Saulgriežus gaidot: ko un kāpēc vīsim vainagos?

Vasaras saulgriežu vainagā parasti jābūt manam mīļākajam augam vībotnei, jo zinu, cik labi tā palīdz sieviešu veselībai, cik spēcīgi attīra no svešām lietām un cik viegli ļauj dvēselei atvērties saulgriežu rituāla burvībai.

Manā vainagā ir arī pelašķu jeb tītariņu ziediņi. To mazie, baltie ziediņi savieno mūs ar saules gaismu, piesaista veselību un spēcina imunitāti. Līdzās pelašķiem allaž labi izceļas rudzupuķu ziedi, ar savu košo zilumu priecējot acis un atgādinot, ka tie spēj palīdzēt acu vainām un vispārējai veselības stiprināšanai.

Arī bērnībā iemīļotās margrietiņas bieži atrod vietu vainagā. Tās man atgādina par pirmo mīlestību, par vēl īsti neapjaustām jūtām un sievišķības mošanās laiku. Taču mīlestība bieži saistīta ar laiku, kad pirmie jūtu uzplūdi aizgājuši un jāmācās pieņemšana. Tad labi noder vērmele – saldi rūgtā gremošanas un pieņemšanas zālīte, kas palīdz pieņemt arī to, kas jaunības maksimālismā šķitis pārāk atšķirīgs vai nekam nederīgs. Vērmele palīdz saprast, ka rūgts var tapt par saldu, ka neizprotamais, tuvāk iepazīts, var izrādīties gluži jauks. Un tad var uzplaukt dziļāka mīlestība, par ko ik gadus atgādina jasmīna ziedu burvīgā smarža. Tā ietiecas mūsos tik dziļi, ka spēj modināt pat iesnaudušās vai aizmirstas jūtas.

Līdzās jasmīnu ziediem vainagā gribas ievīt mežrozītes, kas atgādina, ka svarīgas jūtas un lietas ir sargājamas. Mūsu ģimenē mežrozītes zariņi kopā ar pīlādžu zariņiem Jāņu naktī allaž tiek sprausti pie visām sētas durvīm – lai sargā no ļaunuma gan māju, klēti, gan kūti, tāpēc vainagā tiem abiem noteikta vieta – lai sargā arī nēsātāja veselumu.

Mājas un sētas rotāšanai vasaras saulgriežos tiek izmantoti ozola, bērza un liepas zari. Kā svētku dalībnieces mūsmājās parasti tiek ieaicinātas arī papardes, kuru lapas atgādina par Jāņu nakts īpašo, gada ritu ietekmējošo spēku. Tāpēc vainagā pēc sajūtas ieviju gan papardīti, gan arī smalkus ozola un liepas zariņus.

Vēl Jāņu vainagā svarīgas ir īstās Jāņu zāles, kā Kurzemē tiek dēvēti birztalas nārbuļi. Kad bērnībā jautāju, kāpēc tieši šīs ir tās īstās, skaidru atbildi nesaņēmu. Vēlāk, kad vairāk iedziļinājos augu būtībā, pamanīju, ka nārbuļi sevī nes gan zaļo dzīvības, gan Jāņu nakts debesu tumši zilo, gan dzeltenīgo saules krāsu, tā atainojot svarīgākos šā laika simbolus.

Saulgriežu laika skaistumu un spēku izstaro katrs augs, katrs ziediņš, ne velti visiem zināms, ka "visa laba Jāņu zāle, kas zied Jāņu vakarā." Kā apliecinājumu šai sajūtai vainagā parasti ieviju kādu smilgu un tad pēkšņi pamanu, cik tās visas skaistas un graciozi krāšņas.

Zāļu dienās pirms Jāņiem parasti tiek vākti daudz dažādi augi, bet man svarīgākie ir tie, kas saistīti ar sievišķo veselību. Tie tad bieži ievijas arī manā vainagā, jo dod spēku un stiprina veselību jau ar savu klātesamību. Te atkal varētu piesaukt jau sākumā minēto vībotni, tai līdzās noteikti jāatceras raspodiņi jeb rasaskrēsliņi, kas jālieto regulāri, lai spēcinātu un uzturētu sievietes veselību. Ne velti to lapas atgādina ne tikai krēsliņus un podiņus, bet arī bruncīšus, tā norādot uz sievietes jomu. Bieži lietojama, vainagā labi ievijama un Kurzemē iecienīta zālīte ir labdūša jeb raudene. Tā palīdz ne tikai gremošanai, bet spēj arī sāpes remdēt un darīt vieglākas sieviešu sarežģītās dienas.

Kā laba sievietes veselības uzturētāja un nervu nomierinātāja izmantojama arī baltā panātre. Tai līdzās vainagā skaisti izceļas sarkanais āboliņš, kas uzlabo vielmaiņu un atvieglo sievietes pāreju uz viedo vecumposmu. Kaimiņi lietuvieši savukārt kā spēcīgu sievu zāli ir iecienījuši rūtu, kas palīdz pret iekaisumiem, tāpēc gan manā dārzā, gan vainagā tai ir sava vieta.

Latviešu tradīcijā kā stipra pretiekaisumu zāle izmantota kliņģerīte, tāpēc tā lietota ne vien aizsardzībai pret slimībām, bet arī pret dārza kaitēkļiem. Tā kā Jāņu naktī parasti tika domāts par sevis un sētas sargāšanu, tad kliņģerītes klātbūtne vainagā uzskatīta par sevišķi noderīgu.

Ja vasara nav saplaukusi pārāk strauji, tad Jāņu vainagā vēl iespējams iepīt arī plūškoka ziedus, kas palīdz visu ķermeņa un enerģijas plūsmu līdzsvarošanai, jo īpaši – elpceļu veselībai. Tos var iecept arī īpašās svētku pankūkās, kā ticis darīts Kurzemes dienvidu daļā, kur plūškoks dēvēts arī par pankūku priedi.

Lai Jāņu nakts skurbumā nerastos asinsspiediena problēmas, svarīgi starp citiem ziediem ievīt arī kādus asinsszāles stiebriņus. Tā vainagā ienesīs zeltaino saules gaismu. Zilganos un sārtos toņus vainagam piešķir augi, kas stiprina elpošanas ceļu un galvas labsajūtu, piemēram, zilgalvīte jeb rīkliņtēja un mārsils jeb kāpsiliņš. Līdzīga šiem savā būtībā ir arī sētložņa, kas ar vijīgo augumu stiprina ne tikai vainaga veidolu, bet arī nēsātāja veselību. Taču starp zilgani sārtajiem toņiem vienmēr skaisti iederas kādi balti ziediņi kā atgādinājums par īsāko nakti, par saules gaismu, kas svarīga it visai dzīvībai. Kā gaismas nesējus savā vainagā iepinu balto āboliņu, madaras un kumelītes. Tie palīdz uzturēt gaismu un kopējo veselumu mūsos pašos, tie palīdz mums to izstarot uz apkārtējiem un darīt gaišāku gada īsāko nakti.