<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@richardconr"> Richard Jaimes </a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Tu zini visu par dzimtas scenārijiem, sen esi iepazinies ar savām ierobežojošajām pārliecībām, redzi, kā un kad nostrādā tavas aizsardzības, un pat esi iemācījies tās apiet. Tu pretojies kritikai un neļauj svešam viedoklim novirzīt tevi no ceļa. Tu dzīvo savu dzīvi, netenko, nenosodi, tu noteikti zini, ka ikviens ir laimes un mīlestības cienīgs. Bet sajūta... draņķīga?

Tu esi atlaidis attiecības, kas tevi nedarīja laimīgu, sarāvis kontaktus ar tiem cilvēkiem no pagātnes, ar kuriem tevi nekas vairs nesaista. Tu saproti, ka drosmīgi ļaudis ir tie, kas rīkojas, neskatoties uz bailēm, un esi iemācījies virzīties uz priekšu par spīti šaubām. Tu esi noteicis savus patiesos mērķus, izveidojis tos atbalstošu vidi, esi produktīvs darbā, un tev viss ir kārtībā ar laika menedžmentu.
Bet iekšā... Iekšā ir melns caurums, kas aug apmēros ar katru dienu. Iekšā ir sāpe un mēms jautājums – kāpēc es visu daru pareizi, bet man tik un tā ir tik draņķīgi ap dūšu?

Pazīstama sajūta?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!