Lai gan mums patīk atbildību novērst uz citiem, patiesībā vislielākie noteicēji savā pašsajūtā esam mēs paši. Gan fiziski, gan garīgi, gan arī emocionāli. Vislabāk savas kaites varam dziedēt paši, bet tas ir jāmāk. Lai iemācītos, ir jāizvēlas būt veselam un jāapņemas sev palīdzēt. Dziednieciskajā masāžā esmu kā pavadonis pašdziedināšanās procesā. Tās laikā strādājam abi – klients un es. Lai process būtu efektīvs, gataviem jābūt abiem.
Masāžas laikā tiek aktivizēti, stimulēti impulsi starp smadzenēm un pārējo ķermeni. Visi lauki tiek atbrīvoti no liekas slodzes, lai varētu noteikt sasprindzinājuma vai atslābuma rašanās cēloņus. Ir masāžas, kad aktīvi strādājam sarunājoties, lai es saprastu cilvēka sajūtas un reakcijas. Lielākoties gan strādāju klusumā, lai maksimāli varētu koncentrēties tikai uz iekšējām sajūtām. Procesa laikā nerunājam par sadzīviskām lietām. Tas ir būtiski, jo laikā, kad tiek dziedināti visi lauki, prāta monologs jāpārtrauc.
Ikdienā mūsu ķermenis ir pakļauts daudzveidīgai toksikozei. Toksīnus saņemam un izstrādājam paši uzņemot pārtiku, lietojot kosmētiku, sadzīves ķīmiju vai saņemot vides piesārņojumu. Toksīnu iedarbības sekas ir dažādas. Varam sajust nogurumu, krītas imunitāte, tāpēc kļūstam uzņēmīgi pret vīrusiem. Toksikozi pastiprina stress.