Izglābt negribētu jaundzimušo – kā 'Baby box' darbojas ASV, Japānā, Krievijā un citviet  (1)

Kongresa laikā notiekošais "Baby Box simpozijs" pulcēja dalībniekus no visas pasaules – ASV, Vācijas, Šveices, Krievijas, Japānas, Ķīnas, Dienvidkorejas, Polijas, Indijas, Dienvidāfrikas un arī no Latvijas. Latviju konferencē pārstāvēja "Baby Box" jeb glābējsilītes projekta vadītājas Laura Zvirbule un Edīte Kaņepāja – Vanaga, kuras arī pastāsta, kā citviet pasaulē domā par nevēlamiem bērniem un iespējām viņus izglābt.

Simpozija mērķis bija apzināt dažādos "Baby Box" modeļus visā pasaulē, dalīties pieredzē, kā arī izvērtēt esošo situāciju un radīt stiprākas saites starp "Baby Box" idejas īstenotājiem dažādās valstīs.

Secinājums ir, ka "Baby box" sistēmas dažādās valstīs atšķiras gan tehniski, gan procesuāli, tomēr galvenais virsuzdevums visiem, kas darbojas ar "Baby Box" ir, ka bērna dzīvība ir vislielākā vērtība un, tā ir jāsargā visos iespējamos veidos.

Japānā vienīgais "Baby box" jeb "Kounotori no Yurikago", kas nozīmē "Stārķa ligzda", atrodas Jikei slimnīcā, Kumamoto, ko vada dr. Taiji Hasuda. Tas tika atklāts 2007. gada maijā pēc tam, kad 2005. un 2006. gadā Kumamoto tika atrasti trīs pamesti zīdaiņi, divi no tiem nomira un viņu mātes tika sodītas. Katru gadu Japānā piedzimst aptuveni 970 000 bērnu, kā arī tiek veikti aptuveni 180 000 abortu. Pēc policijas datiem, ik gadu tiek atklāti ap 27 – 66 zīdaiņu pamešanas gadījumi.

10 gadu laikā Jikei slimnīcas "Baby Box" ir nonākuši 130 bērni. Pēc ievietošanas "Baby Box", liela daļa bērnu nonāk bērnu namos, daļa audžuģimenēs, 46 bērni tika adoptēti. Kā uzsver dr. Takeshi Hasuda, ginekologs, "Baby box" projekta pārstāvis kongresā: "Galvenie iemesli, kālab bērni tiek atstāti "Baby Box" Japānā, ir fakts, ka sieviete nav precējusies, tas ārlaulības bērns, nabadzība, vēlme slēpt savu identitāti, partnerattiecību problēmas, mātes vecāku negatīvā attieksme pret grūtniecību, incests un citi".

Jikei slimnīcas "Baby Box" atrodas vecākiem adresēta vēstule, kas aicina vērsties pēc palīdzības slimnīcā. Šī vēstule ir īpaši iezīmēta un uzrādot to, vecāks var pierādīt savu saistību ar konkrēto bērnu. Brīdī, kad bērns ir ievietots "Baby Box", slimnīcas personāls saņem skaņas un gaismas signālu un pēc minūtes ir pie bērna. Ja bērna vecāki joprojām ir pie "Baby box", viņi tiek aicināti uz sarunu, lai uzklausītu un sniegtu padomu, kā rīkoties šķietamā bezizejas situācijā. Papildu "Baby Box", Jikei slimnīca brīvprātīgi nodrošina bezmaksas atbalsta tālruņa darbību (24/7). Tā piemēram, 2016. gadā uz šo atbalsta tālruni zvanīja vairāk nekā 6000 sieviešu, kas nonākušas grūtībās bērna gaidīšanas laikā.

Simpozijā ASV pārstāvēja Monika Kelsija (Monic Kelsey), ugunsdzēsēja un "Baby box" jeb "Safe Heaven Baby Boxes" dibinātāja.

1972. gadā tika izvarota 17 gadus veca meitene, 1973. gada 19. aprīlī piedzima Monika, kuru māte pameta slimnīcā divas stundas pēc dzemdībām. Tieši fakts, ka viņa pati ir pamests bērns, kas tika adoptēts un uzauga mīlošā ģimenē, mudināja Moniku izveidot "Baby Box" ASV.

Ikvienā ASV štatā jau darbojas tā dēvētais "Baby Safe Heaven Law", kas paredz, ka māte, kas nevar vai nevēlas rūpēties par savu jaundzimušo bērnu, var to atstāt policijā, pie ugunsdzēsējiem vai slimnīcā. Tā piemēram, 2017. gadā šādā veidā tika atstāti 3317 bērni.

Pirmais "Safe Heaven Baby Boxes" tika izveidots Indianas štatā Vudburnā (Woodburn) 2016. gada 19. aprīlī. Tas atrodas ugunsdzēsēju depo. Šobrīd ASV darbojas divi "Baby Box", tuvākajos mēnešos ir plānots atklāt vairākus.

Paralēli "Baby Box", organizācija nodrošina arī krīzes tālruņa līniju, kas palīdz sievietēm grūtniecības laikā vai pēc dzemdībām.

2011. gada oktobrī Krievijā, Permā tika atklāts pirmais "Baby Box" jeb "Okna zizni". Pirmā "Baby Box" izveidei Krievijas puse konsultējās ar Latvijas "Baby Box" projekta īstenotājiem, lai pārņemtu noderīgu pieredzi, kā arī "Baby Box" tehniskos risinājumus. Šobrīd Krievijā darbojas 19 "Baby Box" 10 reģionos. Visi "Baby Box" atrodas slimnīcās, izņemot vienu, kas atrodas baznīcā.

Kopš pirmā "Baby Box" atvēršanas, tajos ir ievietoti 78 bērni, no tiem 12 ir atgriezušies bioloģiskajā ģimenē (pie vecākiem vai radiniekiem), bet 66 bērni atrodas jaunās ģimenēs.

"Baby Box" Krievijā izveidojusi labdarības organizācija "Kolibel Nadezdi", ko dibinājusi un vada uzņēmēja Jeļena Kotova. Organizācija ir dibinājusi arī četrus krīzes atbalsta centrus, kur var vērsties grūtībās nonākušas sievietes ar bērniem. Kopš 2012. gada pajumte un atbalsts sniegts vairāk nekā 781 cilvēkam, no tiem 416 ir bērni.

Organizācija "Kolibel Nadezdi" veikusi izpēti par atklātajiem 152 zīdaiņu nonāvēšanas gadījumiem Krievijā, lai izprastu iemeslus un riska grupas sievietes profilu. Secinājums – pārsvarā tās ir precējušās, divu un vairāk bērnu mātes, no šķietami labvēlīgām ģimenēm, kas bērna nāvi ir iepriekš plānojušas un veikušas noziegumu finansiālu apsvērumu dēļ (lai nezaudētu esošo finansiālo stabilitāti) vai bailēs no sabiedrības nosodījuma dažādu apstākļu dēļ.

Polijā 55 pilsētās šobrīd darbojas 60 "Baby Box" jeb "Okna Žycia" (dzīvības logs). Kā simpozijā atklāja Polijas pārstāvis Tomass Koptovskis (Tomasz Kopytowski) gandrīz visi (56) "Baby Box" ir veidoti starptautiskas Katoļu baznīcas organizācijas "Caritas" vai tās dalīborganizāciju paspārnē un visbiežāk atrodas māsu klosteros.

Pirmais "Baby Box" Polijā tika atklāts 2006. gada 19. martā Krakovā. Tas atrodas klostera māsu mājā, kur sniedz atbalstu vientuļām māmiņām.

Laikā no 2006. līdz 2017. gadam Polijā "Baby Box" ir ievietoti 130 jaundzimušie. Iemesli, kālab mātes atsakās no saviem bērniem, ir dažādi: nabadzība, bailes no sociālās atstumtības, iespēja sniegt bērnam labāku dzīvi, nepilngadīga māte, nav atbalsta no bērna tēva, mātes slimība, negribēta grūtniecība u.c.

Polijā ik gadu piedzimst aptuveni 380 000 bērnu, tiek veikti ap 1000 abortu, tiek atklāti aptuveni 10 jaundzimušo nāves gadījumi.

"Baby Box" simpozijā Šveici pārstāvēja fonda "Šveices palīdzība mātēm un bērniem" (Swiss Aid for Mother and Child Foundation) dibinātājs Dominiks Muglers (Dominik Müggler).

Labdarības un atbalsta fonds mātēm grūtniecības un pēcdzemdību laikā tika dibināts 1998. gadā. Fonds ir atvēris Šveicē sešus "Baby Box", pirmais no tiem bija 2001. gada 9. maijā Einsiedeln pilsētas slimnīcā. Paralēli Šveicē ir atvērti vēl divi "Baby Box".

Pirmais "Baby box" jeb "Baby Safety Islands" Ķīnā tika atklāts 2011. gadā (Shijiazhuang City Social Welfare Institute in Hebei Province).

Šobrīd darbojas 18 no 32 iepriekš atvērtiem "Baby Box". Iemesls, kālab Ķīnā dažviet "Baby Box" tiek slēgts, ir fakts, ka tajā tiek ievietots pārāk liels skaits bērnu, no kuriem aptuveni 95 procenti ir bērni ar dažādām iedzimtām vai hroniskām slimībām. Tā, piemēram, viens no "Baby Box", kas atradās transporta ceļu krustojumā ar lielu iedzīvotāju migrācijas plūsmu, darbu sāka 2014. gada 28. janvārī. Laikā līdz 16. martam, "Baby Box" bija ielikti jau 262 bērni (148 zēni, 114 meitenes). Šis "Baby box" tika slēgts.

Jāuzsver, ka Ķīnā šobrīd nav piejams valsts atbalsts ģimenēm, kurās aug bērni ar iedzimtām un hroniskām slimībām (piemēram, cerebrālā trieka, Dauna sindroms, iedzimtas sirds problēmas u.c.).

2009. gada decembrī Dienvidkorejā, baznīcas mūra sienā tika atklāts pirmais "Baby Box", otrais "Baby Box" tika atklāts 2014. gada jūlijā.

Laikā no 2009. gada decembra abos "Baby Box" ir ievietoti 1405 bērni. Būtisks bērnu atstāšanas kāpums ir vērojams no 2012. gada augusta, kad spēkā stājās īpašs adopcijas likums, kas nosaka, ka, adoptējot bērnu, ir nepieciešama aizpildīta bērna dzimšanas veidlapa.

Dienvidkorejā bērnus galvenokārt atstāj vientuļās mātes, kuras atrodas sociālā izolētībā un finansiālās grūtībās. Tieši bērna dzimšanas veidlapas aizpildīšana ir aspekts, kas daudzas vientuļās mātes, kuras vēlas atdot bērnu adopcijai, pamudina atstāt bērnu "Baby box", nevis nokārtot formalitātes dzemdību namā.

"Baby box" projektu Dienvidkorejā vada mācītājs Lee Jong-Rak, kurš dibinājis nevalstisku organizāciju "Jusarang Community", kas ikdienā sniedz atbalstu bērniem ar īpašām vajadzībām.

Indijā "Baby box" jeb "Palna" (tulkojumā – šūpulis) atrodas organizācijas Deli bērnu labklājības padomes (Delhi Council for Child Welfare, DCCW) mājā. Šī organizācija ir viena no deviņām valsts apstiprinātam adopcijas aģentūrām Deli.

Kā savā prezentācijā atklāja šīs valsts pārstāve, laikā no 1978. gada viņi ir uzņēmuši vairāk nekā 3000 bērnu, galvenokārt ar dažādām smagām veselības problēmām. Daļa bērnu dzīvo DCCW mājā, kur tiek nodrošināta medicīniskā aprūpe, iespējamā izglītība un rehabilitācija. Daļa bērnu tiek adoptēti.

No 2015. gada adopcijas likumā ir pieņemtas izmaiņas, kas pieļauj adopciju dažādu ticību pārstāvjiem (ne tikai hindu), kā arī visiem pieagušajiem, neatkarīgi no ģimenes statusa (precēts, neprecēts). Šādas izmaiņas likumā veicina pamesto bērnu adopciju.

Dienvidāfrikā ir vērojams augstākais bērnu pamešanas skaits pasaulē. Katru mēnesi dzīvi tiek atrasti vismaz 300 jaundzimušie (ap 65 procentiem) vai bērni līdz gada vecumam. Daudz lielāks skaits tiek atrasti par vēlu. Kā uzsver Nadīne Grabhema (Nadine Grabham), organizācijas "Cerību durvis" (Door of Hope) pārstāve, Johanesburgā 2 no 3 pamestajiem bērniem tiek atrasti miruši.

Paradokss, ka bērna pamešana Dienvidāfrikā ar likumu nav definēts kā vardarbīgs noziegums, bet bērna atstāšana drošā vietā, piemēram, "Baby Box" ir nelegāla. Ja māte, kas ievietojusi bērnu "Baby Box", tiek atrasta, viņa var tikt sodīta un ievietota cietumā. Pirmais "Baby Box" Dienvidāfrikā tika atklāts 1999. gadā Berea Baptistu baznīcas mūra sētā.

Neskatoties uz "Baby box" nelegālo statusu, bērnus tajā ievieto ne tikai mātes, bet arī policija, slimnīcas, kā arī plaša sabiedrība – cilvēki, kuri atraduši pamestu bērnu. No 1999. gada "Baby box" ir ievietoti vairāk nekā 1600 bērnu. Organizācija "Door of Hope" rūpējas par bērnu nākotni – nodrošina trīs bērnu māju (Baby Houses) un ciemata (Village) darbību, kur bērni tiek aprūpēti un izaug, kā arī veicina bērnu adopciju.

Šobrīd Dienvidāfrikā dažādās organizācijās un vietās darbojas 10 "Baby box". Šobrīd notiek aktīvs dažādu organizāciju un aktīvistu darbs, lai "Baby box" padarītu legālu, vienlaikus tiek lobēts anonīmo dzemdību likums, kas mazinātu bezpalīdzībā pamesto bērnu skaitu Dienvidāfrikā.

2000. gadā Vācijā, Hamburgā, tika atklāts pirmais "Baby Box" mūsdienu Eiropā. To izveidoja organizācija "SterniPark Organization". Iepriekš (viduslaikos) līdzīga sistēma darbojās pie klosteriem un baznīcām.

Iemesls, kālab "Baby Box" tika ieviests Vācijā, ir tāds pats kā citviet – atkritumos tika atrasti pamesti bērni. Kopumā Vācijā šobrīd ir 93 "Baby Box" jeb "Baby Hach" jeb "Baby Klappe" un vēl citi nosaukumi. Gandrīz katrs no tiem darbojas neatkarīgi, par tā izveidi ir atbildīga cita organizācija vai persona (slimnīcas, nevalstiskās organizācijas, pat privātpersonas, kuru mājās ir izveidots "Baby Box" u.c.). Nav skaidri zināms kopējais "Baby box" atstāto bērnu skaits.

Piemēram, Lībekā "Baby Box" ir atvērts no 2000. gada. Šajā laikā tajā ir ievietoti 20 jaundzimušie. Līdzīgi kā Latvijā, "Baby box" bērni tiek adoptēti un nonāk jaunās ģimenēs, kurās par viņiem rūpējas un mīl. Kā uzsver Friedrike C. Garbe, Lībekas "Baby Box" vadītāja, Vācijā ir iespējamas anonīmās dzemdības, kā arī pastāv daudzas organizācijas un baznīcas, kas sniedz atbalstu sievietei grūtniecības laikā. To skaitā gandrīz ikviena organizācija, kuras paspārnē darbojas "Baby Box" sniedz palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību laikā. Visbiežāk "Baby Box" atstātais bērns pirmās astoņas nedēļas pavada organizācijā, kuras "Baby box" bērns ir ievietots. Šajā laikā vecāki var atgriezties pēc bērna, ja vecāki neatnāk atpakaļ, bērns tiek nodots atbildīgajām institūcijām adopcijai.

No 2014. gada ir iespējamas konfidenciālās dzemdības, kas nozīmē, ka sieviete slimnīcā atstāj informāciju par savu identitāti slēgtā aploksnē, bērnam, kad viņš ir sasniedzis 18 gadu vecumu, ir iespēja uzzināt savas mātes vārdu/uzvārdu.

Latvijā pirmā glābējsilīte tika atklāta 2009. gada 8. septembrī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, pateicoties farmācijas kompānijas "Gedeon Richer" idejai un iniciatīvai. Viens no kompānijas ikdienas darba virzieniem ir ģimenes plānošana (ikdienas un avārijas kontracepcija) un sievietes veselības jautājumi, tālab kompānijas atbalsts projektam, kas, kaut nedaudz, palīdz novērst bezatbildības un neapdomīgas rīcības sekas, ir pašsaprotams.

Kopš 2009. gada Latvijā ir atvērtas astoņas glābējsilītes. Tās visas atrodas slimnīcās. Līdz 2018. gada 8. maijam ir izglābtas 43 jaundzimušo dzīvības un lielākā daļa atstāto bērnu atraduši savu vietu mīlošās ģimenēs. Divi no bērniem atgriezušies savās bioloģiskajās ģimenēs.

"Baby Box" ir vieta bērna dzīvībai un traģiska nozieguma profilakses projekts, kas sniedz iespēju izdzīvot un dzīvot bērnam, kura bioloģiskie vecāki ir gatavi izdarīt noziegumu, jo nevēlas savu mazuli. Lai pasargātu bērna dzīvību, glābējsilīte sniedz iespēju anonīmi atteikties no bērniņa. Bērna bioloģiskie vecāki netiek meklēti, ja bērnam nav miesas bojājumu, ja viņš nav izsludināts policijas meklējamo personu sarakstā, ja ar viņu kopā glābējsilītē nav atstāti personu apliecinoši dokumenti.

Pēc bērna atstāšanas glābējsilītē (saskaņā ar Latvijas likumdošanu), bērnam tiek piešķirts atradeņa statuss. Ne vēlāk kā 10 dienu laikā no brīža, kad tiek konstatēta bērna ievietošana "Baby Box", mazulis nonāk pirmsadopcijas aprūpē audžuģimenē, kas nodrošina bērnam tādu juridisko un cilvēcisko aizsardzību un gādību, kāda nepieciešama jebkura bērna labklājībai, bet kādu nav spējuši sniegt bērna bioloģiskie vecāki.

"Baby Box" mērķis ir arī nodrošināt jebkāda veida bezmaksas atbalstu un palīdzību, tajā skaitā arī diennakts bezmaksas psiholoģisko un praktisko atbalstu ikvienam, kurš ar savu mazuli ir palicis uz ielas, bet tomēr vēlas audzināt savu atvasi.

Latvijā pie katras glābējsilītes ir izvietota informācija ar mērķi aicināt bērna bioloģiskos vecākus vēlreiz pārdomāt šī izšķirošā soļa veikšanu. Ir norādīts, ka bērna atstāšana glābējsilītē nav vienkāršs lēmums un ka krīzes situācijā ir atbalsta personas, kas ir gatavas palīdzēt gan emocionāli, gan praktiski. Pie glābējsilītēm tiek izvietotas norādes par organizācijām, kurās ir iespējams saņemt nepieciešamo palīdzību.

Ja bērna vecāki, nelūdzot palīdzību, izvēlas atteikties no sava bērna, anonīmi ieliekot viņu glābējsilītē, tas ir bioloģisko vecāku brīvprātīgs, apzināts un atbildīgs lēmums. Bērna ievietošana "Baby Box" (nevis, piemēram, izmetot viņu atkritumu konteinerā vai atstājot sētmalē) liecina par to, ka bērna bioloģiskie vecāki, neskatoties uz apstākļiem, ka nevēlas audzināt bērnu atbilstoši, tomēr vēlas maksimāli parūpēties par bērnu, nododot viņu gādīgās rokās, kas spēs par bērnu parūpēties atbilstoši bērna interesēm.

Glābējsilītē ievietoto mazuli bioloģiskajiem vecākiem ir iespējams atgūt, kamēr bērns nav oficiāli adoptēts.

Ikviena glābējsilītē ievietotā mazuļa jaunie vecāki, kuri adoptē "Baby Box" mazuli, saņem "Ceļa vārdus" – tā ir informācija mazulim, kurā norādīts, kad un kurā vietā mazulis ticis atstāts, kurš ārsts viņu apskatīja, kas viņam bija mugurā, kādas mantas kopā ar viņu bijušas. Ceļa vārdos ir informācija arī jaunajiem vecākiem – tā ir ar psihoterapeitu palīdzību sagatavota vēstule, kurā ir ieteikumi, kā savam bērnam izstāstīt to, ka viņš ir atstāts glābējsilītē. Šajā vēstulē sniegti padomi, kad un ar kādiem verbāliem līdzekļiem bērnam izskaidrot šo faktu, nezaudējot bērna uzticību un mīlestību.

"Glābējsilītes" dažādās formās un ar dažādiem nosaukumiem pasaulē darbojas vēl arī Čehijā, Ungārijā, Lietuvā, Itālijā, Austrijā, Beļģijā, Maltā, Kanādā, Nīderlandē, Pakistānā, Filipīnās, Malaizijā u.c.