Vecāku un bērnu viedokļu atšķirības: studēt uzreiz pēc vidusskolas vai 'iepauzēt'?  (1)

Kaut vecāki vēlas, lai viņu atvases uzreiz pēc vidusskola turpinātu mācības augstskolā, stingru apņēmību studiju uzsākšanai uzreiz pēc vidusskolas pabeigšanas pauž vien 54 procenti vidusskolēnu, kamēr trešdaļa vēl šaubās, liecina pētījums.

Lūkojoties nākotnē un domājot par savas atvases profesionālo izaugsmi, vairums (61 procents) vecāku sagaida, ka pēc vidējās izglītības iegūšanas bērns turpinās mācības kādā no Latvijas augstskolām, bet 19 procenti vēlētos, lai viņu atvases mācības uzsāktu ārvalstīs. Tikai astoņi procenti vecāku uzskata, ka bērnam nav jāsteidzas ar studiju uzsākšanu, tā vietā veltot laiku sava īstā aicinājuma meklējumiem, bet vēl retāk (seši procenti) vecāki gribētu, lai viņu bērns uzsāk darba gaitas.

Domāšana par dzīvi pēc vidusskolas jaunietim var sagādāt daudz raižu, tāpēc Evija Kropa, "Swedbank" Finanšu institūta eksperte, uzskata, ka vecākiem aktīvi jāiesaistās lēmuma pieņemšanā. "Dažbrīd personības briedums pusaudzim vēl var nebūt tik liels, lai nekļūdīgi tiktu galā ar jautājumu gūzmu – vai studēt to, kas patiesi interesē, vai to, kur lielākas peļņas gūšanas iespējas? Ko vispār būtu prātīgi apgūt? Kādas prasmes ir vairāk pieprasītas, un kādas būtu perspektīvas nākotnē? Šie ir tikai daži jautājumi, kas nomāc jauniešus, un, saprotams, patstāvīgi lēmumu pieņemt nav viegli. Tādēļ vecākiem jābūt gataviem dialogam ar savām atvasēm, sniedzot gudru padomu un atbalstu, rēķinoties arī ar viedokļu atšķirībām," viņa norāda.

Zīmīgi, ka jaunietis, kurš ir pieņēmis lēmumu pēc vidusskolas "iepauzēt" ar mācību turpināšanu, visdrīzāk saskartos ar vecāku noraidījumu (44 procenti) nekā atbalstu (33 procenti). Pētījuma rezultātos var redzēt, ka vislielākā pretestība sagaidāma no vecākiem vecumā virs 55 gadiem. Šāda reakcija uz atvases lēmumu izriet no vecāku priekšstata par to, kādi ir galvenie priekšnoteikumi labi apmaksāta darba iegūšanai. Visbiežāk vidusskolēnu vecāki ir pārliecināti, ka labi apmaksātu darbu nav iespējams atrast, iepriekš neiegūstot labu izglītību. Tikai 26 procenti aptaujāto uzskata, ka laba darba iegūšana ir atkarīga no indivīda personības īpašībām, bet piektdaļa (20 procenti) pauž nostāju, ka priekšnosacījums veiksmei darba tirgū ir meklējams cilvēka profesionālajās prasmēs. Jāatzīst, ka jauniešu domas atšķiras – par svarīgākajiem priekšnoteikumiem labi apmaksāta darba iegūšanai vidusskolēni izvirza personības īpašības un profesionālās iemaņas, izglītībai piešķirot mazāk izšķirošu nozīmi.

Arī darba devēji aizvien lielāku uzmanību pievērš dažādām personības kompetencēm, uzsver Evija Kropa ."Lai saglabātu spēju pielāgoties mainīgajā darba tirgū, aizvien lielāks uzsvars tiek likts uz personības kompetencēm, kas būs noderīgas kā šodien, tā arī pēc vairākiem gadiem, piemēram, saskarsmes prasmes, empātija, tehnoloģiskā kompetence, spēja strādāt nenoteiktības apstākļos un gatavība pārmaiņām. Personības attīstība tikpat labi nozīmē arī to, ka pēc vidusskolas pabeigšanas uzreiz neseko studijas augstskolā. Tomēr jāatzīst, ka būtiska ir šīs pauzes lietderīga pavadīšana. Savā ziņā tas jau ir zināms atbildības un personības brieduma tests, vai starplaiks līdz īsto studiju atrašanai būs pavadīts jēgpilni", pauž Finanšu institūta eksperte.

Lai atvieglotu jauniešu izvēli, vērtējot dažādu nākotnes profesiju iespējas, 2017. gada nogalē uzsākta studējošo un absolventu reģistra izveide, kas solās nodrošināt absolventu darba gaitu monitoringu. Proti, ar tā palīdzību topošie studenti varēs iepazīties ar informāciju par konkrētās augstskolas studiju programmas absolventu nodarbinātības līmeni, jomu un pat vidējo atalgojumu. Informācija būs pieejama 2019. gada nogalē, apstrādājot datus par 2017. gada absolventu nodarbinātību uz 2018. gada beigām.

"Swedbank" pētījums veikts sadarbībā ar Snapshots 2018. gada jūnijā. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 500 vecāku, kuriem ir 15-19 gadus veci bērni, un 2017. gada maijā, aptaujājot 500 skolēnus vecumā no 15 līdz 19 gadiem visā Latvijā.