Lēti, dārgi, bez maksas – kādas ir vecāku iespējas vasaras brīvlaikā nodarbināt bērnus  (1)

Viens ir domāt, bet otrs – kādas ģimenē ir finansiālās iespējas, kā arī noteikti jāņem vērā katra bērna individuālās rakstura īpašības. Pat, ja ģimenē naudas ir pietiekami un bērnam varētu piedāvāt iespēju apmeklēt vairākas nometnes, pilnīgi iespējams, ka kāds nemaz no mājas neraujas ārā. Bērnam sveša vide var nodarīt lielāku kaitējumu, nekā paši vecāki spēj iedomāties. Cits, savukārt, kuram finanšu iespējas ģimenē ir niecīgākas, tikai sapņo par diennakts nometnēm…

Skaidrs ir viens – katra ģimene meklē savus veidus, kur bērnus nodarbināt. Portāls "Cālis" nolēma palūkoties plašāk, un piedāvājam ielūkoties, cik daudz un dažādas nometnes tiek piedāvātas, sākot no bezmaksas aktivitātēm, līdz pat "dārgajam galam". Tāpat varēsi iepazīties ar trīs ģimeņu pieredzes stāstiem par bērnu nodarbināšanu skolēnu brīvlaikā (fotogrāfijām pie raksta ir tikai ilustratīvs raksturs – red.).

Valsts izglītības satura centra (VISC) Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vecākā referente Inta Kraskeviča stāsta, ka patlaban mājaslapā "Nometnes.gov.lv" ir piereģistrētas 983 nometnes, no tām Kurzemes reģionā – 158, Latgales – 94, Rīgas un Rīgas reģionā – 440, Vidzemes reģionā – 167, Zemgales reģionā – 124. Vecākiem ir visas iespējas sekot līdzi nometnes saskaņošanas procesam.

Mājaslapā ir reģistrētas 288 sporta nometnes, 293 – atpūtas/piedzīvojuma, 26 – mūzikas/mākslas nometnes, 85 – radošo nodarbību, 165 apmācību/izglītojošās, 21 – dabaspētnieku, 12 – āra dzīves, 21 – deju, astoņas jaunsargu, viena skautu un divas mazpulku nometnes.

VISC neapkopo informāciju par nometņu cenām, bet Kraskeviča norāda, ka izmaksas ir atkarīgas no nometnē piedāvātajām aktivitātēm. Tā kā nometnes organizē ļoti dažādas juridiskās personas, tostarp skolas, nevalstiskās organizācijas, SIA, biedrības, samaksa ir atkarīga no iespējamā līdzfinansējuma (pašvaldību atbalsta, projektu finansējuma), tad attiecīgi vecāku piemaksas ir daudz mazākas. Vidēji – nedēļas nometne vienam bērnam var izmaksāt 250 eiro.

Ar līdzīgu izcenojumu iepazinās arī "Cālis", pētot nometņu piedāvājumus. Tiesa, VISC uzraudzītajā mājaslapā cenas nav redzamas, lielai daļai nometņu aprakstiem pat nav pievienotu mājaslapu adrešu, bet lielākajām – no "Nometnes.gov.lv" jāiet uz konkrētās nometnes organizatora mājaslapu un tad vēl "jārokas", līdz izdodas atrast cenu. Piemēram, "Harija Potera" diennakts nometne vienai nedēļai maksā 270 eiro, bet angļu valodas piecu dienu nometne, kas notiek no pulksten 9 līdz 17 – 145 eiro. Jā, daudzas pašvaldības piedāvā pilnībā vai daļēji finansētas nometnes, bet sarunās ar vecākiem jāsecina, ka uz tām jau pavasarī "jāizstāv" garās rindās, gluži kā teicienā – "Kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ", jo vietu skaits šajās bezmaksas vai par pieejamām cenām nometnēs ir stipri ierobežots.

Ir jāatceras, ka likumdošana nosaka – bērnus līdz septiņu gadu vecumam bez uzraudzības nedrīkst atstāt, bet uzraugošajai personai jābūt vismaz 13 gadus vecai.

Portālā "Izglītība.riga" ir pieejams saraksts ar bezmaksas brīvā laika aktivitātēm bērniem un jauniešiem 2018. gada vasarā. Tajā ir pieejami 14 dažādi projekti, kurus līdzfinansējusi Rīgas pilsētas pašvaldība. Sarakstā ir atrodamas tādas nodarbes kā Brazīlijas cīņas mākslas deja, hokeja un "inline" treniņi, kā arī jauno dīdžeju minifestivāls un citi radoši pasākumi dažāda vecuma bērniem un jauniešiem. Protams, ir atbalstāmi, ka Rīgas dome sponsorē dažādas aktivitātes, kuras mazākiem un lielākiem bērniem ir iespējams apmeklēt bez maksas, bet to ilgums noteikti neiepriecinās tos vecākus, kuri cer, ka viņu atvases tur tiks nodarbinātas no rīta līdz vakaram.

Minētajā sarakstā pie katras no aktivitātēm ir iespējams apskatīt nodarbības aprakstu, norises datumu, vietu, rīkotāju kontaktinformāciju un mājaslapu, taču trūkst vairākas svarīgas detaļas. Pirmkārt, tikai divās no 14 bezmaksas vasaras aktivitātēm tiek minēts nodarbības garums. Otrkārt, netiek minēts, cik dienas nedēļā nodarbība paredzēta. Tāpēc, lai uzzinātu sīkāku informāciju un noskaidrotu, vai uz nodarbībām vēl ir iespējams pieteikties, "Cālis" izlases kārtībā sazinājās ar dažiem sarakstā minēto projektu vadītājiem.

"Capokids rīts" organizētajā projektā bērniem divas reizes nedēļa tiek piedāvāta stundu gara "Capoeiras" (Brazīlijas cīņas māksla deja, kas apvieno mūziku, cīņu un akrobātiku) nodarbība. Zvanot uzzinājām, ka, lai gan otrais nodarbību cikls sāksies tikai augustā, brīvu vietu vairs nav. Kā risinājumu projekta un aktivitātes organizatoru "Capokids rīts" vadītāja Alika Mihalovska piedāvā reģistrēties ar cerību, ka kāds no bērniem neatnāks. "Mums šobrīd mazo bērnu grupa ir pilna (no 7 līdz 11 gadiem). Pusaudžu grupā gan vēl kāda brīva vieta ir, bet jūs varat reģistrēties mūsu mājaslapā, un tad, ja kāda vieta atbrīvosies, noteikti dosim jums ziņu. Ar tiem bērniem neko nevar zināt. Pieteikties ir viena lieta, bet atnākt pavisam cita," teic Alika. Jautājot, cik laicīgi būtu jāpiesakās, lai nodarbībām pieteiktu savu jaunāko atvasi, projekta vadītāja atzina, ka cilvēku atsaucība bija liela un grupas aizpildījās ļoti ātri. "Mēs paši uzzinājām, ka šis projekts tiks īstenots tikai dažas nedēļas pirms tā sākuma. Diemžēl tas viss notika diezgan strauji, tāpēc arī pieteikšanās laiks bija salīdzinoši īss. Ieteiktu jums sekot līdzi informācijai un, kad redzat aktivitāti, kurai vēlaties pieteikties, rīkoties laicīgi," iesaka Alika.

Tāpat sazinājāmies ar projekta "Ripo Rīga" organizatoriem, kas piedāvā brīvdabas "inline" un hokeja treniņus bērniem. 2018. gada vasaras bezmaksas aktivitāšu sarakstā netika norādīts ne treniņa garums, ne biežums. Zvanot uzzinājām, ka divu stundu garie treniņi bērniem norisinās katru darba dienu. Salīdzinot ar "Capokids rīts" projektu, "Ripo Rīga" vietu skaits nav ierobežots. Projekta vadītāja Ineta Jansone uzver, - jo vairāk bērnu uz treniņiem atnāk, jo labāk. "Dažreiz mums ir divi bērni, dažreiz 18, citreiz 25. Jo viņu ir vairāk, jo labāk. Tad mēs bērnus varam dalīt komandās, un viņiem pašiem tas ir daudz interesantāk," stāsta organizatore. Līdz ar to arī vecākiem nav jāuztraucas par pieteikšanās termiņiem un vietu trūkumu.

Sīkāku informāciju par nodarbību laikiem un brīvajām vietām jautājām arī "Pieloki pūru Latvijai" projekta vadītājai Laurai Graudiņai. Viņa sarunā atklāj, ka nodarbības ir pusotru stundu kādā vecāku izvēlētā laikā (piedāvājumā ir trīs dažādi laiki). Radošās aktivitātes norisinās 15 dienas pēc kārtas. Runājot ar šī projekta vadītāju, uzzinām, ka brīvas vietas vēl ir. Arī apskatot pieteikuma anketu, redzam, ka iespēja pieteikties vēl pastāv. Par spīti tam, anketā, kurā ir iespējams atzīmēt vienu no četriem piedāvātajiem laikiem, ir redzams, ka rīta un dienas grupiņās ir tikai viena vai divas brīvas vietas, toties vakara grupā četras. Arī Laura atzīst, ka visbrīvākās ir tieši vakara grupas: "Vakarpusē parasti grupiņas ir tukšākas, līdz ar to ir lielāka iespēja piedalīties aktivitātēs." Graudiņa piedāvā iespēju atzīmēt sev vēlamo laiku, un gadījumā, ja kāds no reģistrētajiem bērniem uz nodarbību vairākas dienas pēc kārtas neatnāks, tad viņa ar mums sazināsies.

Visi projektu vadītāji atzina, ka bieži vien ir situācijas, ka uz nodarbībām tiek pieteikti daudz bērnu, taču rezultātā daļa no viņiem neatnāk. Tā iemesla dēļ tiek piedāvāts reģistrēties arī gadījumā, ja šobrīd brīvu vietu vairs nav, jo iespējams kāds neatnāk, saslims vai būs radušies citi plāni, kuru rezultātā nodarbības apmeklēt neizdosies.

Astoņus gadus vecā Dominika mamma Anaita stāsta – lai būtu, kas pieskata dēlu, atvaļinājumus nākas plānot katram savā laikā. "Tas ir atkarīgs, vai ģimenē ir kāds, kurš bērnu vasarā var pieskatīt. Šovasar to dara omīte, līdz ar to laika plānošana ir vieglāka. Pagājušajā gadā bija citādāk – mēs visi plānojām atvaļinājumus tā, lai ir kāds, kas pieskata bērnu. Tas arī ir viens no lielākajiem mīnusiem – ģimene nevar doties atvaļinājumā visi kopā." Bet visu vasaru aizpildīt tāpat neizdodas. Anaita stāsta, ka pagājušajā gadā savu dēlu bija pieteikusi Jelgavas pašvaldības rīkotajai nometnei, jo tā bijusi trīsreiz lētāka nekā privātās. Viņa apliecina, ka nometnes ir dārgs prieks, kuru daudzi vecāki atļauties nevar. "Problēma ir tāda, ka nometnes ir ļoti dārgas. Dienas nometnes vidēji maksā no 100-120 eiro, bet diennakts jau ir 220-250 eiro nedēļā. Esmu arī novērojusi, ka valodu nometnes ir dārgākas. Ir arī mazi bērni, Dominiku ieskaitot, kuri uz diennakts nometnēm braukt atsakās, līdz ar to tās mums uzreiz atkrīt," atzīst Anaita.

Jautājot, vai viņa ir centusies dēlu pieteikt bezmaksas nometnēs, Anaita atbild, ka, nē. Viņa atzīst, ka vietas uz pašvaldības apmaksātajām bezmaksas nometnēm tiek "izķertas" ļoti ātri un arī piedāvājums Jelgavā nav liels.

Kā vēl vienu papildus variantu Anaita piemin nometni mūzikas skolā. "Tā ir ļoti laba iespēja, jo pašam nekas nav jāmeklē un jāorganizē," viņa stāsta. Šāda veida nometnes tiek rīkotas visās specializētajās mācību iestādēs – mūzikas, mākslas un sporta skolās, taču, lai tajās piedalītos, ir jābūt pilntiesīgam skolas audzēknim. Tāpat ir nometnes, kuras ilgst tikai pusi dienas, taču tad tev ir jārēķinās, ka bērns būs brīvs jau ap pulksten 13.

Divu dēlu māmiņa, kura vēlējās palikt anonīma, vasaras laiku īpaši plāno dažkārt pat mēnesi uz priekšu. Viņai ir iespēja strādāt attālināti vai no biroja. "Pirmo dienas pusi esmu birojā, un otro dienas daļu pavadu ar bērniem, bet vakarā, kad viņi jau iet gulēt, es turpinu strādāt un pabeidzu savus darbus. Pa dienu viņi kopā ar kaimiņu bērniem dzīvojas pa pagalmu, kas mūsu gadījumā ir norobežots, līdz ar to mazie ārā netiek." Viņa stāsta, ka, atgriežoties mājās, cenšas bērnus dažādos veidos izklaidēt: "Mēs kopā ejam uz muzejiem vai kino. Viss atkarīgs no dienas un tā, ko bērni grib darīt."

Arī viņa piekrīt, ka nometnes ir dārgas. "Jau vienam bērnam tas ir daudz, kur nu vēl diviem," viņa pauž sašutumu. Ja arī tiek atrasta diennakts nometne par lētu cenu, tad ir bērni, kas nelabprāt svešās vietās paliek pa nakti.

Gadās arī reizes, kad divu dēlu mammai ir jādodas komandējumā uz kādu no Latvijas pilsētām. Arī šīs dienas tiek rūpīgi izplānotas tā, lai mazos var ņemt līdzi un viņiem nebūtu garlaicīgi. Viņa stāsta, ka tad palīgā brauc arī vecmāmiņa: "Komandējumos gan vecmāmiņa brauc līdzi. Kamēr viņi skatās pilsētu, es strādāju, tad vakarus pēc darba pavadām kopā."

Tāpat bērni retu reizi vasarā kādu laiciņu mēdz padzīvot arī pie vecmammas laukos. Par spīti tam, viņu mamma atzīst, ka labprātāk izvēlas puikas turēt savā tuvumā, nekā "nogrūst" omītei. Viņa uzskata, ka bērniem nepietiek dienu dienā dzīvoties pa āru, ir svarīgi viņus kaut kādā veidā nodarbināt: "Pēc dzīvošanas laukos ilgāku laiku, viņi ir daudz citādāki bērni – daudz nepaklausīgāki. Laukos viņi dzīvojas pa āru, kas ir ļoti jauki, bet viņiem vajag arī kaut kādas nodarbes. Lai nebūtu tā, ka, kad ir labs laiks, viņi dzīvo pa āru, bet, kad uzlīst lietus, – viņi sēž pie telefoniem. Es cenšos no šādām situācijām izvairīties." Viņa atzīst, ka pagājušajā gadā situācija darbā esot bijusi mazliet citādāka un jāstrādā esot bijis visu dienu. Tad gan bērni lielāko daļu vasaras pavadījuši laukos.

Šogad viņas dēli pirmo reizi dosies uz vasaras nometni. Puišu mamma gan atzīst, ka nepiesaka bērnus nometnei, jo nav kas viņus pieskata, drīzāk viņa cer, ka tur iegūtās zināšanas viņiem būs vērtīgas.

Kaut lielākoties viņas laiks ir saplānots, dēlu mamma atzīst, ka dažreiz pienāk nedēļas, kad saproti, ka puikas nav kur likt. Tādās reizēs viņa smeļas padomus internetā: "Dažreiz ir nedēļas, kad domā – kā nu būs? Šādās reizēs mēģinu informāciju meklēt internetā. Ir dažādas dienas aktivitātes, kurās viņi uz pāris stundām var tikt nodarbināti."

"Kā jau daudzi, vasaras brīvlaiku plānojam laicīgi. Mūsu ğimenē tētis brauc strādāt ārpus Latvijas, tāpēc nesanāk plānot tālākus braucienus, jo grafiks viņam ir mainīgs. Šī iemesla dēļ ar meitenēm pa vasaru esam tepat. Lauki mums ir nosacīti – Liepājā, Karaostā, kur dzīvo vīra mamma, kura ir strādājoša oma un tās ir pāris nedēļas vasarā, kad viņa ir brīva," atzīst Lindija, divu meitu mamma, bet skolā pagaidām iet tikai Eli Krista.

"Mūsu ģimenei, kā jau lielākajai daļai, budžets nav mazsvarīgs rādītājs. Manuprāt, nometnes lielākajai sabiedrības daļai nav pa kabatai. Vairākus gadus izmantojām dienas nometni Sarkandaugavas bērnu un jauniešu centrā "Laimīte". Tur marta sākumā ir jāpiesakās, stāvot pāris stundas rindā. Vaicāsiet, kādēļ? Dienas nometne mēneša garumā maksā 150 eiro! No rīta aiziet un ap pulksten 17 nāk mājās. Tur ir pieejama ēdināšana divas reizes dienā, reizi nedēļā izbraukums uz kino, baseinu, ekskursiju utt.," stāsta Lindija.

Kas plānos šovasar? "Vienu nedēļu būs dienas nometne "Riga Wake", kas notiek Lucavsalā. Visu dienu svaigā gaisā un pa ūdeni. Šis ir padārgi, bet, manuprāt, labāk par "Potera", "Ledus laikmeta" vai citām murgainām varoņu nometnēm. Vēl esam bijušas Vecāķu nometnēs ar nakšņošanu, kur arī viss ir bijis samērīgos ciparos un paticis, neskatoties uz to, ka dzīvošana bija pavecās telpās, bet ar savu šarmu. Uz dušām jāiet uz citu ēku pāris ieliņas tālāk," stāsta divu meitu mamma.

"Un otro gadu jau esam "Detektīva Kalmess" nometnē. Superīga, aktīva un ar muzikālu noskaņu. Atkal cipars ļoti adekvāts – 140 eiro. Nedēļas garumā bērni ir pie dabas, nav tālu no Rīgas un nakšņo teltīs. Pēdējā dienā ir sirsnības pilns un jauks koncerts, kurā dzied un dejo pat tie, kuriem lācis uz austiņas uzkāpis, jo pasniedzēji spēj ieinteresēt un aizraut ik vienu!

Tās ir tikai manas domas, bet Rīgai vajadzētu vairāk domāt par bērnu bezmaksas nodarbināšanu, kā to dara "Getto Games" un vēl dažas organizācijas. Padomju laikos ikviens bērns varēja pabūt kādā no nometnēm un būt nodarbināts ar ko interesantu vai aktīvu," secina Lindija.

Kā stāsta VISC Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vecākā referente Inta Kraskeviča, pagājušajā gadā pārsvarā tika konstatēti pārkāpumi, ja nav bijuši sakārtoti nepieciešamie dokumenti. 2017. gadā tika veikti Ministru kabineta noteikumu "Bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtība" grozījumi, kuros veiktas būtiskas izmaiņas saistībā ar Veselības inspekcijas prasībām.

Piemēram, ārsta zīmes varēs sagatavot trīs mēnešus pirms nometnes norises. Ārsta zīmēs nav obligāta prasība ierakstīt veiktās vakcinācijas, hroniskas saslimšanas, pedikulozes pārbaudi. Tāpat netiek prasītas pošu pases kopijas. Visu trūkstošo informāciju nometnes vadītājs ietver vecāku aptaujas lapās. Ļoti svarīgi, lai vecāki šajās aptaujas lapās sniedz patiesu informāciju par savu bērnu, jo, piemēram, tāda specifiska informācija kā speciālu medikamentu lietošana vai alerģiskas reakcijas var glābt bērnam dzīvību. Vecākiem ir jāzina, ka visās nometnēs pirmajā dienā ir jāveic pedikulozes pārbaude visiem nometnes dalībniekiem.

VISC vienmēr aicina vecākus informēt iestādi par nometnēm, kuras tiek organizētas, taču nav atrodamas mājaslapas nometņu reģistrā. Šādu nometni var uzskatīt par nelegālu. Tāpat par šādām nometnēm noteikti ir jāinformē Valsts bērnu tiesību inspekcija.

Par to, kas vēl vecākiem būtu jāzina pirms bērnu palaist uz kādu nometni, kā arī atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par nometnēm, lasi "Cālis" arhīva materiālos, ko atradīsi zemāk.