Vardarbība ģimenē ir katastrofa bērnam. Atkarības un izmantošana – daļa no sekām  (5)

Šoreiz rubrikā ""Viņa" skaidro" kopā ar krīžu centra "Skalbes" klīnisko psiholoģi Tatjanu Griškinu skaidrosim, kas notiek ar bērnu vardarbīgās attiecībās. Vai tiešām dzīve kopā ar abiem vecākiem vienmēr ir labākais risinājums? Iepriekš Griškina un viņas kolēģes skaidroja, kas ir vardarbība un kā dzimumu stereotipi ietekmē vardarbību.

"Es esmu novērojusi, ka gan cietušie pieaugušie, gan tie, kas izturas vardarbīgi, nereti uzskata – ja bērns šajā ģimenē netiek sists, tad viss ir kārtībā. Bet patiesībā cilvēki nenovērtē, ka bērni ir ļoti jūtīgi," stāsta speciāliste, piebilstot, ka ne tikai piedzīvota, bet arī novērota vardarbība uz bērnu atstāj graujošas sekas. "Ilgstoši dzīvojot tādā vardarbīgā vidē, bērns kļūst nedrošs, trauksmains, par sevi nepārliecināts, bieži saskaras ar savu bezspēcību."

Speciāliste uzsver, ka ikviens gadījums ir individuāls un nevar apgalvot, ka pilna ģimene pilnīgi visos gadījumos ir labākais risinājums bērnam. "Ir svarīgi nedomāt par ģimeni formāli – ģimene "ķeksīša pēc" nevienam nav vajadzīga." Griškina norāda uz citām bērna nepieciešamībām: "Bērnam ir svarīgi redzēt, ka vecāki mīl viens otru un mīl viņu. Citādi ir risks, ka bērns iemācīsies, ka problēmas var risināt, pielietojot varu. Tāpat viņš var iemācīties, ka ir tikai divas izejas – būt stiprākam, būt agresoram vai būt upurim."

Bērnam ir svarīgi, lai viņš nepārtraukti nejustu stresu un nepārdzīvotu par saviem tuviniekiem. "Es esmu dzirdējusi diezgan daudz tādu stāstu, kur bērni klusiņām pie sevis visu bērnību ir domājuši – "Nu, aizej taču no tā tēva!" vai "Kā tu vari viņu sist?". Un tad kaut kādā ziņā pārmet vecākiem, ka viņi tādā veidā ir dzīvojuši kopā, kaut gan vecāki, piemēram, māte, domā, ka upurē savu dzīvi bērnu dēļ."

Bērnam var rasties uzvedības problēmas, pasliktināties sekmes. "Ir pierādīts, ka piedzīvota vardarbība, novērota vardarbība ģimenē var atstāt negatīvas sekas uz intelektuālo attīstību," saka Griškina, piebilstot, ka tas īpaši raksturīgi ir maziem bērniem – ja ģimenē kāds cieš no vardarbības, bērna attīstība palēninās.

"Citkārt tās jūtas ir tik neizturamas, izmisums ir tik liels, ka viņš var sākt pievērsies arī neveselīgām lietām – alkoholam, narkotikām, atrast sliktu kompāniju." Tāpat jāņem vērā, ka pusaudzis var justies pietiekami spēcīgs, lai aizstāvētu vienu no vecākiem, piemēram, uzbrūkot ar nazi. Šādās situācijās sekas var būt traģiskas.

"Bērns, kas aug šādā ģimenē, var iemācīties, ka dusmoties ir slikti, jo viņš ir redzējis, ka vienmēr dusmas beidzas ar agresiju vecāku starpā. Citreiz tas izpaužas tā, ka viņš baidās pateikt, ka nepiekrīt, baidās izteikt savu viedokli, baidās pateikt "nē" kādam vai pastāvēt par savām tiesībām," skaidro speciāliste.

Tāpat ir ļoti liels risks, ka gadījumā, ja ģimenei, kurā kāds cieš no vardarbības, netiek sniegta palīdzība, bērns pieņems, ka neko nav iespējams mainīt. "Viņš iemācās – ja kāds dara pāri otram, tad palīdzība nav iespējama, tas nav nosodāms un var turpināties. Ir daudz lielāks risks, ka viņš var meklēt tādus tuvus cilvēkus pieaugušā dzīvē, kas darīs viņam pāri."

Ja vēlies uzzināt, kā palīdzēt cilvēkam, kas cieš no vardarbības, ieskaties šajā rakstā.

Rakstu sērija tapusi sadarbībā ar krīžu centru "Skalbes". Centrs piedāvā palīdzību vardarbībā cietušām sievietēm un citām krīzes situācijā nonākušām personām. Ja arī tu vēlies sniegt atbalstu šo mērķu realizēšanā, šeit vari uzzināt, kā to izdarīt.