'Cālis' brauc ciemos: Poliklīnika uz riteņiem jeb dakterīši bez biedējošajiem baltajiem uzsvārčiem  (1)

Kas ir Mobilais bērnu veselības centrs? Tā ir "RMHC Latvija" organizēta misija, kas norit sadarbībā ar BKUS ārstiem, palīdzot dakteriem nokļūt pie ģimenēm ar bērniem tuvāk viņu mājām un padarīt pieejamākus medicīniskos pakalpojumus visā Latvijā, īpaši tās attālākajos lauku reģionos, kur medicīnas speciālistu trūkuma, ģimeņu mazās finanšu rocības vai citu iemeslu dēļ bērniem ir apgrūtināta iespēja saņemt medicīnisko palīdzību savlaicīgi.

Ārstu vizītes ir bez maksas, bet tas ir iespējams, pateicoties ziedotājiem, galvenokārt uzņēmējiem Latvijā, kā arī pietiekami daudziem ziedotājiem no mūsu sabiedrības loka.

Vizīšu grafiks ir saspringts, portāls "Cālis" izvēlējās palūkoties ārstu darbā Ropažos, kas ir tuvāk Rīgai, bet šonedēļ mediķi devās arī uz Liepāju, Daugavpils pusi un citur. Kādas ir iespējas nokļūt pie speciālista iespējami tuvāk mājām, kādas ir biežākās sūdzības par veselību no dažāda vecuma bērnu vecākiem, cik būtiski ir ārstiem savlaicīgi pamanīt kādas problēmas – par to visu šajā stāstā.

Mobilais veselības aprūpes centrs nodrošina bērnu oftalmologa, otolaringologa, pulmonologa, neirologa, endokrinologa, kardiologa, gastroenterologa, mikrologopēda un pediatra konsultācijas. Jāmin, ka ārpus Rīgas ir tikai dažas slimnīcas, kurās pieejama specializēta pediatriskā aprūpe. Tādēļ Mobilajam veselības aprūpes centram ir būtiska nozīme, jo tas nodrošina pamata veselības aprūpi Latvijas bērniem, īpaši Latvijas lauku teritorijās.

Kā tiek izvēlētas vietas? Labdarības misijas pārstāve Zane Gedroviča stāsta, ka katrā vietā pacientu pieraksta organizēšana notiek citādi. Ir apdzīvotas vietas, kurās to dara ģimenes ārsts, ir, kur sociālais dienests, bet dažviet pat paši vecāki piesaka nepieciešamību pēc konkrētiem speciālistiem, palīdzot arī organizēt vizīti konkrētajā vietā un par to izziņot visiem interesentiem. Auto būs gatavs doties uz vietu, kur uz katru no diviem speciālistiem, kuri vienlaikus var strādāt, būs 20 pacienti. Pretējā gadījumā neatmaksājoties braukt. Atkarībā no tā, kādi speciālisti konkrētajā pilsētā vai ciemā ir visvajadzīgākie, un no ārstu iespējām būt nozīmētajā laikā un vietā, grafiks arī tiek organizēts. "Cāļa" viesošanās reizē atskan kārtējais tālruņa zvans, jau tagad lūdzot ārstu vizītes oktobrī.

Ārsti šajās izbraukuma vizītēs strādā pilnu darba dienu, pieņemot pacientus arī ārpus pieraksta. Par to pārliecināmies arī uz vietas – pa durvīm ielūkojas mamma, vaicājot, vai pēcpusdienā būtu iespējams bērnu parādīt neirologam. "Jā? Super! Bet okulistam? Arī varēs? Paldies, tad atvedīšu meitu no bērnudārza." Dakteri iespēju robežās neatsaka nevienam, ja reiz mērojuši ceļu no Rīgas un kādam bērnam šī vizīte ir tik svarīga. Un abas ārstes pasmejas, ka pozēšanai šim rakstam nav "formā" jeb baltajos virsvalciņos, kādos bērni bieži ārstus redz īstās poliklīnikās. Jā, gan neiroloģe, gan okuliste saka, ka nevelk savas "baltās formas", lai bērniem nebūtu bail.

Bērnu apskates rezultāti un diagnozes tiek reģistrētas datubāzē, kas ļauj veikt statistiku par situāciju bērnu veselības jomā. Gandrīz katrā apmeklējuma vietā (pilsētā vai lauku teritorijā) MVAC ierodas vairākas reizes – pat četras reizes gadā, lai nodrošinātu hroniski slimo bērnu konsultāciju pēctecību. Šī mobilā centra speciālisti vajadzības gadījumā arī uztur kontaktus ar vietējiem ārstiem, kuru ziņā ir tālāka bērna ārstēšana un uzraudzība.

Gadā vidēji tiek apskatīti ap 4500 bērniem, kas mēnesī ir vidēji 400 bērni. Īpaši noslogots izbraukumu laiks ir no septembra līdz maijam, bet vasarā izbraukumu ir tikai nedaudz mazāk.

Konsultācijas notiek transportlīdzeklī, kas ir 12 metrus garš un speciāli piemērots diagnostisko un profilaktisko medicīnas pakalpojumu sniegšanai. Tajā ir uzgaidāmā telpa un divi ārstu kabineti, viens no kuriem īpaši piemērots oftalmologa konsultācijām ar visām tam nepieciešamajām diagnostikas iekārtām. Ikdienas darbu nodrošina bērnu veselības autobusiņa darbības koordinatore, kuras pārziņā ir saziņa ar pašvaldību ārstiem, izbraukumu grafika plānošana, ārstu nogādāšana galapunktā un dokumentu pārvaldība.

2015. un 2016. gadā bērnu veselības auto speciālisti papildus veica medicīniskās apskates bērniem, kas dzīvo sociālās aprūpes centros un bērnunamos, kā arī bērniem, kas ir valsts aprūpē.

Vispieprasītākie ir oftalmologi, neirologi, alergologi, LOR un mikrologopēdi. Neiroloģe Budņika (attēlā zemāk – aut.) atzīst, ka "tagad bērni ļoti švaki runā un visvairāk pacientu parādās tieši rudenī, sākot bērnudārza vai skolas gaitas".

To, ka bērni slikti runā, ārste pieļāvuma formā skaidro tā, ka ģimenēs ar bērniem par maz tiek runāts. "Atnāk vecāki no darba mājās, pie datora piesēžas, kamēr visus sociālos tīklus izskata, arī bērns pie ekrāna... Ir par maz kontakta ar bērnu, komunikācijas trūkums. Cik bieži ir tā – bērns sāk iet bērnudārzā un arī runāt sāk, jo tur vismaz kāds ar viņu parunā," pieredzē dalās ārste, protams, norādot, ka "visus vienā maisā nevar sabāzt", ir arī citi iemesli, kas kavē bērnu valodas attīstību.

Mazākiem bērniem tiek novēroti nervu tiki, kas bieži rodas kontekstā ar situāciju ģimenē, piemēram, piedzīvojot vecāku šķiršanos, attiecību problēmas ar vienaudžiem bērnudārzā vai skolā, nereti tā ir pārslodze, kas var rosināt tiku parādīšanos, un neirologs konsultācijas laikā spēj atšķirt, vai šajos nervu sistēmas traucējumos nav saskatāms kaut kas nopietnāks.

Pie neirologa nāk arī bērni, kuri sirgst ar epilepsiju. Budņika uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai bērni ar šādu diagnozi būtu viena ārsta uzraudzībā, lai labāk varētu izsekot slimības gaitai. Vēl pie viņas nākot bērni ar uzvedības traucējumiem. "Lai gan tie būtu psihiatra pacienti, vecāki baidās no šāda speciālista un nāk pie manis. Nezinu, kādi tam ir iemesli, – uzturs, vide vai kas cits, bet agrāk nebija tik daudz bērnu ar autiskā spektra traucējumiem un Aspergera sindromu kā tagad. Arī nesen manas konsultācijas laikā vienam puikam atklājām autisma iezīmes. Labi, ka tā, jo zēnam būtu jāuzsāk skolas gaitas, tagad vismaz ir diagnoze, pretējā gadījumā skolā rastos sarežģījumi," stāsta neiroloģe.

Budņika apliecina, ka laukos dzīvojošie bērni atšķiras no pilsētniekiem, nereti viņi ir veselīgāki, noturīgāki pret stresu. Ārste to skaidro tā, ka laukos dzīvojošie bērni vairāk laika pavada svaigā gaisā. "Varētu teikt – tādi dabas bērni. Daudzas mammas stāsta, ka bērni neskatās multenes televizorā, bet dauzās ārā. Agrāk jau tam īpaši nepievērsām uzmanību, bet tagad redzams, ka atkarība no ekrāna jau ir pavisam maziem bērniņiem. Skatos, ka pat slimnīcā, lai bērnu izklaidētu, nomierinātu, pat zīdaiņa vecuma bērnam mammas rāda telefonu," uzsver Budņika.

Dakteru auto aprīkots, kā apliecina ārsti, pat ar labāku aparatūru redzes pārbaudīšanai nekā dažā labā stacionārā ārsta kabinetā. Un iespēju pārbaudīt redzi izmanto ļoti daudz pacientu. Mūsu viesošanās reizē bērnus pieņem ārste Diāna Zariņa (attēlā zemāk – aut.), kura sapucējusies maigi rozīgi oranžā jaciņā, lai bērniem nebūtu bail, jo redzes pārbaudes laikā ir svarīgi būt mierīgam.

Dienā, kad ciemojamies pie mobilajiem dakterīšiem, uz redzes pārbaudi atnākuši puikas, gatavojoties skolas gaitu sākumam rudenī. Atraktīvi ir dvīņu puikas, kurus uz apskati atvedis tētis. Pat pēc speciālu pilienu iepilināšanas abus nevar valdīt, bet actiņas pārbaudītas – viss kārtībā!

Patlaban valstī noteiktā kārtība nosaka, ka obligātās redzes pārbaudes jāveic gada, trīs un sešu gadu vecumā. Jau kādu laiku klīst baumas, ka redzes pārbaudi gada vecumā plānots atcelt, bet nu arī parādījušās runas, ka obligātā redzes pārbaude jāatstāj tikai sešgadniekiem, kam gan nepiekrīt acu ārsti. Kā skaidro Zariņa, idejas pamatā ir apsvērums – ja ģimenē ir iedzimtība saistībā ar sliktu redzi, bērns dzimis priekšlaikus vai pastāv citi riski, ģimenes ārsts var nozīmēt bērnam redzes pārbaudi arī citā vecumā. Taču acu ārsti šādu ideju neatbalsta, jo ne vienmēr ģimenes ārsti vai vecāki var pamanīt kaut kādas nianses, tādēļ arī trīs gadu vecumā vizīte pie okulista tomēr būtu ieteicama.

Jā, gadu vecam bērnam konsultācijā pie acu ārsta dažreiz ir ļoti sarežģīti. Zariņa skaidro, ka šajā vecumā bērns vēl nerunā, nespēj nomierināties, tādēļ nereti vizītes paiet stresā ne tikai bērnam, bet arī vecākiem. Citreiz vienkārši nekas nesanāk, jo bērns raud, un tad jānāk otrreiz. Taču trīsgadnieks jau spēj gan parādīt attēlus, gan pastāstīt, ko redz, var pasēdēt mierīgi. Šāda specializētā autobusa braukāšana pa Latviju jau cik reižu pierādījusi savu efektivitāti arī attiecībā uz tām ģimenēm, kurās vecāki nepievērš uzmanību bērna veselības jautājumiem. Pie ārsta atnākusi 16 gadus veca meitene, kurai nekad mūžā nebija pārbaudīta redze, atvests puisītis, par kuru skolotāja teikusi, ka laikam sūtīšot viņu uz skolu bērniem ar garīgu atpalicību. Pēc gada viņa sekmes bija pārsteidzoši labas. Kā? "Bērnam kopš dzimšanas redzes novērtējums bija plus astoņas dioptrijas. Viņš vienkārši neredzēja, bet skolā domāja, ka ir garīgi atpalicis. Atnāca pie manis, piemeklējām viņam brillītes, un pēc gada tā pati skolotāja atveda zēnu atkal un pastāstīja par brīnumainajām pārvērtībām," stāsta acu ārste.

Šīs mobilās poliklīnikas ārsti nereti veic arī psihologa funkcijas, uzklausot dažādās problēmas, kas skar reģionos dzīvojošos. Tāpat nākas piedzīvot dažādus kuriozus, nākas pašiem pabrīnīties par kādām lietām, bet galvenā ir sajūta – viņus ļoti gaida, dažiem tā ir vienīgā iespēja tikt pie speciālista.

Neiroloģe stāsta, ka kādas vizītes laikā mazais pacients prasījis, lai viņam iešļircina, cita meitene dikti raudājusi, kad acu ārsts sapilinājis acīs speciālo šķīdumu, kas ļauj padziļināti izpētīt aci, jo netikusi skolā uz ieskaiti, no uzgaidāmās telpas aizbēdzis 13 gadus vecs zēns... Liels bijis ārstu izbrīns, kad uz vizīti atnākusi meitene, kurai pirms dažiem gadiem pašu mājas suns bija norāvis skalpu, meitenei bija ļoti smagas traumas. Un ko meitene stāstījusi ārstiem? To, ka viņa nākotnē vēloties kļūt par vetārsti. Mute palika vaļā, atzīst ārstes.

Bet vienlaikus viņas uzsver, ka vizītēs var redzēt, kā bērni mājās tiek audzināti, kādu attieksmi pret ārstiem vecāki bērniem ierāda. Citi ir bailīgi kā zaķi, kurus, ļoti iespējams, mājās nereti biedē ar šļircēm vai dakteriem, dažiem nepareizi tiek teikts – tev neko nedarīs. Bet darīs taču – potes arī ir nepieciešamas. Un tieši vecāku nepareizās rīcības dēļ bieži vien ārstu darbs ir apgrūtināts – bērns atnāk tik satraukts, ka nekas viņu nespēj nomierināt, tad no konsultācijas čiks vien sanāk.

Neiroloģe iesaka ar bērniem visu izrunāt pirms ārstu vizītes. Īpaši pirms specifiskākiem izmeklējumiem, piemēram, magnētiskās rezonanses vai encefalogrāfijas. "YouTube" ir pieejami video par to, kā norit izmeklējums. Skaidrs, ka bērnam ir bail, ja tā ir pirmā šāda pieredze, bet, pirms tam aplūkojot video un parādot, ka nekā sāpīga procedūrā nav, bērnam būs vieglāk to pārdzīvot.

Un, jā, kā jau minējām, baltos virsvalkus ārsti arī izvēlas labāk nevilkt. "Balto halātu apzināti nevelku, lai bērni nenobītos, tas ir kā bubulis. Mūsu administratorītei ļoti patīk tauriņi, iespējams, mums arī vajadzētu padomāt par īpašas formas šūšanu, ar tauriņiem," pasmejas neiroloģe. Un patiesi, mantu kastes un sienas rotājumi – vienos tauriņos, tāda priecīga noskaņa telpā, to nevar nepamanīt!

Priecīgā noskaņā no ārstes Budņikas kabineta iznāk Solvita, trīs bērnu māmiņa, kura uz profilaktisko pārbaudi atvedusi savu jaunāko bērniņu, vēl zīdainīti. Viņa pastāsta, ka ir ļoti priecīga par šādu iespēju, jo katru no trīs bērniem izvadāt pie speciālistiem uz Rīgu ir sarežģīti. Arī šoreiz – mazajam bijusi pieteikta vizīte Rīgā, bet uzzinājusi, ka brauks mobilā poliklīnika, atteikusi un izmantojusi šo iespēju. Vecāko no bērniem Solvita iepriekš uz dakteru auto vedusi pie alergologa. Viņa pauda patiesu prieku, ka ir šāda iespēja – tuvu mājām dabūt to, pēc kā būtu jābrauc uz Rīgu, iztērējot ceļā gan laiku, gan naudu.

"Cālis" vizīti noslēdz laikā, kad ārstiem sākas pusdienu pauze, bet pieraksts ar pacientiem ir līdz pašam vakaram.

Plašāku informāciju par šo misiju un iespējām palīdzēt nodrošināt tās darbību arī turpmāk vari atrast šeit.