāri.

"Bet ir pazīmes, kuras sākumā nu noteikti jūs neredzēsiet un ko tikai ar laiku var pamanīt," teic Ozoliņa, "piemēram, kad persona sāk uzvesties tā, ka baidās no partnera. Es nezinu, vai ir kādi kritēriji, kā mēs redzam baidīšanos. Noteikti tā ir arī kaut kāda neverbālā, ķermeņa valoda – ļoti uztraucas, kad ir partnera klātbūtnē." Tāpat par vardarbību var liecināt, ka pēc partnera zvana sieviete ļoti uztraucas vai steidzas mājās, lai arī bija ieplānojusi pavadīt laiku ar draudzenēm.

Arī pārmērīga izdabāšana var liecināt par problēmu, Turklāt tā raksturīga ne tikai vardarbībā cietušām sievietēm. "Arī vīriešiem tas var būt ļoti raksturīgi, ka sievas klātbūtnē sāk ļoti izdabāt, lai tik nav nekāda skandāla. Kas vēl ir būtiski, kā pārstāj vai sāk mazāk tikties ar draugiem vai sev tuviem cilvēkiem," teic speciāliste, piebilstot, ka cietušais mēdz izvairīties no acu kontakta, īpaši, ja līdzcilvēki ir pauduši bažas par to, ka kaut kas nav kārtībā.

Izteikta partnera kritizēšana un publiska pazemošana ir varmākai raksturīga uzvedība. "Reizēm ir tā, ka raida tādus dusmīgus skatienus uz cietušā pusi, pēc kā šis otrs cilvēks sabīstas," teic Ozoliņa. Tāpat upuris nepieņem teju nekādus lēmumus, tos nesaskaņojot ar partneri. Varmāka var kontrolēt upura finanses, tāpēc nereti cietušajiem nav līdzekļu ikdienas tēriņiem pat tad, ja viņi strādā algotu darbu.

"Partneris var sākt runāt par vīra vai sievas greizsirdību tādā pastiprinātā veidā – viņš ir greizsirdīgs, es labāk nekur neiešu. Vai arī reizēm saka – nu, viņam ir slikts temperaments vai viņai vai arī viņam ir stress darbā, vai arī viņš reizēm iedzer un tad nesaprot, ko dara." Šādās reizēs vajadzētu painteresēties, kas ir tas, ko partneris dara. "Tāpat bez iemesla mēs pēkšņi redzam, ka tas cilvēks kļūst trauksmains un nomākts."

Ja vardarbība ir vērsta pret bērnu, viņš var baidīties no vecākiem. Tāpat bērnam var attīstīties uzvedības problēmas. "Kas vēl ir brīdinājuma pazīme, biežāk sievietēm, – viņas negrib atstāt savus bērnus vīra uzraudzībā. Ja viņa kaut kur iet, vienmēr ir līdzi bērni," skaidro psiholoģe.

Partneris var izrādīt pastiprinātu kontroli, neļaujot nekur doties vai ierodoties pakaļ uz visiem pasākumiem ārpus mājām. "Var pēkšņi ļoti satraukties, ka es apsolīju būt tur vai tur vai es apsolīju, ka man bija obligāti jāpiezvana, vai es apsolīju izņemt uzvalku no ķīmiskās tīrītavas. Un tad jūs redzat nevis normālu steigu vai normālu stresu, bet patiesībā pārbīli, jo viņa zina, kas, iespējams, viņu sagaidīs, kad atgriezīsies mājās."

Psiholoģe norāda, ka ne vienmēr ir viegli pamanīt vardarbību sev līdzās: "Tās var būt tādas mazas lietas, ko jūs ievērojat – kaut kas nav kārtībā. Un es domāju, ka brīžos, kad ir sajūta, ka nav labi, labāk ir pajautāt nekā nepajautāt. Es domāju – ja jūs painteresēsieties, kas ar viņu notiek, jautājums cilvēkam nekad nenodarīs pāri. Tas nevar nodarīt neko sliktu."

Sekojot līdzi rubrikai ""Viņa" skaidro", tev būs iespēja uzzināt arī par citiem jautājumiem, kas saistīti ar vardarbību, piemēram, tās ietekmi uz bērnu vai to, kas raksturīgs vardarbībai pret vīrieti.

Rakstu sērija tapusi sadarbībā ar krīžu centru "Skalbes". Centrs piedāvā palīdzību vardarbībā cietušām sievietēm un citām krīzes situācijā nonākušām personām. Ja arī tu vēlies sniegt atbalstu šo mērķu realizēšanai, šeit var uzzināt, kā to izdarīt.