<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@osmanrana"> Osman Rana </a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Mēs esam nākuši uz šīs planētas iepazīt paši sevi. Jaunatklāt. Darām to dažādos veidos, bet viens no jaudīgākajiem un iedarbīgākajiem, neapšaubāmi, ir partnerattiecības. Visdažādākās – ar kolēģiem, kaimiņiem, bērniem, vecākiem... Bet ar pretējo dzimumu jeb, precīzāk, pāru attiecības ir īsta augstkola dažādu smalku un vērtīgu kursu iziešanai un diplomu iegūšanai: iejūtībai, klausīšanās mākai, pašcieņai, pašam savu nepieciešamību paušanai, sevis mīlestībai visaugstākajā pakāpē.

Lūk, neliels, praktisks, ezotēri sadzīvisks, ikvienam uztverams un, ceru, arī sirdi atverošs un mīlestību aktivējošs stāsts skaisto vārdu ilustrācijai; no rakstītājas sirds un lasītāja sirdi. No manas topošās grāmatas "Jaunās Zemes vārdnīca".

Pēc kārtējiem lielajiem asaru plūdiem, puņķiem, ne tikai aizpampušām acīm, bet arī pievienojušos tūlītēju klepu kā sāpošās sirds izpausmi "vārdos", kas jau labu laiku nebija noticis, jo šķita pietiekami balansēts un ko bija izraisījusi interakcija sfērā "vīrietis–sieviete un attiecības viņu starpā", neskatoties uz šķietami pamatīgo nokdaunu, salīdzinoši ātri uzstellējusi sevi normā (dažas stundas naktsmiega plus divas tasītes grieķu kafijas – pilns cikls – vārīšana un malkošana!), atrazdamās dušā – manā klasiskajā atklāsmju vietā –, nonācu pie skaistas, skaidras, pamatīgas patiesības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!