Pediatre skaidro, ka pēc būtības katra bērna piedzimšana ir "maza krīze", tai ir jāgatavojas. Viņasprāt, ideāls mirklis, kad ieņemt otru bērnu, lai teorētiski netraumētu pirmo bērnu, ir divi līdz trīs gadi. Tas tādēļ, ka bērnam pirmos trīs gadus ir nepieciešama absolūta mammas un tēva uzmanība. Ja otrs bērns piedzimst mirklī, kad vecākajam ir divi gadi, ar varu, mākslīgi var tikt nogriezta nabassaite. Bērnam pēc būtības liek kļūt par vecāko bērnu, lai gan viņš nemaz tam nav gatavs. Viņš joprojām ir mazs kamoliņš, kas alkst mātes mīlestības un rūpes. Grib pasēdēt klēpī un justies maziņš. Brālīša vai māsiņas piedzimšanu divgadnieks uztver jūtīgi. Iespējams, tā var būt emocionāla trauma.
Tam var sekot dažādas vecākā bērna emocionālas un fiziskas izpausmes, parādot vecākiem, ka viņam arī sāp, un bērns to pārdzīvo savā veidā. Bērns var pēkšņi vēlēties arī padzerties no pudelītes, lai gan vairs to nelieto. Vēlas, lai viņu pabaro. Var pēkšņi mazliet regresēt attīstībā, kļūt histērisks, raudulīgs, agresīvs. Tas viss ir normāli, jo vecākais bērns grib uzmanību. Viņš novēro, ka mazais bēbītis iegūst uzmanību raudot. Vecākais to kopēs, skaidro ārste.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
