Pirms kāda laika gan sabiedrībā, gan valdībā risinājās aktīvas debates par to, vai bērniem skolā būtu jāsāk iet no sešu gadu vecuma. Ja Saeima ar savu balsojumu lēma atlikt šo ideju, tad izglītības un zinātnes ministrs joprojām pauž viedokli, ka šādas izmaiņas ir nepieciešamas un tās tiks ieviestas agrāk vai vēlāk. Izglītības eksperte no Norvēģijas, kurās bērni jau mācās no sešu gadu vecuma, dalās savā pieredzē, uzsverot, ka bērni ir zaudējuši interesi par mācībām un spēju koncentrēties, jo sākuši iet skolā pārāk agri.
Runājot par dažādu valstu izglītības pieredzēm, Skandināvijas valstis visbiežāk tiek minētas kā pozitīvais piemērs. Piemēram, Norvēģijā izglītība ir bezmaksas, bērni līdz sešu vecumam apmeklē valsts vai privātos bērnudārzus un no sešiem gadiem dodas uz skolu. Pamatskolu bērni beidz pēc desmit gadiem. Jaunieši vecumā no 16 līdz 19 gadiem iet vidusskolā. Visiem tiek sniegtas profesionālās prasmes, un jaunieši tiek sagatavoti, lai varētu iestāties universitātēs. Visiem ārvalstu bērniem ir tiesības iegūt izglītību. Izklausās pēc ideālas sistēmas, taču paši norvēģi atzīst – pirms 20 gadiem īstenotā izglītības reforma, kas paredzēja skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, radījusi nopietnas sekas, īpaši zēniem. Par to plašāk stāsta Ivonna Lindstate (Yvonne Lindstad), Norvēģijas izglītības nozares pārstāve.
Atteicās no idejas par mācībām caur rotaļām
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
