krāsas, autisms, mistika
Foto: Shutterstock
Agnesei ir 10 gadu, un viņa ir ļoti apdāvināta un zinātkāra meitene, taču kopš agras bērnības nesarunājas ne ar vienu svešu pieaugušo. Jā, arī ar skolotājiem ne, visas atbildes skolā meitene sniedz tikai rakstiski. Tikai pavisam nesen izdevies noteikt diagnozi, ja tā varētu teikt, – selektīvais mutisms, kas patiesībā jau nav slimība, bet gan sociālās funkcionēšanas traucējumi.

Par Agnesi, par to, cik sarežģīts ceļš ģimenei bijis līdz diagnozes apstiprinājumam, par piedzīvoto un trūkumiem bērnu psihiskās veselības aprūpē stāsta viņas mamma Linda. Lai sargātu bērna intereses, gan meitenes, gan mammas vārds ir mainīts. Savukārt par to, kas ir selektīvais mutisms, stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu psihiatrs Dr. Ņikita Bezborodovs un psiholoģe Inese Taube.

Linda stāsta, ka meita ģimenē ir pirmais bērns, ļoti gaidīts un lutināts. Kad Agnese bija pavisam maza, ģimene domāja, ka viņa vienkārši pēc dabas ir klusāka, mierīgāka. Kad sastapušās ar svešiem cilvēkiem, vienmēr nodūrusi galvu un mammai savas vēlmes paziņojusi, čukstot ausī. "Ne "paldies", ne "uz redzēšanos" nevienam cilvēkam," atminas mamma. Ar savējiem meitene runā vienā laidā, arī ar saviem vienaudžiem, taču mute ciet, ja sastopas ar svešu pieaugušo.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!