Ikvienā konfliktā ir iesaistītas vairākas puses, bet tās ne vienmēr ir vienādi atbildīgas par notikušo. Gadījumā, ja notikusi vardarbība, atbildība ir jāuzņemas varmākam, nevis upurim. Tās cēlonis visbiežāk ir meklējams varmākas bērnībā un ikdienas pieredzē, nevis upurī.

Runājot par vardarbību, nereti tiek pievērsta uzmanība upura uzvedībai, bet par to, kas notiek ar varmāku, parasti tiek klusēts. Tāpēc rubrikā ""Viņa" skaidro", šoreiz mēģinājām saprast to, kas izraisa vardarbīgu uzvedību. Krīžu centra "Skalbes" psiholoģe Inese Ruka norāda, ka viens no tās galvenajiem cēloņiem ir nespēja atpazīt un kontrolēt savas emocijas. Vardarbīga uzvedība parasti nav viena epizode, kas neatkārtojas.

"Vardarbība, kā jau bija minēts vienā no iepriekšējiem sižetiem, tā ir uzvedība. Tā ir viena no uzvedības formām. Un, ja mēs domājam par to, kā veidojas uzvedība, tad uzvedība veidojas no bērnības pieredzes, no uzvedības paraugiem un no tā, kā emocijas pārvērš uzvedībā. Tas nozīmē, ka arī vardarbīgā uzvedība nepastāv tikai tajā konkrētajā brīdī, bet tai ir tās senās saknes, kā viņa ir veidojusies," skaidro speciāliste.

CilvēktiesībasSeksuāla vardarbībaEmocionāla vardarbībaViņa skaidrovardarbība

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit