Arvien vairāk pāru Latvijā izvēlas dzīvot nereģistrētās attiecībās  (5)

Strādājot dzimtsarakstu nodaļā kopš 1985. gada, esmu novērojusi, ka iedzīvotāju attieksme pret laulības institūtu mainās negatīvā nozīmē. Arvien vairāk pāru izvēlas dzīvot nereģistrētās attiecībās (kā sabiedrībā tās dēvē – civillaulībā), ko ietekmē arī informācija, kas izskan publiskajā telpā. Reģistrēt laulību modē bija 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā. Tad bija citas tradīcijas. Tagad tiek runāts par to, ka var dzīvot nereģistrētās attiecībās, jo nekas jau nemainās un tāpat ir labi.

Informācija, kas nonāk un tiek aktīvi apspriesta publiskajā telpā par greznām kāzām, dārgām kleitām, tūkstošiem vērtiem laulību gredzeniem un ekskluzīvām kāzu norises vietām, negatīvi ietekmē daudzu pāru uzskatus. Ne visiem rocība atļauj sarīkot tik grandiozas kāzas. Darbā ar jaunajiem pāriem esmu saskatījusi pat mazvērtības kompleksus, ja pāris nevar sarīkot greznas kāzas. Un, ja kāzas plānotas pavisam vienkāršas, nevis ar 100 kāzu viesiem un greznām izdarībām, šķiet, ka tās nemaz nav notikušas.

Turpretim vienkāršība un kopā būšana ar tuvajiem šajā svētku dienā netiek reklamēta. Kāzas taču var rīkot arī vienkārši un bez patosa. Vajag sirsnību tajā visā, nevis ārišķību.

No likumiskā viedokļa neviena valsts neatzīst nereģistrētas attiecības. Mana pieredze liecina, ka ārvalstīs dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji bieži brauc reģistrēt laulību tieši dzimtenē. Interese ir no mūs valsts pilsoņiem dažādās pasaules valstīs – Vācijā, Lielbritānijā, Īrijā un citām.

Pieļauju, ka normatīvais regulējums ārvalstīs apgrūtina laulības reģistrācijas procesu, lai gan daudzi latvieši izvēlas savu valsti kā laulības ceremonijas vietu, jo grib būt kopā ar radiem, draugiem. Šeit ir vērts atgādināt tautā zināmo teicienu – mājās arī sienas palīdz.

Uzskatu, ka, lai attiecības nonāktu jaunā kvalitātē, pārim ir jāpārkāpj slieksnis. Reģistrējot laulību, abi visai pasaulei paziņo, ka ir precēts pāris jeb vīrs un sieva. Laulība – tā ir stabilitāte. Tāpat ir svarīgi, ka bērni dzimst laulībā, un tā ir ģimene.

Attiecībās ir jābūt noslēgtam lokam. Nav obligāti jāvadās pēc vecajām tradīcijām, tomēr laulības reģistrācija ir solis, kas jāveic. Ir brīnišķīgi apzināties, ka ir ģimene, bērni. Nereģistrētas attiecības savukārt ir kā pusatvērtas durvis – jebkurā brīdī var pagriezties un aiziet. Uzskatu, ka laulība ir liels pienākums un atbildība vienam pret otru.

Ir labi, ja ir šāds pirmslaulību kursu piedāvājums, bet mūsdienās, kad laiks ir nauda, reti kurš pāris tos apmeklēs. Šādiem kursiem nav jābūt obligātiem, lai gan to saturā ietvertās idejas ir vērtīgas. Neviens nav sagatavots dzīvei uzreiz pēc skolas sola, tāpēc drīzāk varētu apsvērt iespēju jau skolā ieviest ģimenes mācību, kas sniegtu ieskatu ģimenes veidošanas pamatprincipos, vērtībās u.tml.

Ja pāris nolemj veidot ģimeni un ir kādas neskaidrības, piemēram, par ģimenes budžeta plānošanu, svarīgi zināt, kur meklēt šo informāciju vai palīdzību. Tas lai paliek katra pāra ziņā. Vērtīgāk būtu visu kursu tēmas apkopot bukletā, ko varētu piedāvāt jaunajiem pāriem, un šajā informācijā tiktu iekļauts arī pirmslaulību kursu saraksts, lai zina, kur tos var apgūt izvēles kārtā.

Darbā ar jaunajiem pāriem svarīgs ir acu kontakts un personīga iesaiste. Pēc tam arī paši laulību reģistrētāji izjūtot pacilājumu. Ir daudz sirsnīgu pāru, kas ir atvērti, tomēr ir arī tādi, kuri izveido barjeru un nelaiž sev klāt.

Atskatoties uz pieredzi laulību reģistrācijas jomā, jāsaka, ka man atmiņā palicis pāris, kurš īpaši izcēlies ar vizuālo tēlu. Abi vedēji bija klasiski ģērbti, bet jaunais pāris pārsteidza – līgavainim bija grebene, un arī līgava bija apģērbusies panku stilā. Šos jauniešus atceros kā vienu no lieliskākajiem pāriem, jo abi bija patiesi sirsnīgi, varēja redzēt vēlmi aprecēties. Brīdī, kad laulību pasludināja par noslēgtu, jaunais vīrs sievai aplika mākslīgos rokudzelžus ar sarkanām pūkām.

Kopumā gan jāsaka, ka ārējais tēls nav būtisks – vai pāris ierodas uz laulību ceremoniju džinsos, līgava krāsainā kleitā, panku izskatā vai kā citādi – tas nav rādītājs. Svarīgākais ir attieksme un vēlēšanās laulību reģistrēt.